Sēļu mēle
Sēlijā runā Augšzemnieku dialekta nedziļajās un dziļajās izloksnēs.
Sēļu vārdnīca
avīkšas – avenes
ašņa dziras – pelašķi
apkala – atkala, plāna ledus kārta uz zemes, kas izveidojas salā līstot lietum vai salā pēc atkušņa
azars – ezers
aizredzēt – piedzīvot dzīves laikā, apjaust no citu stāstītā
avoj! – ak, vai!
ābelnīca – ābele
būgns – sapūties, īgns
buzis – mūžam neapmierināts cilvēks
baļva – baļļa, koka trauks ar paplašinātu augšdaļu
bumbērnīca – bumbiere
bolss – balss
bašķis – burvis; tāds, kas tic visādiem niekiem
bičuolis – bitenieks
cirkūzis – čiekurs
couka – cūka
cīši, cīši lōbs – ļoti, ļoti labs
casnōgs – ķiploks
čērmūkša – pīlādzis
časkas – graudu apvalki, mizas, labības atkritumi
dōbūls – āboliņš
dajoukt – pierast
drīsme – skramba, rēta
fotograpēt – fotografēt
grouši – grūti
grūdi – graudi
grīznis – kālis
grezele – no skaliem pīts grozs
graut – rūkt (par pērkonu)
guns – uguns
ganeiba – ganības
gabana – siena kaudze, guba
gōls – gals
ģerkste – asas, pēkšņas sāpes
ģirtuokles – zilenes
ģimine – ģimene
iraid – ir
ietiela – stūrgalvis, ietiepīgs cilvēks
īžūgāt – iežogot
jimt – ņemt
joura – jūra
juozminis – jostasvieta
jāva – iejauktu produktu maisījums, mīkla
jis, jei – viņš, viņa
jyra – ir
jemtīs – darīt, strādāt
kudlains – pinkains, savēlies
kūds – vājš, vārgs
klāvs – kūts
knablis – āķis sienā; drēbju pakaramais
kupurs – joks
ķibele – nelaime, nepatikšanas
ķiršas – ķirši
ķeķe – ķekars
ķerbele – no klūgām vai saknēm pīts grozs
ķedeles – kājas
ķeiris – kreilis
ķapasls – palaidnis
luņģības – raudzības
langōt – lamāt, izsmiet
lašiņi – speķis
leits – lietus
ļauka – kaut kas slapjš, izmircis, kas rada skaņu
ļukta – apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizliekamais, vāks
meikšņa – atkusnis
melneicas – mellenes
muzlas – smaganas
mūdōtīs – peldēties
mulda – abra
meiklenes – lācenes
naģērtelis – nelietis
navaid – nav
nūsadorbūšonuos – nodarbošanās
ostiņi – astoņi
oudins – ūdens
ōtkyn – atkal
perdalka – zirgs
pierkstis – karsti pelni ar kvēlojošu ogļu daļiņām
pīmaluot – piemānīt
pilnōtne – pilnmēness
puoss – piepe
pažags – maizes kršns slaukāmā slota
paglabāt – apbedīt
pļaušas – plaušas
pelenes – vērmeles
paķele – austs, šaurs apsējs zeķēm
pūrōzs – priekšnams
pūrs – purvs
prapultine – kaut kas pilnīgi izputējis
reši – reti
rupucis – krupis
rougts – rūgts
rysakls – salmu saišķis
rūģinōt – smēķēt
stupele – kurpe
skūsvōrns – kovārnis
sūnōklis – sūnām bagāts purvs
skrōģis – neliels soliņš
skuotele – priekšauts
satraukōt – saplaisāt
smōrds – smarža
sumazgas – samazgas
skūla – skola
savenieks – tuvinieks, piederīgais
siruobi – akas grodi
stals – kūts
škeivs – šķīvis
šķirzlats – ķirzaka
štarks – stārķis
šeļma – vieglas uzvedības sieviete
škouns – šķūnis
škvarkas – sīki sagriezti, sacepti speķa gabaliņi
šudi – šodien
tourists – tūrists
trāba – veca ēka, būda
troukt – trūkt
timss – tumšs
tutens – nazis
ustaba – istaba
ubaģine – ūdenī mērcētas rupjmaizes ēdiens
ūlinīks – olu kultenis
viršņi – virši
vīrēksne – vīgrieze
virsūne – galotne
vucyns – auns, teķis
vējs – vējš
vērss – augšā, virs kaut kā
vantēt – aktīvi kaut ko paveikt, mest, kraut, piepildīt
zustrenes – upenes
zemneicas – zemenes
zlaukts – tecināmais kubuls
žvōga – nekaunīga, plāpīga mute; cilvēks, kas daudz pļāpā
žulgt, izžulgt – mirkt, izmirkt
župsnis – šķipsna, tik cik ar trim pirkstiem var saņemt
žirbt, atžirbt – atveseļoties, atgūties
žōrbeitīs – kāpt