Kategorija: Jaunumi Sēlijā

No 2025. gada 16. līdz 17. septembrim Beļģijas mazpilsētā Pekā norisinās Eiropas lauku pakta konference. Tajā pulcējas lauku politikas veidotāji, pašvaldību, vietējo rīcību grupu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas Eiropas, lai pārrunātu, kā Eiropas Lauku paktu pārvērst reālā rīcībā. Konferencē kopienu sadarbības tīklu “Sēlijas salas” pārstāv projektu vadītāja Santa Šmite.

Lauku pakts, ko Eiropas Komisija uzsāka 2021. gadā, ir daļa no Eiropas ilgtermiņa vīzijas lauku attīstībai. Šis starptautiskais līgums nodrošina platformu sadarbībai starp valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumiem, akadēmiķiem un iedzīvotājiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lauku pakta mērķis ir spēcināt lauku iedzīvotāju, nodrošināt tīklošanos un sadarbību, kā arī mudināt uzņemties saistības, lai piepildītu lauku iedzīvotāju vajadzības un vēlmes.

2025. gada konference notiek Beļģijas rietumu mazpilsētā Pekā. Galvenās šī gada tēmas ir vērstas uz lauku teritoriju ilgtspēju, noturību un attīstību, tai skaitā jaunās paaudzes noturēšanu reģionos. Konferencē tiek meklēti risinājumi, kā stiprināt lauku ekonomiku, padarot uzņēmumus konkurētspējīgākus, kā lauku reģioni var kļūt par galvenajiem spēlētājiem enerģētikas pārejā, kā arī pārrunātas citas lauku reģioniem aktuālas tēmas.

Gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēls Fito (Raffaele Fitto), gan Eiropas Komisijas lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens (Christophe Hansen) savās uzrunās pauda, ka sabiedrības virzīta attīstība ar teritoriālo piesaisti ir veids, kā laukus padarīt par spilgtu telpu kvalitatīvai dzīvei.

Ar Sēlijas kopienu pieredzi Eiropas līmenī iepazīstināja kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” projektu vadītāja Santa Šmite. Darba sesijās izskanēja kopīgās bažas par Eiropas Savienības Daudzgadu budžetu no 2027. gada, kurā nav iezīmēts tiešs finansējums lauku attīstībai. Bažas rada, ka uzsvars būs kvantitatīvajiem rezultātiem un konkurētspējai, tomēr lauku teritoriju attīstīšanai nepieciešams niansētāks skatījums.

Darba grupās par lauku tūrismu, inovācijām, LEADER pieeju, viedajiem ciemiem konferencē prezentētas metodes ar kādām jau tiek strādāts Sēlijas kopienās. Tas apliecina kopienu sadarbības tīkla veiksmīgo virzību Sēlijas reģiona attīstībā un šīs metodes Eiropā novērtētas kā sociālās inovācijas.

Dalība konferencē turpina kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” starptautisko pieredzi. 2022. gadā organizācija tika pārstāvēta Eiropas Lauku parlamentā Polijā un 2023. gadā “PILnet” pasaules juristu un advokātu forumā Beļģijā. 2023. gadā biedrības biedri piedalījušies starptautiskās apmācībās un pieredzes apmaiņā Ungārijā un Horvātijā. 2024. un 2025. gadā Lietuvā un Polijā notikušas sadarbības konferences, savukārt šo valstu delegācijas pieredzes apmaiņas ietvaros viesojušās Sēlijā.

Lasāms informatīvā izdevuma “Sēlijas salu ziņas” septembra numurs, kurā apkopotas gan Sēlijas biedrību īstenoto projektu ziņas, gan Sēlijas kultūras programmas atbalstītās norises.

Septembrī apkopotas ziņas no Asares, Eglaines, Elkšņiem, Gārsenes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Kaldabruņas, Medumiem, Silenes, Tabores un Zasas. Tāpat publicētas  kopienu sadarbības tīkla ziņas un gaidāmo notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/017/L16 „Savienota un dzīva Sēlija”. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Iznāk elektroniski vienu reizi mēnesī. Redakcijas kontakti: info@selija.com

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 9 (44).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Rubenes pagasta Kaldabruņā biedrība “Ūdenszīmes” turpina Sēlijas tautas bibliotēkas veidošanu, aicinot ziedot gan sēļu autoru darbus, gan izdevumus par Sēliju dažādās nozarēs. Šī ir pirmā bibliogrāfiskā resursu krātuve, kas vienkopus apkopo informāciju par Sēlijas vēsturi, novadpētniecību, kultūru un radošajām personībām.

Sēlijā dzimuši daudzi Latvijā labi zināmi rakstnieki un dzejnieki – Rainis, Jānis Akuraters, Aleksandrs Grīns, Jānis Jaunsudrabiņš, Velta Toma, Jānis Veselis un citi. Lai arī daļa šo autoru jau ir pārstāvēti bibliotēkas plauktos, joprojām var ziedot gan šo autoru, gan citu, mazāk zināmu rakstnieku darbus.

Tāpat bibliotēkas krājumā var nodot novadpētniecības materiālus, pētnieciskos darbus, literāros un periodiskos izdevumus, kas lasītājam atklāj Sēlijas vēsturiskās zemes dabas bagātības, vēsturi, personības, kultūru un tradīcijas. Īpaši novērtēti tiks Sēlijas mazo apdzīvoto vietu materiāli, kas plašākam lasītāju lokam bieži vien nav pieejami to niecīgās tirāžas dēļ.

Sēlijas Tautas bibliotēkas idejas autore un biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece intervijā portālam latviesi.com atzīst: “Nav pietiekami, ja šīs vērtības pastāv tikai muzejos vai kā pieminekļi – tām jādzīvo arī mūsdienu sabiedrībā, jābūt klātesošām cilvēku domāšanā un ikdienā. Tāpēc Sēlijas Tautas bibliotēka iecerēta kā dzīvs resurss – vieta, kur vienuviet būs pieejami gan vēsturiskie darbi, gan mūsdienu vietējo kopienu un autoru publikācijas.”

Šobrīd bibliotēkā ir vairāk nekā 300 unikālu nosaukumu grāmatu, brošūru, ceļvežu, rakstu krājumu, kopoto rakstu, kopumā gandrīz 500 eksemplāros. Tāpat bibliotēkā pieejami dažādi periodiskie izdevumi, gandrīz 120 eksemplāros, kas vēsta par ikdienas notikumiem Sēlijā. Bibliogrāfiskais katalogs ikvienam pieejams tiešsaistē.

Ziedojumi tiek pieņemti kā klātienē, tā arī pa pastu. Adrese sūtījumiem: Kaldabruņas skola, Rubenes pagasts, Jēkabpils novads, LV-5229, Latvija. Sazināties ar tautas bibliotēkas vadītāju Guntu Kivlišu iespējams e-pastā: selijastautasbiblioteka@gmail.com.

Sēlijas tautas bibliotēku veido biedrība „Ūdenszīmes” projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” ietvaros. Tās izveidi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Iznācis informatīvā izdevuma “Sēlijas salu ziņas” augusta numurs ar ziņām no Sēlijas vēsturiskās zemes ciemiem un mazpilsētām.

Augustā lasāmi jaunumi no Dvietes, Eglaines, Ērberģes, Kaplavas, Mirnija, Neretas, Sērenes, Sunākstes. Apkopoti Sēlijas kultūras programmas atbalstītie pasākumi un citas reģionālas nozīmes aktualitātes.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/017/L16 „Savienota un dzīva Sēlija”. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Iznāk elektroniski vienu reizi mēnesī. Redakcijas kontakti: info@selija.com

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 8 (43).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Šogad 13. un 14. septembrī Sēlijas salas aicina garšu ceļojumā uz “Mājas kafejnīcu dienām”. Visā Sēlijas vēsturiskajā zemē durvis vērs 36 improvizētas mājas kafejnīcas, piedāvājot īpaši sagatavotu ēdienkarti un kultūras programmu.

“Mājas kafejnīcu dienas” Sēlijā jau piekto gadu notiek septembra otrajā nedēļas nogalē. Šī Latvijas tūrisma mārketinga akcija ir lieliska iespēja iepazīt neizdibināmā sēļa dabu un tradīcijas, kas mantotas no paaudzes paaudzē. Kaut arī sēlis pēc dabas ir vienpatis, viņš laipni sagaidīs ciemiņus ar sirsnīgu smaidu un vajadzīgā brīdī pasniegs palīdzīgu roku.

Sēlijas saimnieki ikvienu kafejnīcas apmeklētāju sagaidīs ar pašu laukos audzētiem un gatavotiem produktiem. Dvietē “Šefa uzkodas” piedāvās meža sēņu krēmzupu un pašu gatavotu sīpolu ievārījumu. Vīgantes parkā Staburagā kafejnīcā “Pie muižas dīķiem” varēs izbaudīt sātīgu Daugavas zivju zupu un mežģīņu pankūkas ar lasi, savukārt kafejnīca “Sajūtu pļava” aicinās izbaudīt visgaršīgākās kūkas Neretā.

Kafejnīcu saimnieki ir parūpējušies, lai apmeklētājiem būtu ne tikai pilni vēderi, bet arī dvēselisks baudījums, piedāvājot īpašu kultūras programmu. Medumos ar enerģiskiem kantri mūzikas ritmiem skanēs koncerts “Sēlijas garšas mūzika”. Sunākstes mājas kafejnīcā “Kurzemes smeķis Sēlijā” varēs apskatīt izstādi, iepirkties amatnieku tirdziņā un griezt deju virpuļus zaļumballē. Bet Gārsenes pilī klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” vedīs smalkā skaņu ceļojumā poēmā „Par mīlestību un jūru”.

Visās kafejnīcās apmeklējums obligāti iepriekš jāpiesaka! Norēķināšanās kafejnīcās tikai skaidrā naudā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas mājas kafejnīcā ērti atrodama kartē ej.uz/kafejnicas_selijassalas un virtālajā Mājas kafejnīcu dienu žurnālā ej.uz/kafejnicu_zurnals_selija, bet plašāk par akciju var uzzināt vietnē majaskafejnicas.lv.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas šogad notiek jau piekto gadu dažādos Latvijas reģionos no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”. Akcija Sēlijā tiek koordinēta ar Jēkabpils novada pašvaldības un Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Izsludināta pretendentu pieteikšana konkursam “Sēlijas sudrabs”. Tajā tiek godināti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 12. septembrim, bet apbalvošanas ceremonija notiks 11. oktobrī Viesītē.

Konkursā pieteikumu var iesniegt ikviens Sēlijas iedzīvotājs vai organizācija. Par izvēlēto labo darbu veicēju jāraksta literārs jaunrades darbs brīvā formā (eseja, stāsts, dzejolis, luga vai jebkurš cits žanrs) 1–3 lappušu apmērā.

Konkursa mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar ļaudīm, kas veicina gan visas Sēlijas izaugsmi, gan attīsta kādu no mazajām vietām. Konkursā tiks godināti gan laureāti, kas vispārliecinošāk atbilst konkursa nolikumā minētajām vērtībām, gan pieteikuma autori. Līdzvērtīgu galveno balvu saņems trīs laureāti – sudraba rotadatu ar vilka siluetu, ko speciāli konkursam gatavo juveliere Ranta Roga.

Līdz šim “Sēlijas sudraba” galveno balvu ir saņēmis Andris Šinke no Sunākstes, Inga Krekele no Subates un Malaševsku ģimene no Bebrenes 2022. gadā. Inese Baravika no Kalkūnes pagasta, Inita Lāce no Leimaņiem un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas to saņēma 2023. gadā. Savukārt 2024. gadā to saņēma Lūšu ģimene no Saukas, Ieva Jātniece no Kaldabruņas un Alberts Kreņevskis no Gārsenes.

Paldies visiem pieteikumu autoriem, kas pamana un novērtē līdzcilvēku nesavtīgo darbu sabiedrības labā. Konkursa trīs gadu norises laikā cītīgākie rakstītāji un sudraba meklētāji bijuši no Bebrenes, Kaldabruņas, Neretas, Subates un Sunākstes. Taču tikpat gaidīti ir pieteikumi no citām Sēlijas vēsturiskās zemes vietām.

Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks šī gada V Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā Viesītes Kultūras centrā “Sēlija” 2025. gada 11. oktobrī.

Konkursa pieteikums jāiesūta līdz 12. septembrim pulksten 23.59 uz elektroniskā pasta adresi info@selija.com. Ar roku rakstīti darbi jānosūta uz adresi Liepu iela 20, Aknīste, Jēkabpils novads, LV-5208. Pilns konkursa nolikums atrodams portālā selija.com.

Konkursa patroni, Sēlijas Sudraba etaloni darbos, vārdos un pieredzē – Skaidrīte Medvecka no Aknīstes pagasta un Jānis Subatiņš no Asares pagasta. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas.”. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Valsts piešķirtajiem līdzekļiem programmā “NVO fonds”.