Subates vēsturiskais centrs
Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir 16.–19. gadsimta valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, ko veido Vecsubate un Jaunsubate.
Senākais dokuments, kurā minēta Subate, ir 1570. gada 11. oktobra pārdošanas līgums, ar kuru Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers pārdot Vecsubates tirgus vietu Georgam Zībergam. Kad 17. gadsimtā Eiropā sākās starpkonfesionāli nemieri, Vecsubates miesta īpašnieks Gothards Ksavers Zībergs kopā ar saviem zemniekiem pārgāja katoļticībā un baznīcu nodeva katoļiem. Neapmierinātie luterāņi pārcēlās uz Prodes muižas īpašniekam H.F.Ostenam- Zakenam piederošo ezera otru krastu un nodibināja Jaunsubates miestu.
17. gadsimta beigās Subatē ieceļoja krievu vecticībnieki. Krievu vēsturiskā apbūve veidojusies pilsētas ziemeļu daļā, Lielā Subates ezera krastā. Tur aplūkojams 1905. gadā celtais lūgšanu nams un vecticībnieku koka privātmājas ar skaistiem logu slēģiem un lieveņiem. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas impērijā 1861. gadā Subatē ieceļoja arī liels skaits ebreju.
1680. gadā Vecsubate ieguva Magdeburgas pilsētas tiesības. Starp Vecsubates grāfu Zībergu un Prodes Ostenu- Zakenu noritēja nepārtraukta sacensība attīstības ziņā. 1685. gadā arī Jaunsubate kļuva par miestu ar tirgus tiesībām. 1894.gadā Jaunsubati un Vecsubati apvienoja, bet no jauna apvienotajai pilsētai pilsētas tiesības piešķīra 1917. gadā.
Daudzkonfesionālā un daudznacionālā pilsētas vēsture, paugurainais reljefs un ezeri veido Subati par vienu no interesantākajām Latvijas mazpilsētām, kas īpaši pievilcīga būs fotogrāfiem. Galvenās skatu vietas – terase pie ezera Ezermalas parkā (Brīvības ielā 13), stāvkrasts aiz katoļu baznīcas, stāvkrasts ar skatu soliņu aiz luterāņu baznīcas.
APSKATI CITAS VIETAS SĒLIJĀ
