Autors: Sēlijas salas

Lai veicinātu kultūras, tūrisma un kopienu pasākumu apmeklētību, elektroniski izveidots Sēlijas pasākumu kalendārs. Vienlaikus šī ir iespēja pasākumu rīkotājiem saskaņot datumus ar cerību, ka Sēlijas sabiedrībai nozīmīgi notikumi nepārklāsies.

Kalendārs publiski pieejams ikvienam adresē ej.uz/selijaskalendars. To brīvprātīgi apņēmusies veidot biedrības “Augšzemnieki” aktīviste, Dvietes kopienas pārstāve Gunta Kivliša: “Kalendāra galvenais mērķis ir uzzināt, kādi pasākumi Sēlijā jau ieplānoti, lai citu pasākumu rīkotāji var rēķināties ar kaimiņos notiekošo. Jo agrāk ir zināms pasākuma datums, jo laicīgāk būtu vērts to publicēt kalendārā.”

Šobrīd kalendārā jau ievietoti vairāk nekā 70 pasākumi. Tās ir gan pašvaldību, gan uzņēmēju, gan nevalstisko organizāciju un kopienu plānotās 2024. gada ieceres. Piemēram, Mazzalves pagasta Ērberģē 11. maijā notiks V Sēlijas Tūrisma tirgus. 29. jūnijā Jaunjelgavā notiks IX Sēlijas Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. 24. augustā Bebrenē startēs tūrisma rallijs, bet Ilūkstē iecerēta nakts balle.

Jaunus kultūras un kopienu pasākumus iespējams katram pašam pievienot ar Google konta palīdzību. Lai saņemtu Google konta piekļuvi, nepieciešams nosūtīt pieprasījumu tā izveidotājai Guntai Kivlišai (e-pasts: gunta.dogzina@gmail.com). Ja tāda konta nav, pasākumus visa gada garumā var elektroniski ievietot pasākumu anketā ej.uz/selijaspasakumi2024 un vēlāk tie tiks ievietoti kalendārā.

Laikus publicēto pasākumu norisē, protams, ir iespējamas izmaiņas, tāpēc pilna programma kalendārā netiek ievietota. Plānotajā datumā kalendārā tiek norādīta norises vieta, laiks (ja zināms), nosaukums un rīkotāju kontakti. Tomēr ievietotās ziņas iespējams arī labot: “Precizējumu var veikt, pašiem piekļūstot kalendāram, vai, atkārtoti pildot anketu, un pirms nosaukuma pierakstot “precizējums”, informē Gunta.

Šādu vienotu Sēlijas pasākumu apkopojumu jau agrāk veica Sēlijas novadu apvienība, kas pastāvēja no 2012. gada līdz 2021. gadam. Sēlijas pasākumu kalendārs ir brīvprātīga iedzīvotāju iniciatīva, ko informatīvi atbalsta kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļu Sēlijas bibliotēkās veidos pilsoniskās līdzdalības atbalsta punktus, kas nākotnē varētu kļūt par pamatu iedzīvotāju padomju izveidei lauku kopienās.

Vairākās pašvaldībās Latvijā ieviesta prakse veidot lauku bibliotēkas kā klientu centrus. No 2024. gada 1. janvāra arī Jēkabpils novada pašvaldības pakalpojumi tiek sniegti bibliotēkās, pārņemot pienākumus no līdzšinējiem pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem pagastos.

Lauku bibliotēkām, atrodoties tālu no administratīvā centra, ir cieša saikne ar vietējo kopienu un atšķirīgas darba metodes, salīdzinot ar pilsētu bibliotēkām. To apliecina vairākas “Sēlijas salu” kopienas, kuras iesaistījušās sadarbības tīklā tieši caur vietējās bibliotēkas darbinieku vēlmi līdzdarboties pilsoniskās līdzdalības procesos. Tāda ir Sunākstes bibliotēka Aizkraukles novadā, Rites bibliotēka Jēkabpils novadā, Kaplavas bibliotēka Krāslavas novadā un citas.

Šī gada laikā vietējās bibliotēkas Sēlijā tiks attīstītas kā atbalsta punkti un bibliotekāriem tiks nodotas prasmes un zināšanas iedzīvotāju padomju darbībā, nevalstisko organizāciju jomā, kā arī dialoga veidošanā ar pašvaldību. Apmācības notiks tiešsaistē katra mēneša pēdējā trešdienā no janvāra līdz aprīlim. Mācību noslēgumā bibliotēkām tiks izsniegti informatīvie plakāti, koncentrēti vēstot par dažādām līdzdalības iespējām.

Jau trešo gadu Skrudalienas pagasta Ilgu muižā norisināsies klātienes apmācības. Tajās tiksies esošo Sēlijas kopienu un nevalstisko organizāciju līderi, kuriem šogad pievienosies jauni dalībnieki no bibliotēku vidus. Mācībās no 1. līdz 3. martam pastiprināta uzmanība tiks veltīta iedzīvotāju padomju izveides iespējām, kas Sēlijā tā arī nav sākušas darboties.

Sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļu septembrī gaidāms forums “Līdzdalības bibliotēkas Sēlijas salās”. Forumā pulcēsies gan bibliotekāri no visas Sēlijas, gan nevalstisko organizāciju biedri un pašvaldību speciālisti. Tajā tiks skaidrota bibliotēku iespēja būt par pilsoniskās līdzdalības centru savā kopienā.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” turpinās nodrošināt regulāru informācijas apriti par visām pilsoniskās sabiedrības norisēm Sēlijā gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos tīklos. Tāpat arī šajā gadā iznāks elektroniskais ikmēneša informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas”, kas tiek publicēts Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Projektu “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta aktivitātēm piešķirti 11000 € un tās tiek īstenotas Sēlijas vēsturiskās zemes robežās līdz 2024. gada 31. oktobrim.

Stājies spēkā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča 2024. gada 10. janvāra rīkojums Nr. 1 “Par latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karogu”, kas 11. janvārī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tajā noteiktas karoga proporcijas un precīzi krāsu kodi.

Sēlijas karoga krāsas ir ar trim horizontālām svītrām secībā no augšas – sarkans, balts, zaļš. Rīkojumā tās apzīmētas vienā vārdā – karmīnsarkanbaltsūnzaļš. Horizontālo svītru attiecības ir 2:1:2, platuma un garuma attiecība ir 1:2.

“Latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karoga karmīnsarkanā krāsa atbilst “Pantone 201C”, baltā krāsa “Pantone White”, sūnzaļā krāsa “Pantone 378C” krāsas kodam,” precizēts rīkojuma pielikumā.

Pirmo reizi karogs iesvētīts I Sēlijas kongresa laikā 1999. gada 20. maijā Sunākstes luterāņu baznīcā, Viesītes pagastā. Kopš tā laika karogs kļuvis par nozīmīgu Sēlijas iedzīvotāju identitātes simbolu un arvien biežāk redzams gan pie sabiedriskām ēkām, gan privātmājām visā Sēlijā.

Divas no Sēlijas karoga krāsām saskan ar Latvijas valsts karogu, kam jau izsenis apstiprināti oficiāli krāsu kodi. Taču šo gadu laikā bieži bijušas neskaidrības par zaļo krāsu, kas atainota dažādos toņos. Lai ieviestu vienotu standartu, 2018. gadā Viesītes muzeja “Sēlija” speciālisti veica precīzu krāsu toņu noteikšanu.

Šajā iniciatīvā iesaistījās arī Viesītes muzeja “Sēlija” krājuma glabātāja Valija Fišere: “Akadēmiķis Jānis Stradiņš savās publikācijās minēja, ka zaļajai krāsai jābūt sūnzaļai. Tas atbilst arī 1880. gadā dibinātās studentu korporācijas “Selonija” krāsām, kas bija par pamatu karoga izveidei.”

Atbilstoši laikmeta iespējām, 1999. gadā pirmie Sēlijas karogi tika austi stellēs ar rokām. Karoga iesvētītais oriģināls šobrīd aplūkojams muzeja “Sēlija” ekspozīcijā. “Karogu izgatavotāji mums norādīja, ka šādu vilnas dzijas toni ir visai sarežģīti precīzi atdarināt. Tas sarežģīja zaļās krāsas noteikšanu. No visiem variantiem tika izvēlēts tonis, kas vistuvāk atbilda pirmā iesvētītā karoga oriģinālam,” stāsta Valija Fišere.

Konsultējoties ar karogu ražotājiem, 2018. gada decembrī Viesītes muzejs “Sēlija” pieņēma lēmumu par precīziem krāsu kodiem. Tieši šie kodi iekļauti arī prezidenta rīkojuma pielikumā, kurā uzrakstīts latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karoga apraksts.

Šobrīd savi oficiāli apstiprinātie karogi Latvijā ir trim no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm. 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprinājis Latgales karogu. Tas ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Savukārt 2023. gada 29. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprinājis Zemgales karogu – tumši zaļu ar baltu horizontālu svītru vidū.

Foto: Aizkraukles novads.