Dignājas pilskalns
300 metrus no Daugavas slejas varenais Dignājas pilskalns, no kura paveras izcila ainava uz Daugavas ieleju. Iespējams, šajā kalnā 14. gadsimtā atradusies Dignājas viduslaiku pils.
Dignājas pilskalns atrodas tieši iepretim Jersikas pilskalnam Latgalē, kurus šķir Daugava. Pēc atsevišķu pētnieku vērtējuma līdz 10. gadsimtam tas varēja būt nozīmīgāka vieta par Jersikas pili. Apdzīvotība šeit sākusies 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un kādu laiku te pastāvējusi pat nocietināta sēļu apmetne. Vēlāk, pieaugot Jersikas nozīmei, Dignāja kļuva par Jersikas priekšpili.
Pilskalns ierīkots jau dabiska lielāka kalna dienvidu daļā. Ziemeļu pusē pilskalna nogāzes ir mākslīgi veidotas stāvākas. Pilskalna iegarenais, izlīdzinātais plakums ir 80 m garš un 25-35 m plats. Pilskalna ziemeļaustrumu pakājē ir plašs terasveidīgs laukums, kurā konstatēts kultūrslānis. Iespējams, tā varētu būt Dignājas pils priekšpils teritorija.
Pirmoreiz zinātniskos rakstos kalnu pieminējis Augusts Bīlenšteins 1892. gadā, bet plašākie arheoloģiskie izrakumi notikuši 1939. gadā Elvīras Šnores vadībā. Togad zinātnieki atraduši ap 700 senlietu no agrā, vidējā un vēlā dzelzs laikmeta līdz pat 13. gadsimtam.
Pilskalns brīvi pieejams ceļotājiem, bet objekts nav labiekārtots. Tā kā pilskalns nav apaudzis kokiem, var saskatīt pat Latgales krastā esošo Jersikas pilskalnu. Pilskalna plakumā jāuzmanās no dziļām Pirmā Pasaules kara tranšejām un bedrēm.
APSKATI CITAS VIETAS SĒLIJĀ
