Stupeļu pilskalns un akmens
Stupeļu pilskalns ir viens no lielākajiem seno sēļu pilskalniem un, iespējams, senatnē bijis kādas sēļu zemes centrs.
Stupeļu pilskalns atrodas Rites pagastā nomaļā vietā vien dažus kilometrus no Lietuvas robežas. Tas ir 30 metrus augsts paugurs, viscaur apaudzis kokiem. Kā pilskalnu 1882. gadā to reģistrēja Augusts Bīlenšteins. Pieder pie terasēto pilskalnu tipa, kas ir īpaši raksturīga pazīme tieši seno sēļu pilskalniem.
Stupeļu pilskalns ir viens no lielākajiem sēļu pilskalniem — platība 3400 kvadrātmetru. Tā pakāji no visām pusēm apņem apmetne, kuras platība ir ap 3 hektāriem. Te agrākos laikos atrastās senlietas kādreiz glabājušās Kurzemes provinces muzejā. Iespējams, šī vieta bijusi kādas sēļu zemes centrs.
Kalna ziemeļrietumu pakājē atrodas Stupeļu akmens. Tas ir plaisains, apdedzināts granītakmens ar apgāztas piramīdas formu. Tā virsma ir plakana (25 m2), virspusē iedobumi (lielums 1,5×1,3 m). Garums 6,5 metri, platums 5,7 metri, augstums nogāzes pusē 2,7 metri, kalna pusē – 0,2 metri. Nezinātājam akmeni atrast būs sarežģīti.
Pilskalna pakājē uzstādīts akmens ar uzrakstu „Stupeļu pilskalns”. Pie pilskalna labiekārtota atpūtas vieta piknikam un informācijas stends. Objekts ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.
APSKATI CITAS VIETAS SĒLIJĀ
