Šonedēļ notikušajā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sēdē tika apspriesti vairāki Sēlijai būtiski jaunumi. Daži no tiem – reģionālā kultūras programma un ceļazīmes – varētu tikt īstenotas jau drīzumā.
2023. gada 21. februārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi. Tajā piedalījās arī Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāvji – Sēlijas pašvaldību pārstāvis, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns un Sēlijas sabiedrības pārstāve Ieva Jātniece, biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja un kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja.
Kopš 2008. gada Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē darbojas Valsts kultūrkapitāla fonda reģionālās kultūras programmas,. Šogad pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē tiks uzsākta Sēlijas reģionālā kultūras programma ar mērķi veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai tieši Sēlijas vēsturiskajā zemē. Līdz šim projektu pieteikumi no Sēlijas tika iesniegti Latgales vai Zemgales kultūras programmās atbilstoši plānošanas reģionu robežām, kas nozīmēja nevienlīdzīgu konkurenci ar atšķirīgām reģionālajām kultūrtelpām.
Ieva Jātniece atzīst, ka pārstāvēt Sēlijas vēsturisko zemi padomē ir liels gods: “Mums kā jaunajai vēsturiskajai zemei tiek veltīta pastiprināta uzmanība. Līdz ar to arī mums kā Sēlijas iedzīvotājiem ir jābūt gataviem izmantot jaunās iespējas – īpaši gaidāmo Sēlijas kultūras programmu. Noteikti vērts atzīmēt arī to, ka Sēlija izceļas ar vienotu kopienu sadarbības tīklu. Teritoriāli daudz plašāko vēsturisko zemju kopienas interesējas par mūsu pieredzi.”
No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā notiks XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Arī šajā gadā svētku atklāšanas gājienā dalībnieki no Sēlijas dosies vienoti zem sarkanbaltzaļā karogā. Pirmo reizi izskanējusi doma svētku laikā izvietot latviešu vēsturisko zemju teltis, kurās būs iespējas uzzināt plašu informāciju gan par Sēliju, gan citām vēsturiskajām zemēm.
Kā informējusi Satiksmes Ministrija, jau šajā gadā paredzēts uzstādīt 16 norādes par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežām pie galvenajām satiksmes maģistrālēm uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daugavu no Vidzemes un Latgales puses pa ceļu iespējams šķērsot 5 vietās, bet no Zemgales puses uz Sēliju ved 2 reģionālie autoceļi. Pagaidām nav zināms, kurās tieši vietās Sēlijas zīmes plānots uzstādīt.
Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome ir konsultatīva institūcija, kas koordinē valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi veido Ministru Kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību izvirzīti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvji.
Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja.
