Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Ar kamermūzikas koncertu “Ziemas gaisma” soprāna un arfas duetā un stikla mākslas izstādi “Savienojumi” 7. decembrī Kaldabruņā izvērtēs otro Sēlijas kultūras programmas darbības gadu. Pasākumā notiks simpātiju balsojums par šī gada īstenotajiem projektiem.

2024. gadā jau otro reizi īstenots Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkurss “Sēlijas kultūras programma”. Ar programmas atbalstu Sēlijas vēsturiskajā zemē īstenoti 29 projekti par kopējo summu 84 000 €.

Visu programmā atbalstīto projektu īstenošana pilnībā noslēgsies 15. decembrī, bet jau 7. decembrī notiks klātienes simpātiju balsojums par šī gada Sēlijas kultūras projektiem. 2023. gadā, kad programma tika īstenota pirmo reizi, simpātiju balvu saņēma Sunākstes biedrība “Saules aka” par projektu “Dziedāšanas svētkiem Sunākstē 150”.

Izvērtēšanas pasākumā savā pieredzē dalīsies biedrības “Medumu cerība” pārstāvji, kas šogad īstenoja virkni aktivitāšu projekta “Sēņu dzīves noslēpums” ietvaros. Mutvārdu vēstures ekspedīcijā Augšdaugavas novadā vērtīgus dzīvesstāstus ieguva biedrība “”Divruna”, kuras pārstāvji atklās pētniecības projekta gaitu. Tāpat varēs redzēt ar Sēlijas kultūras programmas atbalstu uzņemtās animācijas filmas “Namīra putni” un “Vai es piedzimu Sēlijā?”.

Sēlijas kultūras programmas noslēgums tiks atzīmēts ar divām profesionālās mākslas performancēm. Kaldabruņas luterāņu baznīcā iekārtota iespaidīga mūsdienu stikla mākslas izstāde “Savienojumi”. Lielformāta stikla skulptūru un vides darbu autores ir latviešu māksliniece Marta Ģibiete un igauņu māksliniece Kati Kerstna. Izstāde tukšajā baznīcā ir kā pārcēlājs, kas strādā ar gaismu vistumšākajā laikā. Vienlaikus šis ir arī pēdējais tik monumentālais tēlotājmākslas notikums dievnamā – pavasarī atsāksies iekštelpu remonts un jau šobrīd noris darbs pie interjera izveides.

Pēc pusdienām pulksten 15.00 bijušajā Kaldabruņas skolā notiks soprāna Aijas Veismanes un arfistes Elizabetas Lāces  koncerts “Ziemas gaisma”. Programmā skanēs latviešu un ārzemju autoru adventes laika mūzika sākot no 16. gadsimta angļu kompozīcijām līdz 2023. gadā Jēkaba Jančevska radītajām “Gaišajām dziesmām”. Dueta klasiskās mūzikas programma ziemas tumšajā laikā izskanēs kā silts, gaišs dāvinājums gan visiem kultūras projektu īstenotājiem, gan jebkuram Sēlijas iedzīvotājam un viesim.

Turpinot 2020. gadā aizsākto tradīciju, par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs dāvina 18. novembra koncertus latviešu vēsturiskajām zemēm. Sēlijai veltītais koncerts notiks Neretas kultūras centrā 18. Novembrī pulksten 14.00. 

Koncertu Sēlijai sniegs šobrīd viens no pieprasītākajiem un profesionālajā mūzikas dzīvē aktīvākajiem vijolniekiem Latvijā Daniils Bulajevs, Lielās mūzikas balvas laureāte, dinamiskā pianiste Agnese Egliņa un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Aniņš.

Klausītājiem Neretā būs iespēja dzirdēt latviešu klasiskās mūzikas pērles vijolei un klavierēm: Jāņa Mediņa “Latvju kapričio” un “Otrā sonāte vijolei un klavierēm”, Riharda Dubras “Expressia” un Lūcijas Garūtas skaņdarbus, tādus kā “Bērnībai”, “Rudenī”, “Dramatisks moments”, “Lūgšana”.

Šajā dienā svētku koncerti notiks arī citās latviešu vēsturiskajās zemēs – Latgalei veltītais koncerts Viļānos, Vidzemei veltītais koncerts Valkā, Zemgalei koncerts Jelgavā un Kurzemes koncerts Kuldīgā. Visos koncertos būs vērojama Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča video uzruna.

Valsts prezidenta tradīcija rīkot īpašus svētku koncertus katrā no latviešu vēsturiskajām zemēm aizsākta 2020. gadā, iesaistot profesionālus Latvijas māksliniekus. Pirmais Sēlijai veltītais svētku koncerts bija paredzēts Saukas pagasta Lonē, taču pandēmijas dēļ tika pārraidīts attālināti. 2021. gadā koncerts notika Viesītes Kultūras pilī, 2022. gadā Gārsenes tautas namā, bet 2023. gadā Jaunjelgavas kultūras centrā.

Koncertu rīko Latvijas Valsts Prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Kultūras Ministrija, VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Neretas kultūras centru. Ieeja bez maksas.

Lasāmas oktobra “Sēlijas salu ziņas” par notikumiem Sēlijas biedrībās, kopienās un kopienu sadarbības tīklā.

Publicēti jaunumi no Aknīstes, Ilūkstes, Medumiem, Salas, Staburaga, Susējas un Zalves. Tāpat oktobra numurā publicēts kopienu sadarbības tīkla paveiktais un gaidāmo notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 10 (33).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Noslēdzot triju diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, Partnerība “Kaimiņi” 18. oktobrī Bebrenē aicina izvērtēt pilsoniskās sabiedrības paveikto Sēlijā. Diskusijā tiks pārrunātas pēdējo piecu gadu laikā radītās pārmaiņas reģiona tēlā un apzināti šī procesa virzītāji.

Diskusija notiks pulksten 14.00 Bebrenes muižas zālē. To moderēs pilsoniskās līdzdalības eksperts Āris Adlers, kurš kā eksperts ir piedalījies “Sēlijas salu” veidošanās procesa pirmsākumos.

Diskusijā Bebrenē savu dalību ir apstiprinājusi Jana Vērdiņa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja, Reinis Līcis, Augšdaugavas novada domes deputāts, novada finanšu komitejas loceklis, Ieva Jātniece, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja un biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja, Vanda Gronska, biedrības “Dvietes vīnogas” valdes priekšsēdētāja un Dvietes kopienas līdere, kā arī Leila Rasima, 14. Saeimas deputāte (partija “Progresīvie”), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.

Piedalīties klātienē un uzdot savus vaicājumus diskusijas dalībniekiem aicināts ikviens iedzīvotājs. Dalība pasākumā bez maksas.

Triju politikas virtuvju ciklā jau aizvadīta diskusija 27. septembrī Augšdaugavas novada Līksnā, kā arī 11. oktobrī Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnavičos. Tajās piedalījās gan Saeimas un pašvaldību deputāti, gan vietējo rīcības grupu vadītāji un lauku uzņēmēji. Diskusijas dod iespēju lauku kopienām paust savu viedokli, aktualizēt situāciju Latvijas reģionos, kā arī sniegt ieteikumus adekvātas, uz iedzīvotāju interesēm vērstas Lauku attīstības politikas izstrādē.

Diskusiju cikls tiek rīkots projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinot īstenot triju diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, Partnerība “Kaimiņi” 11. oktobrī aicina uz Kaplavas pagasta Varnavičiem. Diskusijā atpūtas un kultūras pakalpojumu centrā spriedīs par pilsoniskās sabiedrības un identitātes izaicinājumiem pie Eiropas Savienības ārējās robežas.

Diskusija notiks atpūtas un kultūras pakalpojumu centrā “Varnaviči” (Ausekļa ielā 1) no pulksten 14.00. To vadīs kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais.

Diskusijā Varnavičos piedalīsies Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos, Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs, llze Stabulniece, uzņēmēja, zirgu sētas “Klajumi” īpašniece un Zane Ločmele, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” LEADER pieejas administratīvā vadītāja un Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Piedalīties klātienē un uzdot savus vaicājumus diskusijas dalībniekiem aicināts ikviens iedzīvotājs. Dalība pasākumā bez maksas.

Noslēdzošā diskusija notiks 18. oktobrī 14.00 Augšdaugavas novada Bebrenē, Bebrenes muižas zālē. Tēma – Sēlijas reģiona tēls un tā veidotāji valsts līmenī. Savukārt 27. septembrī jau aizvadīta pirmā no diskusijām Augšdaugavas novada Līksnas kultūras namā.

Diskusiju cikls tiek rīkots projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Viesītes kultūras centrā “Sēlija” 5. oktobra pēcpusdienā notika svinīgā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija, kurā tika godināti trīs līdzvērtīgi spoži galvenās balvas saņēmēji. Sudraba rotadatas ar vilka siluetu šogad aizceļoja uz Gārseni, Kaldabruņu un Sauku.

Konkursa trešajā gadā tika saņemti 25 pieteikumi, ko izskatīja žūrija piecu cilvēku sastāvā. Vērtēts tika gan katra pretendenta paveiktais pēdējo gadu laikā, gan arī paveiktā ietekme savā kopienā un Sēlijas vēsturiskajā zemē kopumā.

Konkursā ierasti tiek cildināti ne vien galvenās balvas saņēmēji, bet arī visi nominanti un pieteikumu autori. Sudraba atzinība šogad tika pasniegta aktīvākajiem Sēlijas iedzīvotājiem no Asares, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Ērberģes, Ilūkstes, Kaldabruņas, Leimaņiem, Neretas, Pilskalnes pie Neretas, Prodes, Rites, Salas, Sunākstes, Vecsēlpils, Viesītes un Zalves.

Galveno “Sēlijas sudraba” balvu ieguva Alberts Kreņevskis no Gārsenes pagasta. Lai arī daudz strādājis ārzemēs, kalpojot Latvijas diplomātiskajā dienestā, ar sirdi un darbiem Alberts vienmēr bijis piederīgs Sēlijai. Divu dzejas grāmatu autors un vēstures grāmatas “Gārsene un gārsenieši” līdzautors. Piedalījies vairāku Gārsenes pagasta kultūrvēsturisko objektu sakārtošanā gan praktiski, gan finansiāli. Ar viņa gādību tiek saglabātas arī Sēlijas katoļu garīgās vērtības – viņš apkopj priesteru kapavietas Dvietē un Laucesā, uzstādījis koka krustu pie Aknīstes katoļu baznīcas, kā arī nupat uzsācis darbu pie priestera Antona Rukmaņa piemiņas istabas izveidošanas Subates katoļu baznīcā. Alberta Kreņevska paveikto izcēla pieteikuma autore Līga Jaujeniece.

“Sēlijas sudraba” apbalvojumu saņēma arī Ieva Jātniece no Rubenes pagasta Kaldabruņas. Lai arī Ieva daudziem Sēlijā un Latvijā pazīstama ar radošu darbošanos bijušajā Kaldabruņas skolā, kur izveidots Pļavas muzejs, apbalvojumam Miervaldis un Ilga Brodovi no Eglaines viņu pieteica tieši baznīcas atjaunošanas dēļ. Kaldabruņas luterāņu baznīca cieta padomju laikā ierīkotas minerālmēslu noliktavas dēļ. Kaut gan nelieli atjaunošanas darbi sākās jau 1995. gadā, patiesā baznīcas atdzimšana noris pašlaik ar Ievas Jātnieces entuziasmu. Top stikla vitrāžas logiem, nupat ieklāta jauna baznīcas grīda un 2025. gadā tiks uzsākta baznīcas interjera izveide. Te regulāri notiek mākslas un mūzikas pasākumi, uz kuriem sabrauc ļaudis no visas Latvijas un pat Lietuvas.

Apbalvojumu “Sēlijas sudrabs” saņēma Sanita un Aivars Lūši no Saukas pagasta, kurus konkursam izvirzīja Velta Lāce. Lūšu ģimene saka, ka skaistākā un labākā vieta ir tur, kur paši dzīvojam. Un viņu ikdienas darbi to apliecina – nelielajā Saukas ciemā viņi ir klātesoši visos sarīkojumos, brīvprātīgi gatavo cienastus un rūpējas par ciema noformējumu. Vietējai bibliotēkai, kas ir vienīgā pašvaldības iestāde ciemā, regulāri dāvina jaunākās grāmatas. Viņi izveidojuši publiski pieejamu peoniju dārzu, kurā vasaras sākumā uzplaukst ap 530 visdažādāko šķirņu peonijas. Puķu jau kļuvis tik daudz, ka pamazām tiek apstādīti arī visi ciema stūri. Un tieši Lūšu ģimenes peoniju dārza dēļ Saukas ciems kļūst par atpazīstamu tūrisma galamērķi Sēlijā.

Konkurss “Sēlijas sudrabs” tiek organizēts jau trešo gadu. 2022. gadā apbalvošanas ceremonija norisinājās Viesītē. Sudraba godalgas saņēma Malaševsku ģimene no Bebrenes pagasta, Inga Krekele no Subates un Andris Šinke no Sunākstes pagasta. 2023. gadā balvas tika pasniegtas Medumos, kad tās saņēma Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles, Inita Lāce no Leimaņu pagasta un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas.

Konkurss dod iespēju pateikties līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.