Autors: Sēlijas salas

Martā un aprīlī dažādās Sēlijas vietās notiks 4 klātienes diskusiju cikls “Politikas virtuves”, kurā valsts un pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un kopienu līderi spriedīs, kā uzlabot dzīves kvalitāti Sēlijā.

Četrās “Politikas virtuvēs” tiks pārrunāta kultūrpolitika, ekonomika un lauku attīstība, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī tūrisma politika Sēlijā. Savu dalību diskusijā pieteikuši arī 13. Saeimas deputāti, tādējādi runātāji pārstāvēs visus pilsoniskās sabiedrības līmeņus no augstākā likumdevēja līdz likumu izpildītājiem un to adresātiem jeb vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece atgādina, ka šodien viss ir politika: “Kultūra, ekonomika un drošība ir politika. Lauku apdzīvotība ir politika. Spēja saprasties ir politika. Katrs mūsu izteiktais vārds, katra publikācija sociālajos tīklos ir politika. Pandēmijas periods ir radījis valsts un tās pilsoņu attālināšanos. Zinot, ka 2022. ir Saeimas vēlēšanu gads, empātija, sapratne un uzticība savai valstij ir tās vērtības, ko mēs vēlamies stiprināt šajā diskusiju ciklā. Pašreizējā karadarbība Eiropā mūs brīdina, ka šīs vērtības ir jāstiprina nekavējoties ar visiem iespējamiem resursiem.”

Diskusijām pieteikties iespējams ikvienam interesentam vai savas jomas ekspertam. Dalībnieki aicināti izteikties atklāti, bet reizē cieņpilni un korekti. Savu dalību iespējams pieteikt elektroniski vai pa tālruni 29548967. Kopīgi meklēsim labākos risinājumus Sēlijai, Latvijai un demokrātiskajai un civilizētajai pasaulei kopumā.

Pirmā no klātienes diskusijām notiks piektdien, 2022. gada 11. martā pulksten 14.00 Zasas amatniecības centrā “Rūme”. Šajā politikas virtuvē tiks pārrunāta kultūra – kā panākt Sēlijas kultūras prestižu nacionālā līmenī, kā sadarboties reģionālā līmenī, kā veidot Nacionālas nozīmes kultūras norises Sēlijā un kādiem resursiem iespējams celt vietējās kultūras kvalitāti laukos.

 

Politikas virtuves notiks:

• 11. martā pulksten 14.00 Zasā, amatniecības centrā “Rūme” (Jēkabpils novadā) – Politikas virtuve: Kultūra;
• 1. aprīlī pulksten 12.00 Kaldabruņā, biedrības “Ūdenszīmes” Pļavas muzejā (Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā) – Politikas virtuve: Ekonomika un lauku attīstība;
• 22. aprīlī pulksten 12.00 Demenē, Demenes pagasta pārvaldē (Briģenes ielā 2, Demenē, Augšdaugavas novadā) – Politikas virtuve: Valsts iekšējā un ārējā drošība;
• 29. aprīlī pulksten 14.00 Viesītē, muzejā “Paula Stradiņa skola” (Peldu ielā 2) – Politikas virtuve: Tūrisms.

Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija”, projekta numurs Nr.2022.LV/NVOF/MAC/012/028, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.

Lai stiprinātu iedzīvotāju sadarbību un attīstītu vienotu informatīvo telpu Sēlijā, kopienu sadarbības tīkls īsteno projektu “Sēlijas salas – informācijas un sabiedroto tīkls”.

Projekta gaitā tiek īstenota virkne aktivitāšu, lai saliedētu vietējo kopienu līderus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no visas Sēlijas. Pirmā no klātienes norisēm – apmācības, kas notiks no 18. līdz 20. martam Skrudalienas pagasta Ilgu muižā. Dalībniekiem no visas Sēlijas profesionālu lektoru vadībā būs iespēja apgūt tūrisma mārketingu, tūrisma servisu, teritorijas plānošanu, finanšu pratību, kā arī stiprināt zināšanas pilsoniskajā un politiskajā līdzdalībā.

Bet galvenais apmācību mērķis ir vērsts tieši uz sadarbības tīklu: “Administratīvās robežas mainās, bet nemainīga paliek vērtība zināt, ko dara tuvākie kaimiņi. Mēs ceram, ka šādas kopīgas Sēlijas iedzīvotāju tikšanās arvien vairāk ļaus novērtēt citam citu, cels sēlisko pašapziņu un pārliecību, ka mēs laukos varam,” atzīst kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne.

Risinot vienotas informatīvās telpas trūkumu, “Sēlijas salas” šajā gadā ir uzsākušas izdot informatīvo izdevumu “Sēlijas salu ziņas”, kas elektroniski pieejams selija.com mājaslapā. Tajā apkopotas nevalstiskā sektora aktualitātes un gaidāmo pilsoniskās līdzdalības notikumu kalendārs. Šāda satura izdevums, kas veltīts Sēlijai, Latvijā iznācis pirmo reizi.

Augustā notiks NVO pieredzes apmaiņas brauciens uz Aizputi, kas ir viena no aktīvākajām Latvijas mazpilsētām nevalstisko organizāciju un pilsoniskās līdzdalības jomā Latvijā. Bet septembrī Daugavpils apkārtnes tūrisma uzņēmēji, Latgales plānošanas reģiona administrācija un NVO aktīvisti tiksies “Biznesa brokastīs”. To laikā paredzēts parakstīt sadarbības memorandu, lai veicinātu Sēlijas atpazīstamību Daugavpilī.

Projekts “Sēlijas salas – informācijas un sabiedroto tīkls”, projekta numurs 2022.LV/NVOF/MIC/035/28, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Tā kopējās izmaksas 9379,00 €. Projekts tiek īstenots Sēlijas vēsturiskās zemes robežās līdz 2022. gada 30. oktobrim.

 

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu 2022. gada janvārī uzsāk projekta “”Sēlijas salas” – informācijas un sabiedroto tīkls” īstenošanu.

Projektā iekļautās aktivitātes paredz daudzpusīgu darbošanos visas vēsturiskās zemes robežās: interešu pārstāvniecību Sēlijas kopienu tūrisma jautājumu risināšanai, sadarbības veicināšanu ar Latgales reģionu un Kurzemes nevaldības organizācijām,  kopienu sadarbības tīkla stiprināšanu. Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir regulāras informatīvās aprites nodrošināšana. Lai to īstenotu, Sēlijas salas uzsāk jauna ikmēneša informatīvā izdevuma izdošanu.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2022, gada 31. oktobrim.

Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

 

Visaktīvākā ir Sēlija – tā secinājusi Kultūras Ministrija, apkopojot ideju talkā iesniegtos ierosinājumus. Ņemot vērā plašo iedzīvotāju atsaucību, līdz 31. janvārim pagarināta iespēja iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam.

2022. gada 20. janvārī notika Sēlijai veltīti divi tiešsaistes semināri, kuros Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji informēja par līdz šim iesniegtajiem priekšlikumiem un tālāko darbu pie attīstības plāna izstrādes. Semināros piedalījās kā valsts un Sēlijas pašvaldību darbinieki, tā arī nevalstiskā sektora aktīvisti.

Kopumā no visas Latvijas līdz 20. janvārim iesniegti 276 priekšlikumi, no tiem vislielākais skaits tieši no Sēlijas – 67 priekšlikumi. Kā seminārā atzina Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tas liecina par augstu patriotisma līmeni Sēlijā: “Prieks, ka Sēlijas pilsoniskā sabiedrība ir bijusi tik aktīva. Daudzas no idejām vērtējamas kā konceptuālas – tajās paustās idejas var tikt attiecinātas arī uz citām vēsturiskajām zemēm.”

Lielākā daļa no Sēlijai veltītajiem priekšlikumiem saistīti ar kultūru (23 no 67), bet 17 idejas iesniegtas tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Tāpat priekšlikumi iesniegti arī kopienu stiprināšanas, izglītības un citās jomās.

Lai arī daudzas problēmas Latvijas novados ir līdzīgas, atsevišķas idejas bijušas unikālas tieši Sēlijai. Piemēram, dabas aizsardzības un tūrisma attīstībai rosināts Sēlijas vidienes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apvienot, veidojot jaunu Nacionālo parku. Pētniecības iespēju paplašināšanai ieteikts izveidot Sēlijas digitālo bibliotēku ,,Selonika”, bet uzņēmējdarbības sekmēšanai noteikt visu Sēliju kā speciālo ekonomisko zonu (šobrīd šāds statuss ir Sēlijas austrumos, kas ietilpst Latgales Plānošanas reģionā).

Kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits informēja, ka idejas var iesniegt joprojām: “Jo vairāk ideju tiks iesniegts, jo grūtāks, taču reizē arī vērtīgāks, būs darba grupas uzdevums tās izvērtēt. Visi iesniegtie priekšlikumi tiks sadalīti pa nozarēm. Tam, vai vienu un to pašu ideju ir iesniegušas vairākas personas, nav izšķirošas nozīmes. Tās visas tiks skatītas pēc būtības.”

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2022. gada 31. janvārim. Savas idejas darba grupai ikviens var iesniegt, aizpildot tiešsaistes anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Sēlijas semināra prezentācija un iesniegto priekšlikumu piemēri skatāmi Latvijas Nacionālā Kultūras centra mājaslapā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Foto: Kultūras Ministrijas prezentācija.

 

Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina Latvijas valsts institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu plāna izstrādē. 2022. gada 20. janvārī notiks Sēlijai veltītais tiešsaistes seminārs, kurā interesenti tiks iepazīstināti ar likuma plāna mērķiem, kā arī aicināti sniegt savas idejas plāna izstrādē, informē LNKC pārstāvji.

Kopumā no 18. līdz 26. janvārim notiks pieci semināri – katrs veltīts noteiktai vēsturiskajai zemei: 18. janvārī – Zemgale, 20. janvārī – Sēlija, 21. janvārī – Latgale, 25. janvārī – Kurzeme, 26. janvārī – Vidzeme un Rīga. Pieteikties iespējams līdz 2022. gada 17. janvārim. Pieteikuma anketa pieejama ŠEIT.

Vēl pēdējo dienu līdz 15. janvārim ikvienam ir iespēja sniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei, piedaloties ideju talkā un aizpildot anketu ŠEIT. Anketa sastāv no trim daļām – paša priekšlikuma vai ieceres, ziņām par tās īstenošanu un informācijas par pieteicēju (lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju).

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.