Demenes kopiena

Intervējusi Ieva Jātniece un Daina Alužāne 2021. gada 11. oktobrī.

Demenes kopiena

Vistālāk uz dienvidiem Ne tikai Sēlijā, visas Latvijas teritorijā šis ir tālākais dienvidu punkts, iezīmēts ar tēlnieka Viļņa Titāna veidoto akmens zīmi „Saules puķe”. Demenes pagasts. Rāmi braucot, vai arī tikai raugoties aerofotogrāfijās, šī vieta atklājas ne tikai kā siltākais, bet viennozīmīgi viens no skaistākajiem Latvijas pagastiem. Meži, pakalni, vijīgi ceļi un ezeri nolaidušies taisnā ceļā no debesu plašumiem – Demenes, Briģenes, Dārzu, Dervanišku, Akmenka, Čerņava… Pratuši cilvēki tos nosaukt vārdā, neko teikt! Vārdi pavisam noteikti saukti vismaz sešās valodās – latviešu, poļu, lietuviešu, krievu, vācu un baltkrievu.
Šeit ir ne tikai pats tālākais dienvidu punkts, bet arī trīs valstu robeža. Demenē satiekas Latvija, Lietuva un Baltkrievija. Siltums, skaistums un kultūru bagātība, vai ne? Taču ne tikai tas. Pierobeža aizvien ir bijusi dažādu varu un karu krustceļos. Pirmais pasaules karš nopostījis luterāņu baznīcu, un nu šai pagastā ir tikai katoļu dievnams – nozīmīgs kultūras piemineklis.
Laikraksts “Latvijas Sargs” tieši pirms simts gadiem 1921.gadā raksta: “Šī arī ir viena Latvijas upuru vieta: viņa tak sadrupa vai nu apzinīgi vai neapzinīgi Latvijas labā. Zem daudzu valdnieku scepteriem un valdībām šis tālais Latvijas stūrītis ir atradies. Cars, Kerenskis, lielinieki, vācieši no 10. februāra līdz novembrim. 1918. gadā atkal lielinieki. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada februārim poļi, līdz 1920. gada jūlijam vēlreiz lielinieki, briesmīgi laupīdami un neizdzēšamas pēdas atstādami, leiši–latvieši ienāca 1920. gada jūlijā, latvieši galīgi ieņēma apriņķi, kad leiši aizgāja (tas notika, kad poļi lieliniekus trieca atpakaļ). Deviņas varas!”
Vēl 1922. gada presē paustas pamatotas bažas par tiem Demenes pagasta iedzīvotājiem, kuri dzīvojuši zemnīcās. Pavasara plūdu laikā viņu mājokļi atradušies dziļi zem ūdens, tomēr vēlāk noskaidrojies, ka tie visi izglābušies.
 
Deviņas varas un mājokļi zem ūdens. Lai nu kur, bet šādā vietā cilvēkiem ir jāstāv ar mugurām kopā. Visi izdzīvošanai nepieciešamie ieroči jātur spoži un pa rokai. Un pārliecībai par vērtīgo jābūt taisnai kā labākajai bultai.
Aivars Friliņš (A): Cilvēki un daba. Kas tad vēl var būt vērtīgāks? Cilvēki vispirms, pēc tam nāk daba. Tās ir divas lielās vērtības, ar ko mēs dzīvojam, par ko mums jārūpējas.
 
Vēstures realitātes nepazūd. Un arī šodien Demene izceļas ar gudriem, mērķtiecīgiem vīriem. Uzņēmējiem, medniekiem, sava pagasta patriotiem. Brāļi Aivars un Viktors Friliņi ir Demenes vīru spēka esence – biedrības „Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecība” centrs. Ar šīs biedrības darbību Demene ir īpaša. Pagastā izveidots Mednieku sabiedriskais centrs, kas jaunu elpu ieguvis ar LEADER projekta realizāciju.
 
A: Tas ir mūsu sabiedriskais centrs, kas ir svarīgs ne vien medniekiem, bet arī ikvienam interesantam. Ir izveidota tikšanās vieta, kas pilnībā ietvers sevī medību jēgu – sākot no apmācībām, semināriem, pat praktiskām nodarbībām gaļas pareizā un kvalitatīvā sadalīšanā, un beidzot ar trofeju izstādēm un saviesīgiem pasākumiem. Mēs gribam daudz ko apgūt paši un izskaidrot sabiedrībai, cik daudz mednieki paveic laba, ieguldot savus līdzekļus un atvēlot brīvo laiku, lai apsaimniekotu mežus un uzraudzītu dzīvnieku populāciju. Mednieki iesaistās arī cīņā ar slimībām un sērgām tādos procesos, ko īsti nevar darīt neviens cits. Ēkā veikta fasādes atjaunošana un siltināšana, jumta seguma, logu un vārtu nomaiņa, atjaunota ģērbtuve, dušas telpa, palīgtelpas, mednieku sapulcēšanās un atpūtas zāle.
 
Mednieku sabiedrisko centru ieskauj plaša meža teritorija, kas gan ir iežogota, jo šeit notiek arī medību suņu profesionālā apmācība. Kā savādāk mācīsi – tikai dabiskos apstākļos, rādot kā dzīt pēdas, kā ielenkt.
 
A: Apmācīt ņemam tikai sugas suņus, par citiem atbildēt nevaram.
Taču iežogotā teritorija šai gadījumā nenozīmē mednieku kluba norobežošanos no kopienas dzīves. Aivars Friliņš ir aktīvs sarunas dalībnieks, tieši viņš arī apkopojis viedokļus par to, kas Demenē būtu darāms, tajās pašās pamatvērtībās balstoties.
 
Cilvēki un daba. Ne jau tikai mednieku klubs ir Demenē! Pagastā kopumā deklarējušies 1323 cilvēki, pašā Demenē dzīvo ap 350. No tiem latvieši – 15%; krievi – 43%; baltkrievi – 13%; poļi – 27%. Demenes ciemats ir nodrošināts ar labu pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru. Šeit darbojas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, veikals. Pagasta vienīgā skola – Zemgales vidusskola – gan neatrodas Demenē. Tāpat ciematā neatrodas kultūrvēsturiskie objekti. Pats pagasta centrs ir neveiksmīgi plānots – arī dažādu varas maiņu rezultātā, tajā neatklājas vērtības, ko kopiena uzskata par pašām būtiskākajām. Ezeri šeit nerāda savu labāko seju, toties cilvēki gan.
Pagasta centrā darbojas sociālā riska ģimeņu atbalsta centrs „Paspārne” , kura darbība tiek nodrošināta sadarbībā ar nevalstisko organizāciju, tātad rūpes par cilvēkiem nekur nav zudušas.
 
Un Demenē ir jaunieši, aktīvi, darbīgi un aizrautīgi. Ir aktīva un aizrautīga jaunatnes lietu speciāliste Jolanta Morozova. Ziņa par Demenes jauniešu pieciem lielajiem darbiem patiešām pārsteidz. Ar ciemata pieaugušajiem par kopienas nākotni pirmo reizi runājām iepriekšējā rudens vēsumā, un tad jau saziņa kļuva virtuāla. Taču sapratām, ar ko vajadzētu sākt – ar Demenes centra pievilcības vairošanu. Un te, pēc neilga laika posma, draudzīgie interneta resursi vēsta, ka Demenes jaunieši ar Augšdaugavas novada programmas “Attīsti sevi” atbalstu šovasar realizējuši projektu “Mēs savam pagastam!”.
Un šajā projektā viņi nerīkoja ne ballīti, ne pārgājienu. Arī ne kopīgu saziņas grupu jauniešiem. Nē, viņi nāca kopā un strādāja, lai sakārtotu veselas piecas sabiedriskās vietas Demenē – basketbola laukumā notīrīja un labiekārtoja degradēto teritoriju, izremontēja basketbola groza stabu, iegādājās un uzstādīja jaunus basketbola vairogus ar groziem, izgatavoja un uzstādīja jaunus soliņus un atkritumu tvertni. Tāpat nomainīja Demenes ciema lapenes sienas, izlīdzināja grīdas segumu, pārkrāsoja lapeni, izgatavoja un uzstādīja jaunu galdu. Demenes ezera pludmalē izgatavoja un uzstādīja jaunus soliņus, pārkrāsoja šūpoles, atbrīvoja krastu no sausiem krūmiem un nezālēm. Sporta un bērnu laukumos Kumbuļu ciemā sakopa laukuma teritoriju, novāca atkritumus, pārkrāsoja šūpoles, atkritumu tvertnes, izremontēja un pārkrāsoja soliņus un vingrošanas iekārtas. Sporta un bērnu laukumā Demenes ciemā sakopa laukuma teritoriju, salaboja atkritumu tvertnes, soliņus, pārkrāsoja šūpoles, volejbola stabus.
Jā, un vēl arī devās uz mednieku sabiedrisko centru, tikties ar pieredzējušajiem vīriem un jaunus kokus stādīt. Nolēmām – darām. Darām mērķtiecīgi, ātri un daudz, kamēr nenomainās varas, un tādi vai citādi plūdi neatstāj mūsu mājokļus zem ūdens.
 
Citas Sēlijas kopienas par Demeni saka – daba, ezeri, cilvēki, dzīvīgi, zumēšana, košums, krāšņi, suņu skola, medības, lidojums, moži, radošums, enerģija, uz augšu, kustība, mērķis.
 
Vai paši sevi pie sēļiem pieskaitāt?
A: Latgale, tā taču vairāk pierasta. Bet vispār mēs esam pilnīgi unikāla vieta – trīs valstu robeža! Nu, kuram pagastam vēl tā ir? Pat ne pierobeža. Īsta saulespuķe uz robežas.
 
Demenes bērni mācās Zemgales vidusskolā, ārpus ciemata, pie bijušās dzelzceļa stacijas „Zemgale”. “Četri kilometri grants ceļa, vai tad tiešām nevar noasfaltēt!? Putekļi, akmeņi pa gaisu, ziemā dubļi,” šķendējas skolēnu autobusa šoferītis, „Mūsu bērni taču tur mācās, vidusskola vēl ir!”
 
Zemgales vidusskola uz trīs valstu robežas. „Ulmaņa skola”, kā vairākos pierobežas ciematos. Balta un cēla. Tāda, kas izstaro pārliecību par izglītotu un stipru valsti. Tas ir mūsu vēstures mantojums elkoņa tiesas attālumā no robežas, ko teju, teju aizzīmogos dzeloņstiepļu žogs. Žogu būvēs jau mūsu laikā. Taču negribētos, lai tā būtu zīmīgākā šī laika būve brīnumaini košajā Sēlijas galējo dienvidu kopienā. Pavasarī braucam sēt lielu saulespuķu dzīvžogu, sarunāts?
 
Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte”.

Šis raksts ir tapis publikāciju cikla „NVO un kopienas Sēlijā” ietvaros. Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte” Nr.2021.LV/NVOF/MAC/008/35 Materiāla izstrādi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild biedrība „Ūdenszīmes”.


Atklāj Sēlijas salu kopienas!