Autors: Sēlijas salas

Jau kopš šī gada marta aizsākts Sēlijas ģerboņa apspriešanas process, bet reāls darbs pie ģerboņa zīmēšanas vēl nav sācies. Kad beidzot būs redzams ģerbonis, iespējams noskaidrot trešajā kampaņas video.

2021. gada 6. oktobrī Rīgas pilī notika Valsts heraldikas komisijas rīkots darba seminārs “Sēlijas ģerbonis: heraldiskais ietvars un iespējamie risinājumi”, lai pārrunātu saņemtos priekšlikumus latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas ģerbonim.

Šī gada laikā Valsts heraldikas komisija ir saņēmusi četrus oficiālus ģerboņa priekšlikumus – no kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas”, Stendera biedrības, Lauku partnerības “Sēlija”, kā arī no bijušās Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienības “Sēlijas novadu apvienība”. Tāpat komisija aktīvi sekojusi līdzi publikācijām plašsaziņas līdzekļos un viedokļiem sociālajos medijos. Liela tiesa no tiem tika publicēti kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” viedokļu kampaņas “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” laikā, kas īstenota ar Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā atbalstu.

Kā skaidro vēsturnieks, Valsts heraldikas komisijas loceklis Armands Vijups, ģerbonis, visticamāk, būs redzams tikai nākošgad: “Kad būs panākta konceptuāla vienošanās par ģerboņa risinājumiem, kurus virzīt tālāk, tad arī sāksies konkrētā ģerboņa attēla izveidošana. Arī tas prasīs zināmu laiku, tas nebūs mēneša laikā. Visticamāk, Sēlijas iedzīvotājiem ģerboni būs iespējams redzēt nākošā gada pavasara beigās. Tad tas līdzvērtīgi pievienosies esošajiem četriem vēsturisko zemju ģerboņiem.”

Pēc tikšanās Rīgas pilī kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Aluzāne atzīst, ka ir gandarīta: “Valsts heraldikas komisija bija rūpīgi iepazinusies ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem un apjomīgo darba kopsavilkumu no visām 7 sabiedriskajām apspriedēm. Atzinīgi tika novērtēts ieguldītais darbs pie Sēlijas identitātes veidošanas un stiprināšanas. Tālāk diskusijas notiks heraldikas komisijas iekšienē un gala lēmums tiks nodots māksliniekam. Ģerboni kā gatavu grafisko attēlu redzēsim tikai nākošgad, taču ļoti iespējams, ka pašu simbolu uzzināsim jau šī gada beigās.”

Foto: ekrānšāviņš no video.

Sēlijas salas 11. un 12. septembrī aicina garšu ceļojumā uz “Mājas kafejnīcu dienām”. Šajās dienās savas durvis un dārzus visā Sēlijā ver 13 saimniecības, kas tieši šai reizei sagatavojušas īpašu ēdienkarti un kultūras programmu.

Reiz senākos laikos sēļu zemes klāja vareni meži, vien zinātājam pārvarami purvi un dziednieciskām zālēm bagātas pļavas. Tās vietas, kur šajos plašumos bija apmetušies cilvēki, dēvēja par salām. Sēlija arī tagad palikusi mežu, purvu un neskartas dabas zeme.

Tālu no lielām pilsētām, daba veidojusi arī cilvēku raksturu. Sēļi ir vienpatņi, mazliet naivi, mazliet skarbi, jo jāpaļaujas aizvien tik uz sevi un tuvāko kaimiņu. Noslēgti, piesardzīgi un kautrīgi, jo nav pieraduši būt uzmanības centrā. Bet vienmēr priecīgi pārsteigti par ceļotājiem, kas nokļuvuši šajā pusē. Sēlis virsū ar savu mīlestību nemāksies, bet laipnu roku vienmēr pasniegs, nedomādams, kas viņam par to būs.

Izzināt noslēpumaino zemi aicina “Mājas kafejnīcu dienas” Sēlijas salās, kad 11. un 12. septembrī ar īpašu ēdienkarti gaidīs ciemos sēļi dažādās salās. Līdztekus gardai maltītei, dažādās vietās tiek piedāvāta arī kultūras programma. Aknīstes pagasta “Zāļu un pirts salā” varēs izzināt pirts rituālus un degustēt augu sīrupus, Raiņa muzejs “Tadenava” aicina uz erudīcijas spēli ģimenēm ar bērniem, Subatē un Rubeņos notiks lauku labumu tirdziņš, bet Kalkūnu kultūrvietā “August platz” varēs pārbaudīt pirkstu veiklību sīpolu bizes pīšanas sacensībās.

Apmeklējums obligāti iepriekš jāpiesaka! Norēķināšanās kafejnīcās tikai skaidrā naudā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas mājas kafejnīcā atrodama kartē https://ej.uz/majaskafejnicasselija, bet plašāk par akciju  https://majaskafejnicas.lv/.

Ceļotāju ievērībai:
• Plānojot maršrutu, obligāti piesakiet savu apmeklējumu!
• Kontaktinformāciju atradīsiet Sēlijas salu mājas kafejnīcu kartē, atverot konkrēto piedāvājumu.
• Pievērsiet uzmanību dalībnieku • piedāvājuma datumam un laikam!
• Ievērojiet visus valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un esiet atbildīgi pret sevi, saimniekiem un citiem apmeklētājiem!
• Epidemioloģiskās situācijas dēļ iespējamas piedāvājumu izmaiņas, kuras var uzzināt sazinoties ar dalībniekiem.
• Sēlijā “Mājas kafejnīcās” norēķini būs iespējami tikai skaidrā naudā!

Kas ir “Mājas kafejnīcu dienas”?
Uz vienu vai divām dienām saimniecību pagalmi un citas vietas, kas ikdienā nav saistītas ar uzņēmējdarbību un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārvēršas par kafejnīcām. Interesentiem tiek piedāvāts nogaršot vietējo ēdienu, gūt lielisku garšas pieredzi, kā arī baudīt interesantu kultūras programmu. Katra lauku sēta ģimenes lokā vai/un ar draugiem sagatavo savu īpašo piedāvājumu: cienastu (plātsmaizi, kūku, sacepumu utt.) un kopā ar kafiju/tēju piedāvā apmeklētājiem. Katra saimniecība prezentē savas mājas – kafejnīcas nosaukumu, un arī piedāvātais produkts tiek pasniegts ar tam raksturīgajām kultūras īpašībām un stāstu, tiek rīkotas dažādas kultūras aktivitātes: rokdarbi, spēles, mūzikas instrumentu spēlēšanu un citas.

“Mājas kafejnīcu dienas” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīklu “Sēlijas salas”.

Visas vasaras garumā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” apkopoja iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas simboliem, vērtībām un to, kam būtu jāparādās topošajā Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī. Iedzīvotāju viedokļi publicēti otrajā kampaņas video.

Noslēgušās klātienes sabiedriskās apspriedes 7 Sēlijas vietās – Gricgalē, Viesītē, Jaunjelgavā, Leimaņos, Ilūkstē, Medumos un Aknīstē, kurās tika uzklausīti Sēlijas iedzīvotāju viedokļi par to, kas ir Sēlijas simboli un kādas vērtības ir nozīmīgas pašiem sēļiem.

Līdztekus klātienes apspriedēm, sociālo tīklu platformās un reģionālajā presē tika publicēti viedokļu raksti, kuros par simboli dziļāko jēgu savas domas pauda ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas puses sēļu mākslinieki. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Sēlijas identitātes vaicājumi ir būtiski ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, kurā iekļāvušās 2/3 no senās sēļu cilts zemēm.

Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, Valsts Heraldikas komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas pašvaldību savienībai ir iesniegts apjomīgs darba kopsavilkums. Tāpat Valsts Heraldikas komisijai iesniegts Sēlijas vēsturisko zemju ģerboņa simbolu koncepts (projekts), ko sagatavojusi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, semiotikas pētniece Lolita Ozoliņa.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir saņēmis oficiālu Valsts Heraldikas komisijas apstiprinājumu, ka tās locekļi iepazīstas ar šiem materiāliem un vērtēs tos atbilstoši kopējiem principiem. Sēlijas ģerbonim ir vizuāli jāiekļaujas jau četru esošo vēsturisko zemju ģerboņu “saimē”. Būtiska ir vēsturiskā loģika, jo ideja par Sēlijas kā vēsturiskās zemes izdalīšanu Latviešu vēsturisko zemju likumā un tam sekojošais lēmums par Sēlijas ģerboņa izveidi balstās uz minētās zemes vēsturiskuma komponenti, no kuras izriet. Tiks vērtēta arī heraldiskās simbolikas izvēle un vizuālais risinājums.

Vērtēšanas principi ir norādīti Valsts Heraldikas komisijas vēstulē, ko tā ir nosūtījusi visām organizācijām, kas iesniegušas oficiālus priekšlikumus Sēlijas ģerboņa izstrādē – Kopienu sadarbības tīklam “Sēlijas salas”, “Stendera biedrībai” un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Šobrīd nav zināms, kad tieši tiks pieņemts gala lēmums par to, kas būs Sēlijas vēsturiskās zemes simbols tās ģerbonī, kā arī – kad ģerbonis varēs tikt uzskatīts par “gatavu” un apstiprināts ar visu tā ideoloģisko un likumisko spēku. Bet Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija rakstiski ir informējusi “Sēlijas salas”, ka Valsts prezidenta kanceleja organizēs klātienes tikšanos, kurā tiks uzaicinātas piedalīties ieinteresētās institūcijas un organizācijas. Tas varētu notikt oktobra pirmajā dekādē.

Iedzīvotāju domas par Sēlijas simboliem un sabiedrības iesaisti vēsturiskās zemes ģerboņa izstrādē skatāmas otrajā publicitātes kampaņas video. Intervijas veiktas pirmajā ģerboņa sabiedriskās apspriešanas laikā 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgalē, kur pulcējas ap 35 interesentiem.

Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots līdz 2021. gada 31. augustam. Tā kopējais finansējums ir 9960,96 €. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Foto: Imants Kaziļuns/Staburags.

Dažādās Sēlijas vietās turpinās vietējo iedzīvotāju diskusijas par Sēlijas ģerboni. Rosinot domāt par Sēlijas vēsturiskās zemes simboliem, “Sēlijas salas” publicē pirmo no četriem viedokļu kampaņas video.

Jau notikušas pirmās sabiedriskās apspriešanas klātienē Pilskalnes pagasta Gricgalē, Viesītē un Jaunjelgavā, publicēti pirmie viedokļu raksti un nupat klajā nācis pirmais kampaņas video. Visas līdzšinējās aktivitātes ir apliecinājušas, cik svarīgi ir runāt ne tikai par Sēlijas ģerboņa izstrādi, bet par Sēlijas simboliem kopumā.

Kā atzinuši daudzi diskusiju dalībnieki, ir grūti pateikt, kas ir Sēlijas simboli. Visbiežāk iedzīvotāji min pārāk vispārīgus jēdzienus – cilvēku rakstura īpašības, pašus Sēlijas cilvēkus, mežus un neskarto dabu, ko grafiski attēlot vai paņemt līdzi kā suvenīru ir neiespējami. Viedokļu kampaņas laikā tiek meklēti jēdzieni un lietas kas līdztekus Sēlijas karogam un drīzumā gaidāmajam ģerbonim, varētu tikt uzskatīti par Sēlijas simboliem.

Drīzumā tiks publicēts otrais video, kurā būs redzami iedzīvotāju viedokļi par Sēlijas simboliem un sabiedrības iesaisti ģerboņa izstrādes procesā. Intervijas tika veiktas pirmajā ģerboņa sabiedriskās apspriešanas laikā 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgalē, kur pulcējas ap 35 interesentiem.

Nākamās klātienes diskusijas notiks 13. jūlijā Medumos pulksten 10.00 un Ilūkstē pulksten 15.00, 14. jūlijā Aknīstē pulksten 10.00 un Leimaņos pulksten 14.00. Savu redzējumu par Sēlijas ģerboni un simboliem kopumā var paust ikviens, piedaloties klātienē vai sūtot savas domas uz e-pastu info@selija.com (vēlams ne vairāk kā 1 A4 lapa).

Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots līdz 2021. gada 31. augustam. Tā kopējais finansējums ir 9960,96 €. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

16. jūnijā Latvijas Lauku kopienu parlamenta ietvaros pirmo reizi Latvijā tika paziņoti 12 Latvijas ciemi un kopienas, kuras ir ieguvušas atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”. To saņēma arī trīs aktīvākās “Sēlijas salu” kopienas – Bebrene, Gārsene un Kaldabruņa.

Kopumā atpazīstamības zīmei tika pieteiktas 38 Latvijas kopienas, no tām septiņas Sēlijā – Bebrene, Gārsene, Kaldabruņa, Zasa, Ērberģe, Ancene un Dviete, kas aktīvi darbojas kopienu sadarbības tīklā “Sēlijas salas”. Lielais pieteikumu skaits no Sēlijas ir pierādījums, cik aktīvi darbojas nevalstiskais sektors dažādās Sēlijas vietās un cik svarīgi vietējiem lauku iedzīvotājiem ir gūt nacionāla un pat starptautiska mēroga atzinību.

Kopienu paveikto vērtēja dažādu jomu ekspertu žūrijas komisija, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe, Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības plānošanas studiju programmas koordinatore un lektore Gunta Lukstiņa, arhitekts, antropologs un pētnieks Matīss Šteinerts. Komisija lēma “Viedā ciema” statusu piešķirt trim Sēlijas kopienām – Bebrenei, Gārsenei un Kaldabruņai.

Gārsenes kopienas aktīvists, lauksaimnieks Andris Zībergs ir gandarīts par iegūto novērtējumu: “Gārsenes kopienas veidošanās aizsākās jau 1982. gadā ar kopīgām iedzīvotāju talkām, kas ir gana unikāli pat Latvijas mērogā. Šī atpazīstamības zīme dos mums pārliecību par darbiem, ko darām ikdienā. Patīkami, ka esam pamanīti un novērtēti.” Pārsteigumu vien raisījis fakts, ka visas Sēlijas kopienas, kas ieguva “Viedā ciema” statusu, atrodas netālu cita no citas: “Acīmredzot visām bija spēcīgi pieteikumi. Un droši vien, ka aktīvas kopienas kaimiņos iedvesmo strādāt tikpat labi pie sevis,” spriež Andris Zībergs.

Lai iedvesmotu tālākai attīstībai, īpašu atzinību “Ceļā uz viedo ciemu” saņēma Zasas, Ērberģes un Dvietes kopiena, kas jau līdz šim ir daudz paveikusi vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanā. Bet pateicību par dalību un pieteikuma sagatavošanu ieguva arī Ancenes kopiena no Asares pagasta.

2021. gadā atpazīstamības zīme “Viedais Ciems” Latvijā tika izsludināta pirmo reizi, un tās mērķis ir atzīt un atbalstīt Latvijas lauku kopienu labās prakses ceļā uz viedumu, daudzinot iedzīvotāju centienus un jau ieviestos risinājums, kas īstenoti, lai veidotu aktīvāku, iesaistošāku kopienas dzīvi un inovatīvus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Idejas iniciatori ir publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar projekta partneriem biedrību “Pierīgas Partnerība” un biedrību “Jūras Zeme”, lai veicinātu viedu vietējo attīstību lauku teritorijās.