Autors: Sēlijas salas

Īsi pirms Ziemassvētkiem apgādā “Laika grāmata” iznākusi Sēlijas novadpētnieces Lidijas Ozoliņas grāmata “Mikus Skruzītis – nepiedodami aizmirstais”. Faktos daļēji balstītajā stāstā ietvertas etnogrāfa atziņas, darbu skices un piezīmes uz lappušu malām.

Mikus Skruzītis (biežāk zināms kā Skruzīšu Mikus) (1861–1905) dzimis Sēlijā, Neretas pagasta “Stanānos”. Bijis latviešu etnogrāfs un folkloras pētnieks, viens no pirmajiem latviešu tautastērpu pētniekiem, kā arī Latviešu literārās biedrības loceklis.

1889. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija izdeva Mikus Skruzīša grāmatu „Sēļi – Kurzemes augšgala senči”, kurā apkopoti tobrīd pieejamie rakstītie avoti par sēļiem, kā arī autora paša Sēlijas vietvārdu vākums. Šis darbs uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu tautības autora izdevumiem par Latvijas vēsturi un etnogrāfiju un pirmais zinātniskais darbs, kurā apzināti pētīti Sēlijas latvieši. Par šo darbu 1889. gadā saņēmis K. Valdemāra un F. Brīvzemnieka dibināto Reinberga prēmiju, ko piešķīra publikācijām par Latvijas vēsturi.

Grāmatas autore Lidija Ozoliņa teic: “Mikus Skruzītis ir īsts Neretas pusē dzimis sēlis. Kaut nodzīvojis vien 44 gadus, viņš atstājis milzīgu jaunlatviešu laika veikumu pūru. Rosīgi darbojies novadpētniecībā, dabas zinībās un vēstures pētīšanā, taču līdz šim vienkāršam lasītājam maz pazīstams.”Kā atzīst pētniece, šī grāmata nav autobiogrāfija vai zinātnisks pētījums: “Es nepretendēju uz pilnīgu Mikus Skruzīša atstātā materiāla izpēti un precīzu viņa dzīves izklāstu. Šis ir neliels ieskats lielas un sarežģītas personības veikumā, lai ar to iepazīstinātu plašāku sabiedrību.”

Grāmatas autore Lidija Ozoliņa dzimusi un dzīvo Pilskalnes pagastā pie Neretas. Novadpētniece, sabiedriskā darbiniece un biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja. Vairāk nekā desmit grāmatu par Sēlijas un Neretas puses vēsturi autore un līdzautore. Presē publicējusies kopš 1989. gada.

Kultūras ministrija tiešsaistes mediju pasākumā informējusi par darba uzsākšanu pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes. Līdz 2022. gada 15. janvārim ikviens aicināts iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanai sabiedrībā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā Valsts prezidenta rosinātais un Saeimas apstiprinātais “Latviešu vēsturisko zemju likums” ar mērķi aizsargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību. Šis ir pirmais normatīvais akts Latvijas Republikā, kurā oficiāli pieminēta Sēlija un precīzi definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.

Lai īstenotu likumā ietvertās normas, šobrīd uzsākts darbs pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes, par ko 15. decembra pasākumā informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis un Kultūras Ministrijas pārstāvji. Plāna izstrādē iesaistīti valsts un pašvaldību institūciju, nevalstiskā sektora, uzņēmējdarbības pārstāvji, kā arī vietējo kopienu ļaudis. Tā kā darbs pie plāna izstrādes ir tikko aizsākts, ikviens interesents ir aicināts iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšlikumus darba grupai var iesniegt līdz 2022. gada 15. janvārim, aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Turpmāko darbu pie plāna izstrādes veiks Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome. Padomes nolikumu un sastāvu apstiprinās Ministru kabinets, bet šobrīd tās sastāvs pilnībā vēl nav zināms. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir izteicis gatavību iesaistīties padomes sastāvā.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāve Ieva Jātniece uzsver, ka tieši priekšlikumu iesniegšanas posms ir pats būtiskākais visā plāna izstrādē: ”Laiks no šodienas līdz 15. janvārim ir Sēlijas lielo domu portāls. Tieši mūsu priekšlikumi iedzīvinās Latvijas vēsturisko zemju likumu. Tā, kā mēs paši to vēlamies, un varam darīt ar prieku, nevis sakostiem zobiem. Lai pēc gadiem mēs varam lepoties ar sevi savā zemē un katrā intervijā vairs nejautātu, kas ir sēļi vai kur ir Sēlija. Visi to jau zinās.”

Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns Ministru kabinetam jāapstiprina līdz 2022. gada 1. jūnijam. Plāns ir nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem. Tā izstrādi nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un latviešu vēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem. Finansējumu plāna īstenošanai paredz ikgadējā valsts budžeta likumā.

Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts kanceleja.

Tā kā sabiedrības iespējas ietekmēt ģerboņa simbola izvēli ir beigušās, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” noslēdz viedokļu kampaņu Sēlijas ģerboņa izstrādē. Kampaņas noslēgumā publicēts ceturtais video, kurā ģerboņa simbolisko nozīmi skaidro semiotikas pētniece Lolita Ozoliņa.

Sabiedriskās apspriedes par Sēlijas vēsturiskās zemes ģerboni ir aizvadītas un šobrīd norit darbs Valsts heraldikas komisijas iekšienē. Drīzumā tiks noskaidrots, kāds simbols būs redzams Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī. Taču par to, vai šis simbols saskanēs ar sabiedriskajās apspriedēs izskanējušajiem iedzīvotāju vairākuma viedokļiem un atspoguļos sēļu identitāti, pašlaik nav zināms.

Semiotikas pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Lolita Ozoliņa skaidro: “Ģerboņu izcelsme ir viduslaiki un tie vienmēr ir reprezentējuši identitāti – gan saistība ar dzimtu, gan vietu, no kuras ir konkrētā ģerboņa nesējs. Ģerbonis ir viena no senākajām zīmēm, kurai ir sistemātiska un ļoti ietilpīga nozīme.” Taču, kā atzīst pētniece, ģerbonis viens pats nebūs dzīvotspējīgs, ja tam nebūs savas leģendas. “Ģerboņa simbolisko nozīmi veidos tā stāsts un izcelsme, kā arī iekļautās zīmes. Bet ja tas kļūst tikai par dekorāciju, sabiedrībai tas var šķist attālināts. Tam ir jābūt ikdienas komunikācijas sastāvdaļai,” saka pētniece.

1930. gada 26. aprīlī tika pieņemti “Noteikumi par Latvijas apgabalu ģerboņiem” (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā), kuros ietverts Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes ģerbonis. Šie noteikumi sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus. Šie paši ģerboņi no jauna valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguva ar īpašu likumu, ko 2012. gadā izsludināja toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un apstiprināja Saeima.

Sēlijas ģerbonis neparādās ne 1930. gadā, ne 2012. gada noteikumos. Pirmo reizi Latvijas Republikas normatīvo aktu vēsturē Sēlijas vārds ir parādījies vien 2020. gadā, kad Valsts prezidents Egils Levits Saeimai iesniedza Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, ko Saeima gadu vēlāk arī apstiprināja.

Taču Lolita Ozoliņa uzskata, nekad nav par vēlu strādāt pie savas vietas simboliem – ģerboņiem, logotipiem, vai zīmēm, jo tas viss veido komunikāciju. “Šis ir nozīmīgs brīdis, kurā ir svarīgi izvērtēt, kas reprezentē Sēliju. Svarīgi ir domāt ilgtspējīgi, saprotot, kas ir šie simboli, kas vēstīs nākamajām paaudzēm par Sēlijas īpašo mantojumu. Zināmā mērā Sēlijai tā ir priekšrocība, salīdzinot ar citām vietām, kurām jāatjauno vai jāstiprina esošo simbolu nozīmes,” atzīst Ozoliņa.

Sēlijas simbols tiek meklēts laikā, kad tikko kā aizvadīta administratīvi teritoriālā reforma. Arī jaunajās pašvaldībās tiks veidota jauna kopīgā identitāte un meklēti jauni simboli. Sabiedrības iesaiste Sēlijas ģerboņa simbola izvēlē ir vairojusi ticību demokrātijas procesiem. Šī gada laikā īstenotā sabiedrības viedokļu kampaņa, cerams, būs kā paraugs šādu procesu īstenošanai arī valsts un pašvaldību sektorā.

Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Ar Latvijas Republikas Kultūras ministra Naura Puntuļa uzrunu šodien, 22. oktobrī, aizvadīts Sēlijas nevalstisko organizāciju forums. Neklātienes forumā pulcējās vairāk kā simts dalībnieku no visas Sēlijas vēsturiskās zemes un daudzām vietām Latvijā.

“Tieši cilvēciskais faktors, enerģija, spēja aizraut, kā arī idejas un vēlme tās realizēt katrā dzīves jomā ir pats nepieciešamākais, lai sasniegtu rezultātu. Paldies ikvienam, kurš ieliek savu sirdi kopienas procesu virzībā un ikvienam, kuram būtiska sava novada attīstība,” foruma atklāšanā dalībniekus uzrunāja Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Viņš uzsvēra, ka nevalstiskās organizācijas ir Kultūras Ministrijas sadarbības partneri un augsti tiek novērtēta savstarpējo viedokļu apmaiņa. Lai arī Latvijas pilsoniskā sabiedrība nav viendabīga, ir būtiski apzināties katras biedrības vai nodibinājuma pienesumu un nozīmi sabiedrības vai kopienas dzīvē. Pilsoniskās sabiedrības ekosistēmā ir svarīga loma ikvienai nevalstiskajai organizācijai, tostarp arī reģionālajām biedrībām, atzina ministrs.

Projekta vadītāja, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” idejas autore Ieva Jātniece forumā atzina: “Pilsoniskā sabiedrība ir tā, kas veido saikni starp valsts pārvaldi un sabiedrību kopumā. Forumā pulcējās kopienu cilvēki, pilsoniskās sabiedrības profesionāļi, pašvaldības, plānošanas reģionu un valsts pārvaldes cilvēki. Šīs dienas garumā mums izveidojās lieliska kopvaloda. Es novēlu, lai mēs šo kopvalodu atceramies un stiprinām arī rīt, parīt, pēc gada.”

Foruma ieraksts neierobežotu laiku pieejams sociālā tīkla YouTube “Sēlijas salu” kontā vai sociālā tīkla Facebook lapā “Sēlijas salas” Bet foruma laikā prezentētā Sēlijas kopienu karte atrodama adresē https://ej.uz/selijaskopienukarte.

Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu organizē vadošā Sēlijas salu nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes” projekta “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” tiek īstenots Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā no 2021.gada 1. janvāra līdz 20. novembrim.

Foto: Valsts kanceleja.

Iepriekš 22. oktobrī Viesītē plānotais Sēlijas Nevalstisko organizāciju forums notiks tiešraidē. Dienas gaitā tiks pārrunātas pilsoniskās sabiedrības iespējas iesaistīties pašvaldību darbā un savas vietas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Tuvojoties projekta „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” noslēgumam, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” un biedrība “Ūdenszīmes” aicina uz Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu tiešraidē.

Projekta vadītāja Ieva Jātniece novērtē paveikto darbu Sēlijas identitātes stiprināšanā: “Ar dažādām projekta aktivitātēm esam veicinājuši katras mazās apdzīvotās vietas piederības apziņu gan lokālā mērogā, gan Sēlijai kopumā. Bet īpašs prieks un lepnums ir par Sēlijas austrumiem – esam apzinājuši nevalstiskā sektora un kopienu resursus Medumos, Červonkā, Silenē un citviet Augšdaugavas novadā. Tagad arvien biežāk arī no viņiem izskan “Jā, mēs arī esam Sēlijā!””

Dienas vidū forumā notiks paneļdiskusija, kurā aicināti piedalīties visu Sēlijas pašvaldību pārstāvji no Aizkraukles, Jēkabpils, Augšdaugavas un Krāslavas novada, kā arī reģiona nevalstisko organizāciju resursu centra vadītāji. Diskusijas laikā tiks meklēti risinājumi, kā pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas var iesaistīties pašvaldības procesos un veicināt savas lokālās vietas izaugsmi.

Savā praktiskajā pieredzē ar vietas attīstību dalīsies Svetlana Smirnova no Augšdaugavas novada Kalkūniem, kas veido kultūrvietu “Augustplatz”. Bet par darbu ar kopienu un tās sociālo jautājumu risināšanu pastāstīs biedrības “Ritten” un Rites kopienas aktīviste Kristīne Verečinska no Jēkabpils novada Rites pagasta.

Forumu iespējams skatīties tiešraidē sociālā tīkla YouTube “Sēlijas salu” kontā vai sociālā tīkla Facebook lapā “Sēlijas salas”. Forumā laikā skatītāji aicināti izteikties, rakstot savus jautājumus vai secinājumus tiešraides sarunu logā.

Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu organizē vadošā Sēlijas salu nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes” projekta “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” tiek īstenots Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā no 2021.gada 1. janvāra līdz 20. novembrim

Sēlijas nevalstisko organizāciju foruma programma:

9.30 Dalībnieku pieslēgšanās
10.00 Dienas programma un tehniskā informācija
10.10 Atklāšanas uzruna
Latvijas Republikas Kultūras ministra uzruna
Latvijas Republikas Saeimas pārstāvja uzruna
10.40 Vilis Brūveris (TUESI.LV). Publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības sinerģija

11.30 Starpbrīdis 10 minūtes

11.40 Sallija Kļavkalne, Elizabete Pavlovska (Fonds “Viegli”). Kopiena un personība veido kultūrtelpu
12.20 Paneļdiskusija: NVO loma un iespējas pašvaldību darbā? Piedalās Aizkraukles, Jēkabpils, Augšdaugavas, Krāslavas novada pašvaldības pārstāvji un NVO resursu centru pārstāvji.

13.00 Pusdienlaiks 40 minūtes

13.40 Veiksmes stāsts: “Augustplatz” Kalkūnos.
13.50 Veiksmes stāsts: Rites kopiena.
14.00 Sēlijas kopienu karte

14.15 Starpbrīdis 10 minūtes

14.25 Kopienu identitātes zīmju pasniegšana
15.25 Ceļavārdi no Sabiedrības Integrācijas fonda
15.35 Dienas kopsavilkums

Stiprinot kopienu sadarbības tīkla nozīmi un katras vietas atpazīstamību, kopienas no visas Sēlijas vēsturiskās zemes saņem atpazīstamības zīmes un identitātes paletes. Nākotnē tās varētu veidot vienotu kopienu tūrisma vizuālo identitāti Sēlijā.

Visa gada garumā Sēlijā tika īstenots projekts „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.”, kas secīgi turpināja jau pērn aizsākto katalizatora projektu Sēlijas pašapziņas celšanai. Sākotnēji tika iesaistītas 26 kopienas, kurām projekta gaitā pievienojās vēl sešas. Tādējādi kopienu sadarbības tīklā šobrīd jau iesaistījušās 32 Sēlijas kopienas, aptverot visu vēsturisko zemi no Jaunjelgavas līdz pat Kaplavai.

Projekta gaitā sagatavota priekšlikumu pakete darbam ar nevalstisko sektoru, kas adresēta visām jaunajām pašvaldībām Sēlijā. Tāpat izstrādāti praktiskie ieteikumi „Latviešu vēsturisko zemju likuma” īstenošanai Sēlijas teritorijā.

Sēlijas kopienu un tūrisma mājaslapā selija.com publicētas intervijas ar aktīvākajiem kopienu un nevalstiskā sektora cilvēkiem, kas veido Sēlijas kopienu karti. Intervijas apkopotas unikālā Sēlijas kopienu albumā, kas drukātā veidā izdots tikai 30 eksemplāros.

Katrai no kopienām piešķirta identitātes palete, kurā aprakstītas un pētītas katras vietas stiprās un vājās puses, kā arī nākotnes perspektīvas. Tāpat visām projektā iesaistītajām vietām analizēta iespēja iesaistīties kopienu tūrisma piedāvājumā, kurā aktīvi darbojas tās Sēlijas kopienas, kas sadarbības tīklā iesaistījušās jau no pirmsākumiem. Kopienas saņems īpaši veidotas dizaina plāksnes ar katrai vietai raksturīgiem simboliem, kuras būs iespējams izmantot savas salas atpazīstamības un prestiža celšanai.

22. oktobrī notiks Sēlijas nevalstisko organizāciju forums, kurā tiks apkopoti projekta sasniegtie rezultāti un piešķirtas identitātes zīmes. Foruma norisi no pulksten 10.00 būs iespējams vērot tiešraidē sociālā tīkla YouTube “Sēlijas salu” kontā.

Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu organizē vadošā Sēlijas salu nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes” projekta “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” tiek īstenots Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā no 2021.gada 1. janvāra līdz 20. novembrim.