Notiks Sēlijai veltīti  Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi
By in

Notiks Sēlijai veltīti Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi

Šī gada 8. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.15 Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) iedibinās jaunu tradīciju, aicinot interesentus piedalīties pirmajos Jāņa Stradiņa akadēmiskajos lasījumos. Šī gada temats: “Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā”. Notikums veltīts akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933–2019) piemiņai.

Lasījumi notiks tiešsaistē no Nacionālās bibliotēkas – YouTube platformā, – tos skatīties varēs šeit: https://ej.uz/JS_lasijumi  

Vienlaikus LNB būs apskatāma akadēmiķa J. Stradiņa lasītava, kur būs pieejama daļa no viņa unikālās bibliotēkas.

Cienījamā zinātnieka intereses bija ārkārtīgi daudzpusīgas, tāpēc gadu no gada lasījumu tematiku ir iecerēts mainīt, fokusējoties uz sabiedrībai un zinātnei nozīmīgiem jautājumiem. Šogad administratīvi teritoriālā reforma un gaidāmais likums par kultūrvēsturiskajiem novadiem aktualizē J. Stradiņam tik tuvo Sēlijas tēmu.

Programma:
• 13.00 Ievads. Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš
• 13.15 Vēsturnieks Jānis Šiliņš “Sēlijas administratīvās robežas laiku griežos”
• 13.35 Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela “Lielā Sēlija”
• 13.55 Diskusija un jautājumi
• 14.10 Arheologs Guntis Zemītis “Sēļi aizvēsturē”
• 14.30 Diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis “Sēļu izloksne”
• 14.50 Diskusija un jautājumi
• 15.00 Reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns “Protestantiskā un katoliskā koeksistence Sēlijā”
• 15.20 Literatūrzinātnieks Pauls Daija “Stenders, kultūra, Sēlija”
• 15.40 Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons “Ilūkstes apriņķis un Sēlija”
• 16.00 Diskusija un noslēgums

Lasījumu moderators: Jurists Jānis Pleps.

Skatītāji ir aicināti piedalīties diskusijā, iepriekš iesūtot jautājumus uz e-pastu ielugums@lnb.lv vai lasījumu laikā YouTube komentāros, vai sūtot WhatsApp ziņu uz tālruni +371 29464691.

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501

 

Sēlijas laivu noma piedāvā Latvijā ražotas unikāla dizaina laivas
By in

Sēlijas laivu noma piedāvā Latvijā ražotas unikāla dizaina laivas

Biedrība “Sēlijas laivas” šajā rudenī uzsākusi jaunu nomas piedāvājumu – Latvijā dizainētas un ražotas bļodveida formas laivas “rupučus”, kas īpaši piemērotas nelielām ūdenstilpēm.

Rupuču idejas autors un ražotājs Jānis Briška pagaidām izgatavojis vien 40 šāda dizaina laivas, kurās pārvietošanās notiek, airējot ar vienu airi laivas priekšgalā. Ideja radusies, meklējot labāko risinājumu tieši nelielajām Latvijas upēm. 2016. gadā izgudrojums atzīts par Gada Rūpnieciskā dizaina balvas laureātu.

Bļodveida formas laivas uzskatāmas par senāko laivu formu, kādas pasaulē lietotas vēl pirms Latvijā labāk zināmajām vienkoču laivām. Rupuču formu dizainers Jānis Briška aizguvis no Britu salās sastopamajiem vēsturiskajiem “coracle”, ko tradicionāli būvēja, uz pīta koka karkasa uzstiepjot darvotu audeklu vai vērša ādu. Šādas laivas mūsdienās joprojām tiek lietotas Dienvidaustrumāzijā un Indijā, bet kontinentālajā Eiropā ir nepelnīti aizmirstas. Ļoti iespējams, senāk tās bijušas daudz izplatītākas par vienkočiem, jo vieglāk izgatavojamas.. Līdz šim senākais zināmais eksemplārs atrasts kādas angļu muižas bēniņos un datēts ar 18.-19.gs. miju.

Rakstniece un slavenā romāna “Trīs vīros laivā” tulkotāja Vizma Belševica angļu vārdu “coracle” šajā daiļdarbā tulkojusi kā “mazā, pītā īru laiviņa”, kas norāda, ka latviešu valodā vārds (ja tāds ir bijis) šai laivai pazaudēts. Tāpēc Jānis Briška savam izgudrojumam devis jaunu vārdu: “Domāju, “Rupucis” aizpilda milzīgo spraugu starp gumijas zābakiem un kanoe laivu. Daudzās vietās kanoe laiva ir par lielu un gumijnieki par mazu. Sēžot tādā laiviņā, cilvēks ir daudz tuvāk dabai un tuvāk ūdenim. Tādēļ arī tāds nosaukums – rupucis ir abinieks, jo atrodas starp ūdeni un gaisu. Šīs laivas ir ideāli piemērotas medībām, makšķerēšanai un dažādiem vaļaspriekiem.”

Laivas ir pilnībā roku darbs un tiek izgatavotas no stikla šķiedras 2 dienu laikā. Izmēri ir mazi (150 x 120 x 38 cm) un svars tikai aptuveni 11 kg.. Laivu viegli vilkt pa zāli un pāri dažādiem šķēršļiem, bet tādā var sēdēt pieaugušais svarā līdz pat 110 km.

Kā atzīst biedrības “Sēlijas laivas” valdes loceklis Ričards Šmits, šis ir unikāls piedāvājums Latvijas mērogā: “Šobrīd esam vienīgā laivu noma Latvijā, kas ir uzdrošinājusies rupučus piedāvāt tūristiem un esam lepni, ka tas notiek tieši Sēlijā. Tā ir iespēja izbaudīt citādāku piedzīvojumu. Daudzi aktīvās atpūtas cienītāji jau izmēģinājuši laivu braucienus ar kanoe, kajakiem un viņus Latvijā pārsteigt ir grūti. Bet rupuči ir kaut kas negaidīts. Turklāt smieklu deva garantēta, jo airēšana gan pašiem, gan skatītājiem no malas izskatās ļoti uzjautrinoši.”

Pagaidām rupuči nomā tiek piedāvāti līdz 2020. gada 15. oktobrim, taču, ja atsaucība būs laba, biedrība plāno turpināt piedāvājumu arī nākošajā gadā. Aktīvās atpūtas sezona vēl nav beigusies un joprojām tiek piedāvātas dažāda izmēra laivas laivu braucieniem Sēlijā, kā arī rīkoti dažādi pārgājieni un ekspedīcijas dabā.