Sēlijas vēsturiskā zeme
Viena no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm
Sēlija ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā. Dienvidos tā robežojas ar Lietuvu, ziemeļos tās dabiskā robeža ar Latgali un Vidzemi ir Daugava. Austrumos iet robeža ar Baltkrieviju, bet rietumos no Zemgales to nošķir Taurkalnes mežu masīvs.
Sēlija ir seno sēļu cilts apdzīvotā teritorija, no kuras liela daļa atrodas mūsdienu Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Šodienas Sēlijas robežas veidojušās 1218. gadā, kad Livonijā tika izveidota Sēlijas bīskapija ar centru Sēlpilī. Bīskapija pastāvēja vien astoņus gadus, taču Livonijas karaspēkam tā arī neizdevās iekarot sēļu zemes tālāk uz dienvidiem.
Sēlijas pilsētas un ciemi.
Visas tiesības aizsargātas © 2022 SIA "Reģionālie projekti"
Vēsturiskās zemes izvietojuma dēļ Sēlijai raksturīga liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība. No Varnavičiem līdz Baltijas jūras Rīgas līcim ir ap 300 km, kamēr no Jaunjelgavas vien 95 km. Lielā daļā Sēlijas ir izteikti kontinentāls klimats – bargākas ziemas, biezāka un ilgstošāka sniega sega.
Sēlijas reljefs veidojies ledāja darbības ietekmē. Te sastopami gan mežaini un purvaini līdzenumi, gan pauguru ainavas ar dzidriem ezeriem. Augstākā Sēlijas virsotne Egļukalns Sventes pagastā paceļas 220 metrus virs jūras līmeņa. Lielākais ezers – Saukas ezers aizņem 7,71 km2 lielu platību. Dziļāko ezeru Sēlijā Latvija dala ar Baltkrieviju – tā dziļums Sēlijā ir 39,7 metri, bet tā maksimālais dziļums sasniedz 51,9 metrus Baltkrievijas pusē.
Sēlija ir bagāta dabas aizsargājamajām teritorijām. Te atrodas divi – Augšzemes un Augšdaugavas – aizsargājamie ainavu apvidi. Septiņi dabas parki – Daugavas ielejas, Daugavas loku, Dvietes palienes, Medumu ezeraines, Saukas, Silenes un Sventes. No 261 Latvijas dabas lieguma Sēlijā atrodas 39 dabas liegumi.
Sēlija ir visretāk apdzīvotā Latvijas zeme. 21. gadsimta 20. gadu sākumā Sēlijā dzīvoja 55,9 tūkstoši iedzīvotāju. Dabas īpatnību dēļ iedzīvotāji koncentrējušies noteiktās lineārās joslās – ziemeļos gar Daugavu, dienvidos gar Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Baltkrievijas robežu, vidienē uz Sēlijas paugurvaļņa, kā arī Augšzemes augstienes austrumu pusē un lielo pilsētu tuvumā. Sēlijā ir izteikti zems iedzīvotāju blīvums un plašas mazapdzīvotas teritorijas, kas kavē valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstību.
Sēlija ir policentrisks reģions. Tai nav viena izteikta centra. Valsts noteiktie attīstības centri un valstspilsētas Sēlijā atrodas tikai daļēji, turklāt tālu no Sēlijas dienvidiem. Sēlijas apdzīvojuma struktūru veido mazpilsētas, ciemi un salas. Lauku iedzīvotāji apmetušies salās jeb skrajciemos, kas veido atsevišķu viensētu grupu. Bieži vien šādu apdzīvojuma struktūru noteikuši dabas apstākļi – starp mežu masīvu vai purvainām ieplakām dzīvošanai derīgā zeme izceļas kā atsevišķa sala.
Sēlijas iedzīvotāji pieder dažādām tautībām un ticībām. Rietumos un vidienē iedzīvotāju vairākumu veido latvieši, bet Sēlijas daļu uz austrumiem no Ilūkstes veido izteikti daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs. Kopš 17. gadsimta šeit dzīvo liela krievu vecticībnieku kopiena. Tāpat vairākos pagastos ir liels poļu tautības iedzīvotāju procents (laikā no 1918. līdz 1939. gadam Sēlijai bija apmēram 90 km gara robeža ar Poliju). Gar Latvijas–Lietuvas robežu dzīvo arī lietuvieši.
Latviskākie Sēlijas pagasti 2022. gadā bija Dunavas pagasts (95%), Zasas pagasts (93%), Rubenes pagasts (92%). Procentuāli lielākais lietuviešu īpatsvars 2022. gadā bija Pilskalnes pagastā pie Neretas – 13%. Visvairāk krievu dzīvoja Vecsalienas pagastā – 57%, bet baltkrievu – Kaplavas pagastā 18%. Poliskākais pagasts visā Latvijā ir Sventes pagasts – 28% no visiem pagasta ļaudīm. Vismazāk krievu 2022. gadā dzīvoja Leimaņu pagastā – 3%, kā arī Zasas un Dunavas pagastā – 4%.
Iedzīvotāju izvietojums.
Visas tiesības aizsargātas © 2022 SIA "Reģionālie projekti"
Transporta tīkls.
Visas tiesības aizsargātas © 2022 SIA "Reģionālie projekti"
Attālumi starp pilsētām.
Visas tiesības aizsargātas © 2022 SIA "Reģionālie projekti"
Administratīvi kopš 2021. gada 1. jūlija Sēlijas vēsturiskajā zemē izveidotas 4 novadu pašvaldības un 1 valstspilsētas pašvaldība. Visas no tām atrodas abos Daugavas krastos, tādēļ Sēlijā atrodas tikai daļēji. Rietumos izveidots Aizkraukles novads ar centru Aizkrauklē, apvienojot daļu Vidzemes. Sēlijas vidienē plešas Jēkabpils novads, kurā ietilpst arī Krustpils apkārtne no Latgales rietumiem. Austrumos atrodas Augšdaugavas novads, kam daļa pašvaldības teritorijas ir Latgales dienvidos. Daugavpils valstspilsētas daļa kreisajā krastā pieder Sēlijai – vēsturiskā Grīvas pilsēta. Bet galējos austrumos no Krāslavas novada Sēlijai piederīgs ir Kaplavas pagasts un Krāslavas pilsētas Priedaines apkārtne Daugavas kreisajā krastā.
Sēlijas administratīvais iedalījums.
Visas tiesības aizsargātas © 2022 SIA "Reģionālie projekti"
Sēlijai kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder (alfabētiskā secībā):
- Aizkraukles novada:
- Aizkraukles pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Ziedi)
- Daudzeses pagasts;
- Jaunjelgavas pagasts;
- Jaunjelgavas pilsēta;
- Mazzalves pagasts;
- Neretas pagasts
- Pilskalnes pagasts;
- Seces pagasts;
- Sērenes pagasts;
- Staburaga pagasts;
- Sunākstes pagasts;
- Zalves pagasts.
- Augšdaugavas novada:
- Bebrenes pagasts;
- Demenes pagasts;
- Dvietes pagasts;
- Eglaines pagasts;
- Ilūkstes pilsēta;
- Kalkūnes pagasts;
- Laucesas pagasts;
- Medumu pagasts;
- Pilskalnes pagasts;
- Prodes pagasts;
- Salienas pagasts;
- Skrudalienas pagasts;
- Subates pilsēta;
- Sventes pagasts;
- Šēderes pagasts;
- Tabores pagasts;
- Vecsalienas pagasts;
- Daugavpils valstspilsētas:
- daļa Daugavas kreisajā krastā (vēsturiskā Grīvas pilsēta);
- Jēkabpils novada:
- Aknīstes pagasts;
- Aknīstes pilsēta;
- Asares pagasts;
- Ābeļu pagasts;
- Dignājas pagasts;
- Dunavas pagasts;
- Jēkabpils valstspilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā;
- Elkšņu pagasts;
- Gārsenes pagasts;
- Kalna pagasts;
- Leimaņu pagasts;
- Rites pagasts;
- Rubenes pagasts;
- Salas pagasts;
- Saukas pagasts;
- Sēlpils pagasts;
- Viesītes pagasts;
- Viesītes pilsēta;
- Zasas pagasts;
- Krāslavas novada:
- Kaplavas pagasts.
- Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Priedaine).
ATKLĀJ SĒLIJU!
