Visas vasaras garumā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” apkopoja iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas simboliem, vērtībām un to, kam būtu jāparādās topošajā Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī. Iedzīvotāju viedokļi publicēti otrajā kampaņas video.
Noslēgušās klātienes sabiedriskās apspriedes 7 Sēlijas vietās – Gricgalē, Viesītē, Jaunjelgavā, Leimaņos, Ilūkstē, Medumos un Aknīstē, kurās tika uzklausīti Sēlijas iedzīvotāju viedokļi par to, kas ir Sēlijas simboli un kādas vērtības ir nozīmīgas pašiem sēļiem.
Līdztekus klātienes apspriedēm, sociālo tīklu platformās un reģionālajā presē tika publicēti viedokļu raksti, kuros par simboli dziļāko jēgu savas domas pauda ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas puses sēļu mākslinieki. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Sēlijas identitātes vaicājumi ir būtiski ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, kurā iekļāvušās 2/3 no senās sēļu cilts zemēm.
Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, Valsts Heraldikas komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas pašvaldību savienībai ir iesniegts apjomīgs darba kopsavilkums. Tāpat Valsts Heraldikas komisijai iesniegts Sēlijas vēsturisko zemju ģerboņa simbolu koncepts (projekts), ko sagatavojusi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, semiotikas pētniece Lolita Ozoliņa.
Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir saņēmis oficiālu Valsts Heraldikas komisijas apstiprinājumu, ka tās locekļi iepazīstas ar šiem materiāliem un vērtēs tos atbilstoši kopējiem principiem. Sēlijas ģerbonim ir vizuāli jāiekļaujas jau četru esošo vēsturisko zemju ģerboņu “saimē”. Būtiska ir vēsturiskā loģika, jo ideja par Sēlijas kā vēsturiskās zemes izdalīšanu Latviešu vēsturisko zemju likumā un tam sekojošais lēmums par Sēlijas ģerboņa izveidi balstās uz minētās zemes vēsturiskuma komponenti, no kuras izriet. Tiks vērtēta arī heraldiskās simbolikas izvēle un vizuālais risinājums.
Vērtēšanas principi ir norādīti Valsts Heraldikas komisijas vēstulē, ko tā ir nosūtījusi visām organizācijām, kas iesniegušas oficiālus priekšlikumus Sēlijas ģerboņa izstrādē – Kopienu sadarbības tīklam “Sēlijas salas”, “Stendera biedrībai” un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Šobrīd nav zināms, kad tieši tiks pieņemts gala lēmums par to, kas būs Sēlijas vēsturiskās zemes simbols tās ģerbonī, kā arī – kad ģerbonis varēs tikt uzskatīts par “gatavu” un apstiprināts ar visu tā ideoloģisko un likumisko spēku. Bet Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija rakstiski ir informējusi “Sēlijas salas”, ka Valsts prezidenta kanceleja organizēs klātienes tikšanos, kurā tiks uzaicinātas piedalīties ieinteresētās institūcijas un organizācijas. Tas varētu notikt oktobra pirmajā dekādē.
Iedzīvotāju domas par Sēlijas simboliem un sabiedrības iesaisti vēsturiskās zemes ģerboņa izstrādē skatāmas otrajā publicitātes kampaņas video. Intervijas veiktas pirmajā ģerboņa sabiedriskās apspriešanas laikā 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgalē, kur pulcējas ap 35 interesentiem.
Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots līdz 2021. gada 31. augustam. Tā kopējais finansējums ir 9960,96 €. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.
Foto: Imants Kaziļuns/Staburags.
