Intervējusi Ieva Jātniece un Daina Alužāne 2021. gada 12. oktobrī.
Medumu kopiena
Tas zelts ir medus maigumā. Ar negaistošu mūžīgās vasaras smaržu. Tūkstošiem gadu saglabājies medus atrasts arī Ēģiptes faraonu kapenēs un vēl joprojām pārtikā lietojams. Šķiet, ne velti Medumos ir arī Ēģipte, jo šīs kopienas medus plūst pāri podiņa malām, veidojot ezerus un greznus pakalnus, audzējot ozolus un stalta auguma cilvēkus ar priecīgām acīm.
Medumi ir pagasta centrs, izveidojies pie kādreizējās Varšavas – Pēterburgas maģistrāles, ko šobrīd dēvējam par valsts autoceļu Daugavpils – Kauņa. Daugavpils vien trīspadsmit kilometru attālumā, vienā elpas vilcienā sasniedzama. Lietuvas robeža vēl tuvāk – rau, tepat no kalniņa redzama, un Medumu ezerā jau spoguļojas Lietuvas krasts.
„Sēlija, protams, ka mēs esam Sēlija!” saka medumieši. Un pilnīgi noteikti – Latvija, jo, neraugoties uz to, ka sarunas risinās arī krievu valodā, visi svarīgie kopienas simboli ir latviskāki par latvisku.
Medumiem ir vairākas izteikti sēliskas īpašības. Un viena no tām – ciemats ir īsta sala. Caurbraucot pa lielo automaģistrāli, no Medumiem redzēsiet tikai apdzīvotās vietas zīmes. Ciemats omulīgi noslēpies pie ezera un dzīve tur rit idilliski rāmi. Kādi ceļi, kāds troksnis? Mums ir ezers, mums ir parks. Visi iedzīvotāji te ir vietējie, vasarnieku no Daugavpils pavisam maz. Vēsturisko vasarnieku ciemata gaisotni Medumi ir saglabājuši gluži kā mūžīgās vasaras smaržu. 20. gadsimta sākumā Medumi bija slavena Pēterburgas inteliģences atpūtas vieta. Vasarnīcas pie ezera, pastaigas parkā, atraktīva sabiedriskā dzīve. Tas redzams ciemata fiziskajā un emocionālajā plānojumā. Ļoti tiek novērtēti pasākumi, socializēšanās, dalība vides labiekārtošanā, cilvēku sadarbība.
Ekonomiskie aspekti šeit mazāk svarīgi, nav Medumu kopiena pārņemta ar plāniem „Kā varētu ievest tranzīta braucējus ciematā, kā veidot pakalpojumus un pelnīt?”, „Kā atvilināt uz Medumiem lielāko daļu Daugavpils atpūtnieku?”, „Kur ir mūsu lielā tūrisma plūsma?”. Nē, šeit būtiskākā ir patīkamas dzīves plūsma, pat politisko iekārtu maiņas tiek uztvertas ārkārtīgi toleranti, pat viegli. Pierobeža. Visi, kas šeit dzīvo, ir savējie. Un svarīgākais ir dzīvot draudzīgi, labi, ar prieku.
Aktīvas sabiedriskās dzīves netrūkst arī šodien. Medumos ir viss – pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka, bērnu un jauniešu centrs, pasta nodaļa, ģimenes ārsta prakse. Pat veselas divas skolas – Medumu pamatskola un Medumu speciālā internātskola. Abas aktīvi iesaistās kopienas dzīvē. Medumos deklarējušies 684 cilvēki. Lielākā iedzīvotāju daļa pieder krievu tautībai – 41,9%, 25,2% ir poļi, 16,3% latvieši, 5,8% lietuvieši, 7,9% baltkrievi un 2,9% pieder citām tautībām.
Arī nevalstisko organizāciju Medumos pietiek. Ir biedrības „19 naglas”, „Medumu cerība”, „Medumu ezers”, „Medumu kopienu centrs”, „No sakoptas vides līdz sakoptai dvēselei”, tās ir aktīvas un pieredzējušas. Strādā gan ar bērniem un jauniešiem, gan ar dabas resursiem.
Diāna Mikulane (D): Vairāk projektus varētu rakstīt!
Sarunās piedalās jaunatnes lietu speciāliste Diāna Mikulane, pagasta pārvaldnieks Nikolajs Poltavecs, sociālā darbiniece Regīna Gligore, skolas direktore Vita Skvorcova un arī jauniešu centra apmeklētāji. Tātad, ir pārstāvētas visas dzīvei svarīgās nozares, un katrs par savējo stāsta ar patiesu aizrautību.
Medumu bērnu un jauniešu centrs pulcē gan savu auditoriju, gan seniorus, un šis ir uzmanības vērts fakts. Ja daudzviet ierasts tas, ka kopā pulcējas dāmas sudraba gados, gatavo tradicionālos ēdienus, ada, tamborē, apsveikumus gatavo, tad šeit galvenie ir jaunieši.
D: Mums ir tik dažādas nodarbības! Jauniešiem tas patīk. Ļoti daudz prieka sagādā ēdiena gatavošanas nodarbības, mācāmies arī tradicionālās receptes visiem svētkiem. Pirms pāris gadiem savācām Medumu ģimeņu receptes, visi bija ļoti aizrāvušies – te taču tik dažāda tā virtuve! Ir lietuviešu, poļu, krievu, baltkrievu ēdieni. Arī tādi pavisam neparasti, ko ikdienā vairs negatavo. Un tad pirms Ziemassvētkiem mēs gatavojam apsveikumus pagasta senioriem, vairāk nekā simtu.
Vai tad seniori nenāk?
Regīna Gligore (R): Grūti viņus izvilkt no mājas. Šiem cilvēkiem vajag palīdzību, senioru biedrības mums nav, labi, ja atnāk uz pasākumiem, svētkiem.
Arī par Medumu parku ļoti lielā mērā gādā jaunieši. Pagasta pārvaldes izstrādātā projekta rezultātā ir izveidota kokapstrādes darbnīca.
D: Tur mēs paši gatavojam svētku dekorācijas! Tas ir tik interesanti! Paši izdomājam, paši uzliekam. Un tad arī pieskata, lai nebojā. Nu, ja sabojā, paši labo.
Medumu dekori – latviski, latviski un latviski. Pat stihiskie grafiti uz ēku sienām ir ar latviskajām zīmēm. Runājot par kopienai svarīgajiem simboliem, atbildes skan gluži kā no latviskās dzīvesziņas „īsā kursa”- ozoli, papardes, Jāņi, karogs, auseklis. Šeit ir īstā vieta stāstam par Medumu pagasta ģerboni, ko ar dzirkstošu lepnumu stāsta pagasta pārvaldnieks.
Nikolajs Poltavecs (N): (vienlaikus rādot dažādus prezentācijas priekšmetus, ko ģerbonis rotā. Lepojas medumieši ar to, un tam ir pamats.) Medumu ģerbonī ir ietverts ozols ar divdesmit četrām lapām un trīs pakalni zelta krāsā. Ģerboņa ieceri pirms divpadsmit gadiem uzzīmējis Medumu pamatskolas skolēns, un aiznesis uz pagasta pārvaldi. Ko tad mēs? Nu, sameklējām to mākslinieku, Strupuli, kas pieclatnieku zīmēja, jo tur arī ozols. Un prasām viņam, lai uzzīmē Medumu ģerboni. Oi, kā mums gāja, kā mums gāja! Divpadsmit reizes uz to Heraldikas komisiju braucām, kamēr apstiprināja. Bet tas ir mūsu. Un tagad arī nemaz nedomājam no sava ģerboņa atteikties.
Ko simbolizē Medumu ģerbonis?
N: Ozols – tā ir vienotība un spēks, arī latviskums. Divdesmit četras lapas simbolizē Medumu pagasta ezerus, mums tie tiešām ir divdesmit četri. Diāna, kā tur bija ar tiem zelta kalniem?”
D: O, nu pakalni mums arī ir! Zinu, ka vienu tā arī sauc „Zolotaja gorka”. Par tiem citiem – ziniet, man visu laiku šķiet, ka tie ir pakalni ar pienenēm. Paskatieties, kā te izskatās maijā! Visi kalni ir zeltaini! Un to zeltu taču ne ar ko nevar iznīdēt!
Zelta kalns Medumos patiešām ir, tas pat atzīmēts kā apdzīvota vieta. Un ar to saistās uzmanības vērts vēstures notikums. Pirmā pasaules kara laikā Medumi, līdzīgi kā visa Lietuvas pierobeža, ilgstoši atradās pašā frontes karstumā. Un kaujās par Zelta kalnu to aizstāvējis sieviešu nāves bataljons. Bataljons radies pēc jaunas, inteliģentas sievietes Marijas Bočkarevas ierosinājuma. Tā formēšanas brīdī viņai bija 25 gadi, Un citām 170 virsnieku, muižnieku, inteliģences meitām un jaunajām sievām aptuveni tikpat. Krievijas pagaidu valdība šāda bataljona izveidi apstiprinājusi, lai… Lai paaugstinātu to vīriešu karavīru morāli, kas atteicās kaujās. Uz visiem Zelta kalniem ir asinis, un Medumi nav izņēmums.
N: (silti brūnās acis zibina) Nav jau mums tikai Zelta kalns! Paskat, tā pati Ēģipte, ir Berlīne, Jeruzaleme – pilns ar lielajiem vārdiem mūsu pagastā. Paši esam lieli un lepni, tā lūk!
Ar smaidu jāatzīmē tas, ka medumieši ir lieli ne tikai garā – visas šeit satiktās sievietes izceļas ar staltu augumu. Mēs, no Sēlijas vidienes atbraukušās, nepārtraukti skatāmies uz viņām no apakšas uz augšu. Medumos ir dzimusi un skolā gājusi slavenākā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova, tā lūk! Acīmredzot, tas prieka medus un lepnuma zelts labi aug augumā.
Citas Sēlijas kopienas par Medumiem saka – daba, ezeri, vieglums, gaisīgums, laipnība, drosme, uzņēmība, diženi, skaisti, robeža, sakoptība, vides tīrība, Ēģipte, jaunatne, bezrūpība, Līgo svētki, Jāņu vainagi, zelta kalni.
.
Eh, pelēcīgās dūmakas zeme! Ko tad mēs bez Medumiem? Lai mums visiem druska tā viegluma medus tumšajos rudens vakaros.
Šis raksts ir tapis publikāciju cikla „NVO un kopienas Sēlijā” ietvaros. Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte” Nr.2021.LV/NVOF/MAC/008/35 Materiāla izstrādi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild biedrība „Ūdenszīmes”.
ATKLĀJ SĒLIJU!
