Bebrenē izvērtēs, kā pēdējo gadu laikā mainījies Sēlijas reģiona tēls
By in

Bebrenē izvērtēs, kā pēdējo gadu laikā mainījies Sēlijas reģiona tēls

Noslēdzot triju diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, Partnerība “Kaimiņi” 18. oktobrī Bebrenē aicina izvērtēt pilsoniskās sabiedrības paveikto Sēlijā. Diskusijā tiks pārrunātas pēdējo piecu gadu laikā radītās pārmaiņas reģiona tēlā un apzināti šī procesa virzītāji.

Diskusija notiks pulksten 14.00 Bebrenes muižas zālē. To moderēs pilsoniskās līdzdalības eksperts Āris Adlers, kurš kā eksperts ir piedalījies “Sēlijas salu” veidošanās procesa pirmsākumos.

Diskusijā Bebrenē savu dalību ir apstiprinājusi Jana Vērdiņa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja, Reinis Līcis, Augšdaugavas novada domes deputāts, novada finanšu komitejas loceklis, Ieva Jātniece, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja un biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja, Vanda Gronska, biedrības “Dvietes vīnogas” valdes priekšsēdētāja un Dvietes kopienas līdere, kā arī Leila Rasima, 14. Saeimas deputāte (partija “Progresīvie”), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.

Piedalīties klātienē un uzdot savus vaicājumus diskusijas dalībniekiem aicināts ikviens iedzīvotājs. Dalība pasākumā bez maksas.

Triju politikas virtuvju ciklā jau aizvadīta diskusija 27. septembrī Augšdaugavas novada Līksnā, kā arī 11. oktobrī Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnavičos. Tajās piedalījās gan Saeimas un pašvaldību deputāti, gan vietējo rīcības grupu vadītāji un lauku uzņēmēji. Diskusijas dod iespēju lauku kopienām paust savu viedokli, aktualizēt situāciju Latvijas reģionos, kā arī sniegt ieteikumus adekvātas, uz iedzīvotāju interesēm vērstas Lauku attīstības politikas izstrādē.

Diskusiju cikls tiek rīkots projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Bebrenē izvērtēs, kā pēdējo gadu laikā mainījies Sēlijas reģiona tēls
Partnerības "Kaimiņi" un SIF logo
Kaplavas pagasta Varnavičos notiks otrā diskusija ciklā “Politikas virtuve”
By in

Kaplavas pagasta Varnavičos notiks otrā diskusija ciklā “Politikas virtuve”

Turpinot īstenot triju diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, Partnerība “Kaimiņi” 11. oktobrī aicina uz Kaplavas pagasta Varnavičiem. Diskusijā atpūtas un kultūras pakalpojumu centrā spriedīs par pilsoniskās sabiedrības un identitātes izaicinājumiem pie Eiropas Savienības ārējās robežas.

Diskusija notiks atpūtas un kultūras pakalpojumu centrā “Varnaviči” (Ausekļa ielā 1) no pulksten 14.00. To vadīs kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais.

Diskusijā Varnavičos piedalīsies Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos, Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, llze Stabulniece, uzņēmēja, zirgu sētas “Klajumi” īpašniece un Zane Ločmele, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” LEADER pieejas administratīvā vadītāja un Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Piedalīties klātienē un uzdot savus vaicājumus diskusijas dalībniekiem aicināts ikviens iedzīvotājs. Dalība pasākumā bez maksas.

Noslēdzošā diskusija notiks 18. oktobrī 14.00 Augšdaugavas novada Bebrenē, Bebrenes muižas zālē. Tēma – Sēlijas reģiona tēls un tā veidotāji valsts līmenī. Savukārt 27. septembrī jau aizvadīta pirmā no diskusijām Augšdaugavas novada Līksnas kultūras namā.

Diskusiju cikls tiek rīkots projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Diskusija Kaplavas pagasta Varnavičos par pilsoniskās sabiedrības un identitātes izaicinājumiem pie Eiropas Savienības ārējās robežas.
Partnerības "Kaimiņi" un SIF logo
Paziņoti apbalvojuma “Sēlijas sudrabs 2024” ieguvēji
By in

Paziņoti apbalvojuma “Sēlijas sudrabs 2024” ieguvēji

Viesītes kultūras centrā “Sēlija” 5. oktobra pēcpusdienā notika svinīgā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti trīs līdzvērtīgi spoži galvenās balvas saņēmēji. Sudraba rotadatas ar vilka siluetu šogad aizceļoja uz Gārseni, Kaldabruņu un Sauku.

Konkursa trešajā gadā tika saņemti 25 pieteikumi, ko izskatīja žūrija piecu cilvēku sastāvā. Vērtēts tika gan katra pretendenta paveiktais pēdējo gadu laikā, gan arī paveiktā ietekme savā kopienā un Sēlijas vēsturiskajā zemē kopumā.

Konkursā ierasti tiek cildināti ne vien galvenās balvas saņēmēji, bet arī visi nominanti un pieteikumu autori. Sudraba atzinība šogad tika pasniegta aktīvākajiem Sēlijas iedzīvotājiem no Asares, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Ērberģes, Ilūkstes, Kaldabruņas, Leimaņiem, Neretas, Pilskalnes pie Neretas, Prodes, Rites, Salas, Sunākstes, Vecsēlpils, Viesītes un Zalves.

Galveno “Sēlijas sudraba” balvu ieguva Alberts Kreņevskis no Gārsenes pagasta. Lai arī daudz strādājis ārzemēs, kalpojot Latvijas diplomātiskajā dienestā, ar sirdi un darbiem Alberts vienmēr bijis piederīgs Sēlijai. Divu dzejas grāmatu autors un vēstures grāmatas “Gārsene un gārsenieši” līdzautors. Piedalījies vairāku Gārsenes pagasta kultūrvēsturisko objektu sakārtošanā gan praktiski, gan finansiāli. Ar viņa gādību tiek saglabātas arī Sēlijas katoļu garīgās vērtības – viņš apkopj priesteru kapavietas Dvietē un Laucesā, uzstādījis koka krustu pie Aknīstes katoļu baznīcas, kā arī nupat uzsācis darbu pie priestera Antona Rukmaņa piemiņas istabas izveidošanas Subates katoļu baznīcā. Alberta Kreņevska paveikto izcēla pieteikuma autore Līga Jaujeniece.

“Sēlijas sudraba” apbalvojumu saņēma arī Ieva Jātniece no Rubenes pagasta Kaldabruņas. Lai arī Ieva daudziem Sēlijā un Latvijā pazīstama ar radošu darbošanos bijušajā Kaldabruņas skolā, kur izveidots Pļavas muzejs, apbalvojumam Miervaldis un Ilga Brodovi no Eglaines viņu pieteica tieši baznīcas atjaunošanas dēļ. Kaldabruņas luterāņu baznīca cieta padomju laikā ierīkotas minerālmēslu noliktavas dēļ. Kaut gan nelieli atjaunošanas darbi sākās jau 1995. gadā, patiesā baznīcas atdzimšana noris pašlaik ar Ievas Jātnieces entuziasmu. Top stikla vitrāžas logiem, nupat ieklāta jauna baznīcas grīda un 2025. gadā tiks uzsākta baznīcas interjera izveide. Te regulāri notiek mākslas un mūzikas pasākumi, uz kuriem sabrauc ļaudis no visas Latvijas un pat Lietuvas.

Apbalvojumu “Sēlijas sudrabs” saņēma Sanita un Aivars Lūši no Saukas pagasta, kurus konkursam izvirzīja Velta Lāce. Lūšu ģimene saka, ka skaistākā un labākā vieta ir tur, kur paši dzīvojam. Un viņu ikdienas darbi to apliecina – nelielajā Saukas ciemā viņi ir klātesoši visos sarīkojumos, brīvprātīgi gatavo cienastus un rūpējas par ciema noformējumu. Vietējai bibliotēkai, kas ir vienīgā pašvaldības iestāde ciemā, regulāri dāvina jaunākās grāmatas. Viņi izveidojuši publiski pieejamu peoniju dārzu, kurā vasaras sākumā uzplaukst ap 530 visdažādāko šķirņu peonijas. Puķu jau kļuvis tik daudz, ka pamazām tiek apstādīti arī visi ciema stūri. Un tieši Lūšu ģimenes peoniju dārza dēļ Saukas ciems kļūst par atpazīstamu tūrisma galamērķi Sēlijā.

Konkurss “Sēlijas sudrabs” tiek organizēts jau trešo gadu. 2022. gadā apbalvošanas ceremonija norisinājās Viesītē. Sudraba godalgas saņēma Malaševsku ģimene no Bebrenes pagasta, Inga Krekele no Subates un Andris Šinke no Sunākstes pagasta. 2023. gadā balvas tika pasniegtas Medumos, kad tās saņēma Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles, Inita Lāce no Leimaņu pagasta un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas.

Konkurss dod iespēju pateikties līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte”.
Mājas kafejnīcu dienās Sēlijas salās šogad viesojušies 3700 apmeklētāju
By in

Mājas kafejnīcu dienās Sēlijas salās šogad viesojušies 3700 apmeklētāju

Noslēgušās ceturtās mājas kafejnīcu dienas Latvijā un apkopota apmeklētāju statistika arī Sēlijā. Lielākais viesu skaits šogad uzņemts kafejnīcās Neretā, Šēderē un Pilskalnes pagastā pie Neretas.

Pirms mēneša 7. un 8. septembrī Sēlijas salās norisinājās Mājas kafejnīcu dienas. Akcija Sēlijā tiek rīkota jau ceturto gadu un šogad viesi uzņemti 27 kafejnīcās. Kopumā divu dienu laikā Sēlijā apkalpoti 3 700 viesu, kas ir līdz šim lielākais sasniegtais apmeklētāju skaits četru gadu laikā.

Lielāko viesu skaitu šogad uzņēma Neretas mājas kafejnīca “Pie bagātās kundzes”, kurā ieradās ap 400 viesu. Ēdienkartē tika piedāvāti dažādi ēdieni, taču lielāko atzinību ieguva tieši Neretā ceptās kūkas. Vienas dienas laikā šeit apēsti 36 kilogrami dažādu kūku un daudzi tās izvēlējās arī paņemt līdzi.

Kafejnīcas “Pie bagātās kundzes” rīkotāja Gunita Leite kopā ar draudzenēm akcijā piedalījās pirmo reizi un atzina, ka gājis visai traki: “Iepriekš apzvanīju dažas jau notikušas māju kafejnīcas, lai noskaidrotu aptuveno apmeklētāju skaitu un uzklausītu kādu padomu. Bijām rēķinājuši ap 250 apmeklētāju, bet bija noteikti 400 apmeklētāju, ja ne vēl vairāk. Ievēroju, ka daudzi vietējie nāca vairākas reizes. Viena ģimene atzinās, ka ceturto reizi atnākuši.”

Pilskalnes pagastā pie Neretas kafejnīcā “Irmelins”, ko rīkoja Pilkalnes muižā, sestdienā galdiņu rezervēja 50, taču ieradās ap 150 viesu. Tādēļ svētdienai, kad ieradās vēl ap 70 viesu, nācās visu ēdienkarti gatavot no jauna. “Šēderē pie upes” šogad viesojās 220 apmeklētāju. Iepriekš sagatavotās 70 pildītās pankūkas un zupu apēda uzreiz, pārējiem nācās pagaidīt, kamēr izvārīs otru zupas katlu.

Medumu vienas dienas kafejnīcā “MedumMedus” viesojušies ap 150 viesu, Rubenes pagasta “Pagalma svētkos Rubeņos” ap 90 viesu, bet Dvietes pagasta “Sarmas1” kafejnīcā 219 viesi. Divu dienu laikā “Mikado Ilūkste” apkalpojuši 200 ciemiņu, Sunākstes “Kurzemes smeķis Sēlijā” paēdinājis 147 izsalkušos, savukārt “Klajumu ķēķis” Kaplavas pagastā abās dienās apkalpojis 67 ēdājus.

Lai arī rīkotāji atzinuši, ka gājis ļoti saspringti, daudzi no viņiem plāno piedalīties arī nākošgad. “Tagad es zinu, kas ir laimīgs nogurums. Daudz apmeklētāju, daudz emociju. Nākošajam gadam jau domāju par vienādiem priekšautiem, vispār par vienotu apģērbu, maziem galdiņiem un vēl šo to, ” atklāj Mazzalves dižozola kafejnīcas viena no rīkotājām Silvija Lisovska.

Kā informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, visā Latvijā šogad viesus uzņēma 617 improvizētas kafejnīcas, apkalpojot rekordlielu skaitu – 86 000 apmeklētāju. Kopumā darbojās 41 Mājas kafejnīcu dienu reģionālais galamērķis, akciju pie sevis rīkojot dažādās nedēļas nogalēs. Visvairāk mājas kafejnīcu šogad bija Tukuma un Cēsu apkārtnē – 30, kā arī Sēlijas salās – 28.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas notiek visā Latvijas no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Paziņoti konkursa “Sēlijas sudrabs 2024” nominanti
By in

Paziņoti konkursa “Sēlijas sudrabs 2024” nominanti

Noslēgusies pretendentu pieteikšana konkursam “Sēlijas sudrabs”. Šajā gadā konkursam izvirzīti 24 labo darbu veicēji, kas ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi. Trīs galvenās balvas ieguvēji tiks paziņoti 5. oktobrī Viesītē.

Konkursa mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar ļaudīm, kas veicina gan visas Sēlijas izaugsmi, gan attīsta kādu no mazajām vietām. Šogad nominantu ģeogrāfija pārstāv Sēliju no Ilūkstes līdz Ērberģei, kopumā izceļot 19 Sēlijas pagastus un mazpilsētas.

2024. gada konkursa apbalvojumam pieteikti šādi nominanti:

  1. Alberts Kreņevskis no Gārsenes. Pieteicējai Līga Jaujeniece.
  2. Gunita Asme no Kaldabruņas. Pieteicēja Ingrīda Degtjarova.
  3. Guna Gadišķe no Pilskalnes pie Neretas. Pieteicēja Lidija Ozoliņa.
  4. Lisa Hazele Nilsena un Nils Bendiks Knudsens no Dānijas Ritei. Pieteicējas Annas Žindiga, Jolanta Albrehta un Lidija Ozoliņa.
  5. Līga Lācīte no Leimaņu pagasta. Pieteicēja Ingrīda Puķīte.
  6. Līvija Tamane no Ilūkstes. Pieteicējas Māra Multiņa, Sanda Paukšte un Baiba Paukšte.
  7. Marta Vanaga no Bebrenes. Pieteicēja Līga Pauļuka.
  8. Undīne Marija Voino no Salas. Pieteicēja Sarmīte Kokina.
    Visvaldis Dzenuška no Asares pagasta. Pieteicēji Edīte
  9. Pulere un Valērijs Venediktovs.
  10. Zeltīte Odiņa no Ērberģes. Pieteicēja Silvija Lisovska.
  11. Andra Kantāne no Kaldabruņas. Pieteicēji Ilūkstes puses jaunieši.
  12. Ilga un Miervaldis Brodovi no Eglaines. Pieteicējas Ineta Kaugija un Maija Žigajeva.
  13. Konrādijs Degro no Neretas pagasta. Pieteicēja Monika Pavloviča.
  14. Laima Jaškova no Sunākstes. Pieteicēja Iveta Hveckoviča.
  15. Lūšu ģimene no Saukas. Pieteicēja Velta Lāce.
  16. Ilga Cera no Zalves. Pieteicēja Ilma Svilāne.
  17. Emma Malahovska no Bebrenes. Pieteicēja Benita Štrausa
  18. Raisa Vasiļjeva no Viesītes. Pieteicēja Aina Guoģe.
  19. Vineta Lavrenoviča no Sunākstes. Pieteicējas Maruta Vaivode un Dina Aļeiņikova.
  20. Inese Ziediņa no Prodes pagasta. Pieteicēji biedrība “Prodes mantinieki”.
  21. Iveta Plone no Dvietes. Pieteicēji biedrība “Sēlijas laivas”.
  22. Nauris Beļūns no Neretas. Pieteicēji Māris un Inita Trakini.
  23. Aldis Rāva no Vecsēlpils. Pieteicēji Avotiņu ģimene
  24. Gunta Grauze no Neretas. Pieteicēja Lidija Ozoliņa.

Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 5. oktobrī no pulksten 16.00 Viesītes kultūras centrā “Sēlija”. Svinīgo balvu pasniegšanu vadīs Sunākstes biedrības “Saules aka” aktīvistes Ramona Ukrina un Vineta Lavrenoviča, kā arī konkursa koordinatore Santa Šmite.

Konkursa patroni, Sēlijas Sudraba etaloni darbos, vārdos un pieredzē – Skaidrīte Medvecka un Jānis Subatiņš. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte”.
Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" septembra numurs
By in

Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" septembra numurs

Iznācis “Sēlijas salu ziņu” septembra numurs, kurā apkopotas pilsoniskās sabiedrības norises Sēlijas vēsturiskajā zemē.

Publicētas ziņas par norisēm Bebrenē, Daudzesē, Pilskalnē pie Ilūkstes, Secē, Sunākstē, Susējā, Staburagā, Tadenavā, Varnavičos, Viesītē un Zasā. Līdz ar rudens iestāšanos atsākas arī klātienes pasākumi telpās – forumi, diskusijas un konferences, par ko var lasīt septembra numurā. 

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 9 (32).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Sēlijas salu ziņas, 9, 2024