avīkšas – avenes

ašņa dziras – pelašķi

apkala – atkala, plāna ledus kārta uz zemes, kas izveidojas salā līstot lietum vai salā pēc atkušņa

azars – ezers

aizredzēt – piedzīvot dzīves laikā, apjaust no citu stāstītā

avoj! – ak, vai!

atņešt – atnest

atjoukt –  atradināties

ābelnīca – ābele

būgns – sapūties, īgns

buzis – mūžam neapmierināts cilvēks

baļva – baļļa, koka trauks ar paplašinātu augšdaļu

bumbērnīca – bumbiere

bolss – balss

bašķis – burvis; tāds, kas tic visādiem niekiem

bičuolis – bitenieks

buca –  muca

cirkūzis – čiekurs

couka – cūka

cīši, cīši lōbs – ļoti, ļoti labs

casnōgs – ķiploks

čērmūkša – pīlādzis

časkas – graudu apvalki, mizas, labības atkritumi

dōbūls – āboliņš

dajoukt – pierast

drīsme – skramba, rēta

dorbs – darbs

daktars – ārsts

daīt –  aiziet

dvans –  tvans

driķi –  griķi

encēt, izencēt – plūkāt, raustīt, izplūkāt, izbārt; arī izjokot, izmuļķot

fotograpēt – fotografēt

gadeitīs – gadīties

grouši – grūti

grūdi – graudi

grīznis – kālis

grezele – no skaliem pīts grozs

graut – rūkt (par pērkonu)

guns – uguns

ganeiba – ganības

gabana – siena kaudze, guba

gōls – gals

ģerkste – asas, pēkšņas sāpes

ģirtuokles – zilenes

ģimine – ģimene

iraid – ir

ietiela – stūrgalvis, ietiepīgs cilvēks

īžūgāt – iežogot

jimt – ņemt

joura – jūra

juozminis – jostasvieta

jāva – iejauktu produktu maisījums, mīkla

jis, jei – viņš, viņa

jyra – ir

jemtīs – darīt, strādāt

jous – jūs

jāndi – jānudien, patiesi

kudlains – pinkains, savēlies

kūds – vājš, vārgs

klāvs – kūts

knablis – āķis sienā; drēbju pakaramais

kupurs – joks

kļavs –  kļava

kalvis –  kalējs

ķibele – nelaime, nepatikšanas

ķiršas – ķirši

ķeķe – ķekars

ķerbele – no klūgām vai saknēm pīts grozs

ķedeles – kājas

ķeiris – kreilis

ķapasls – palaidnis

luņģības – raudzības

langōt – lamāt, izsmiet

lašiņi – speķis

leits – lietus

ļauka – kaut kas slapjš, izmircis, kas rada skaņu

ļukta – apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizliekamais, vāks

meikšņa – atkusnis

melneicas – mellenes

muzlas – smaganas

mūdōtīs – peldēties

mulda – abra

meiklenes – lācenes

naģērtelis – nelietis

navaid – nav

nūsadorbūšonuos – nodarbošanās

opuškā – apakšā

ostiņi – astoņi

oudins – ūdens

orūds –  apcirknis

ōtkyn – atkal

perdalka – zirgs

pierkstis – karsti pelni ar kvēlojošu ogļu daļiņām

pīmaluot – piemānīt

pilnōtne – pilnmēness

puoss – piepe

pažags – maizes krāsns slaukāmā slota

paglabāt – apbedīt

pļaušas – plaušas

pelenes – vērmeles

paķele – austs, šaurs apsējs zeķēm

pūrōzs – priekšnams

pūrs – purvs

pours – pūrs

prapultine – kaut kas pilnīgi izputējis

reši – reti

rupucis – krupis

rougts – rūgts

rysakls – salmu saišķis

rūģinōt – smēķēt

stupele – kurpe

skūsvōrns – kovārnis

sūnōklis – sūnām bagāts purvs

skrōģis – neliels soliņš

skuotele – priekšauts

satraukōt – saplaisāt

souds – sūds

smōrds – smarža

sumazgas – samazgas

skūla – skola

savenieks – tuvinieks, piederīgais

siruobi – akas grodi

stals – kūts

skrouze – krūze

spaņņs –  spainis

solts –  auksts

sprēst –  vērpt

škeivs – šķīvis

šķirzlats – ķirzaka

štarks – stārķis

šeļma – vieglas uzvedības sieviete

škouns – šķūnis

škvarkas – sīki sagriezti, sacepti speķa gabaliņi

šudi – šodien

tourists – tūrists

trāba – veca ēka, būda

troukt – trūkt

tymss – tumšs

tutens – nazis

tupaļūt – staigāt tupus

ustaba – istaba

ubaģine – ūdenī mērcētas rupjmaizes ēdiens

ūlinīks – olu kultenis

vādars – vēders

viršņi – virši

vīrēksne – vīgrieze

virsūne – galotne

vucyns – auns, teķis

vējs – vējš

vērss – augšā, virs kaut kā

vantēt – aktīvi kaut ko paveikt, mest, kraut, piepildīt

zustrenes – upenes

zemneicas – zemenes

zlaukts – tecināmais kubuls

zīst –  smērēt

žvōga – nekaunīga, plāpīga mute; cilvēks, kas daudz pļāpā

žulgt, izžulgt – mirkt, izmirkt

župsnis – šķipsna, tik cik ar trim pirkstiem var saņemt

žirbt, atžirbt – atveseļoties, atgūties

žōrbeitīs – kāpt