Sēļu mēle

Runāsim sēliski!

Runōsim sēliski!

Sēlijā runā latviešu valodas augšzemnieku dialekta nedziļajās un dziļajās izloksnēs. Līdz 15. gadsimtam šeit pastāvēja sēļu valoda, par kuru saglabājušās liecības Sēlijas vietvārdos un izloksnēs gan Latvijā, gan Lietuvā. Pakāpeniski tā saplūda ar citām baltu cilšu valodām, veidojot mūsdienu latviešu un lietuviešu valodu.

Mūsdienās ikdienā sēliski runā Sēlijas vidienē ap Aknīsti, Bebreni, Dignāju, Subati, Zasu. Izloksnes areālam ir tendence sašaurināties, tāpat jaunākā paaudze izloksni prot reti. Jau izsenis izloksni lieto vienīgi mājās un ar sev pazīstamiem cilvēkiem. Svešiniekiem, iebraucot Sēlijā, reti izdosies to dzirdēt. Taču mūsdienās tā sāk parādīties arī mārketingā kā Sēlijas atpazīstamības kods. Sēliskajai runai raksturīga kāpjoši krītoša vai kāpjoša intonācija, kas bieži vien runātājiem saglabājas arī latviešu literārajā valodā, pat ja izloksnē vairs nerunā.

Uz austrumiem no Ilūkstes vietējo iedzīvotāju saziņā dominē krievu valoda, kur to ikdienā lieto gan krievu, gan latviešu, gan poļu un citu tautību iedzīvotāji. Sēliski šeit nerunā vai arī runā latgaliskajās izloksnēs.

Šeit publicētā sēļu vārdnīca ir nezinātnisks vārdu krājums no dažādām izloksnēm, izmantojot gan citur publicētus rakstītos avotus, gan klausoties sēliskās mēles pratējus.

Sēļu vārdnīca

 avīkšas – avenes

ašņa dziras – pelašķi

apkala – atkala, plāna ledus kārta uz zemes, kas izveidojas salā līstot lietum vai salā pēc atkušņa

azars – ezers

aizredzēt – piedzīvot dzīves laikā, apjaust no citu stāstītā

avoj! – ak, vai!

atņešt – atnest

atjoukt –  atradināties

ābelnīca – ābele

būgns – sapūties, īgns

buzis – mūžam neapmierināts cilvēks

baļva – baļļa, koka trauks ar paplašinātu augšdaļu

bumbērnīca – bumbiere

bolss – balss

bašķis – burvis; tāds, kas tic visādiem niekiem

bičuolis – bitenieks

buca –  muca

cirkūzis – čiekurs

couka – cūka

cīši, cīši lōbs – ļoti, ļoti labs

casnōgs – ķiploks

čērmūkša – pīlādzis

časkas – graudu apvalki, mizas, labības atkritumi

dōbūls – āboliņš

dajoukt – pierast

drīsme – skramba, rēta

dorbs – darbs

daktars – ārsts

daīt –  aiziet

dvans –  tvans

driķi –  griķi

encēt, izencēt – plūkāt, raustīt, izplūkāt, izbārt; arī izjokot, izmuļķot

fotograpēt – fotografēt

gadeitīs – gadīties

grouši – grūti

grūdi – graudi

grīznis – kālis

grezele – no skaliem pīts grozs

graut – rūkt (par pērkonu)

guns – uguns

ganeiba – ganības

gabana – siena kaudze, guba

gōls – gals

ģerkste – asas, pēkšņas sāpes

ģirtuokles – zilenes

ģimine – ģimene

iraid – ir

ietiela – stūrgalvis, ietiepīgs cilvēks

īžūgāt – iežogot

jimt – ņemt

joura – jūra

juozminis – jostasvieta

jāva – iejauktu produktu maisījums, mīkla

jis, jei – viņš, viņa

jyra – ir

jemtīs – darīt, strādāt

jous – jūs

jāndi – jānudien, patiesi

kudlains – pinkains, savēlies

kūds – vājš, vārgs

klāvs – kūts

knablis – āķis sienā; drēbju pakaramais

kupurs – joks

kļavs –  kļava

kalvis –  kalējs

ķibele – nelaime, nepatikšanas

ķiršas – ķirši

ķeķe – ķekars

ķerbele – no klūgām vai saknēm pīts grozs

ķedeles – kājas

ķeiris – kreilis

ķapasls – palaidnis

luņģības – raudzības

langōt – lamāt, izsmiet

lašiņi – speķis

leits – lietus

ļauka – kaut kas slapjš, izmircis, kas rada skaņu

ļukta – apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizliekamais, vāks

meikšņa – atkusnis

melneicas – mellenes

muzlas – smaganas

mūdōtīs – peldēties

mulda – abra

meiklenes – lācenes

naģērtelis – nelietis

navaid – nav

nūsadorbūšonuos – nodarbošanās

opuškā – apakšā

ostiņi – astoņi

oudins – ūdens

orūds –  apcirknis

ōtkyn – atkal

perdalka – zirgs

pierkstis – karsti pelni ar kvēlojošu ogļu daļiņām

pīmaluot – piemānīt

pilnōtne – pilnmēness

puoss – piepe

pažags – maizes krāsns slaukāmā slota

paglabāt – apbedīt

pļaušas – plaušas

pelenes – vērmeles

paķele – austs, šaurs apsējs zeķēm

pūrōzs – priekšnams

pūrs – purvs

pours – pūrs

prapultine – kaut kas pilnīgi izputējis

reši – reti

rupucis – krupis

rougts – rūgts

rysakls – salmu saišķis

rūģinōt – smēķēt

stupele – kurpe

skūsvōrns – kovārnis

sūnōklis – sūnām bagāts purvs

skrōģis – neliels soliņš

skuotele – priekšauts

satraukōt – saplaisāt

souds – sūds

smōrds – smarža

sumazgas – samazgas

skūla – skola

savenieks – tuvinieks, piederīgais

siruobi – akas grodi

stals – kūts

skrouze – krūze

spaņņs –  spainis

solts –  auksts

sprēst –  vērpt

škeivs – šķīvis

šķirzlats – ķirzaka

štarks – stārķis

šeļma – vieglas uzvedības sieviete

škouns – šķūnis

škvarkas – sīki sagriezti, sacepti speķa gabaliņi

šudi – šodien

tourists – tūrists

trāba – veca ēka, būda

troukt – trūkt

tymss – tumšs

tutens – nazis

tupaļūt – staigāt tupus

ustaba – istaba

ubaģine – ūdenī mērcētas rupjmaizes ēdiens

ūlinīks – olu kultenis

vādars – vēders

viršņi – virši

vīrēksne – vīgrieze

virsūne – galotne

vucyns – auns, teķis

vējs – vējš

vērss – augšā, virs kaut kā

vantēt – aktīvi kaut ko paveikt, mest, kraut, piepildīt

zustrenes – upenes

zemneicas – zemenes

zlaukts – tecināmais kubuls

zīst –  smērēt

žvōga – nekaunīga, plāpīga mute; cilvēks, kas daudz pļāpā

žulgt, izžulgt – mirkt, izmirkt

župsnis – šķipsna, tik cik ar trim pirkstiem var saņemt

žirbt, atžirbt – atveseļoties, atgūties

žōrbeitīs – kāpt

ATKLĀJ SĒLIJU!