Autors: Sēlijas salas

14. oktobrī Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā notika konkursa “Sēlijas sudrabs” apbalvošanas ceremonija, godinot ļaudis, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi. Konkursa trīs galvenās balvas aizceļoja uz Bebreni, Subati un Sunāksti.

Konkursā, kas šogad norisinājās pirmo reizi, kopumā tika saņemti divdesmit pieteikumi no visas Sēlijas. Tos vērtēja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā. Neierasti citiem cilvēku un labo darbu cildināšanas sarīkojumiem, konkursā “Sēlijas sudrabs” balvas saņēma ne vien pieteiktās personas, bet arī pieteikuma sagatavotāji. Tādējādi tiek novērtēta arī līdzcilvēku spēja pamanīt labos darbus sev apkārt.

Trīs konkursa laureāti saņēma līdzvērtīgu galveno balvu – sudraba rotadatu ar vilka siluetu, bet viņu pieteicēji sudraba piespraudi ar vilka pēdas nospiedumu. Tāpat sudraba vilka pēdu saņēma arī visi konkursam pieteiktie cilvēki un šo pieteikumu rakstītāji. Sudraba balvai šajā gadā tika pieteikti cilvēki no Aknīstes, Ancenes, Asares, Bebrenes, Cīruļiem, Ērberģes, Gārsenes, Gricgales, Ilzes, Kalkūniem, Lielzalves, Medumiem, Prodes, Rubeņiem, Subates, Sunākstes un Zasas.

Vienu no trim galvenajām balvām saņēma Malaševsku ģimene no Bebrenes pagasta. Malaševsku ģimene – dēls Guntis, tētis Viktors un mamma Valentīna – nesavtīgi veic sudraba spozmes cienīgus darbus jau vairāk nekā 50 gadus. Kopš 1969. gada Viktors Malaševskis ar savu fotokameru ir iemūžinājis Bebrenes ainavas un notikumus. Viss fotoarhīvs atrodams Bebrenes mājaslapā, kas ik nedēļu tiek papildināts ar jaunām Viktora bildēm. Valentīna piepilda mājaslapu ar vietējo notikumu reportāžām un intervijām, bet pašu kopienas mājaslapas 2010. gadā izveidojis un joprojām brīvprātīgi uztur dēls Guntis. Viņu labo darbu novērtēja Līga Pauļuka, kas iesniedza pieteikumu konkursā, un arī saņēma balvu.

Galveno balvu saņēma arī Inga Krekele no Subates – biedrības “Prodes mantinieki” aktīviste, Daugavpils un Ilūkstes partnerības “Kaimiņi” koordinatore. Kā pieteikumā rakstījusi Indra Madarniece, “Inga ir mūsu visu ieguvums, jo viņas neizsīkstošā enerģija darboties, redzēt un baudīt ļāvusi mums ieraudzīt Sēliju no visām pusēm – gan no iekšmalas, gan ārmalas. Par viņu mēs droši varam teikt, ka Inga ir dzīvs sudrabs!” Žūrijas komisija īpaši novērtēja Ingas veiksmīgo Sēlijas austrumu kopienu iesaistīšanu, kas agrāk reti iesaistījās visas Sēlijas kopīgajās norisēs.

Galveno balvu – sudraba vilka rotadatu – saņēma arī Andris Šinke no Sunākstes pagasta. Jau vairāku gadu garumā viņš pēta Sunākstes un Sēlijas vēsturi, apmeklējot dažādus arhīvus, muzejus, bibliotēkas. Ar viņa zināšanām veidotas vairākas Sunākstes vēsturei veltītas izstādes un brīvprātīgi tiek sagaidīti ceļotāji Sunākstes baznīcā no visas Latvijas. Kā atzīst paši sunākstieši, tieši Andris esot pamudinājis iesaistīties Sēlijas kopienu sadarbības tīklā, kas vainagojies ar Sunākstes kopienas identitātes zīmes saņemšanu.

Konkurss dod iespēju teikt paldies līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu organizē kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” un vadošā Sēlijas salu nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes” projekta “Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: Imants Kaziļuns / laikraksts “Staburags”.

2022. gada 14. oktobrī Viesītes kultūras centrā “Sēlija” pulcēsies nevalstisko organizāciju un lauku kopienu līderi otrajā Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā. Foruma laikā tiks pasniegtas astoņas jaunas Sēlijas kopienu identitātes zīmes.

Forumu atklās Āris Adlers, starptautiskās attīstības organizācijas “PREPARE”, kas apvieno 20 pilsoniskās sabiedrības sadarbības tīklus no 16 Eiropas valstīm, prezidents. Bet ar priekšlasījumu par lauku un pilsētu NVO sadarbības iespējām uzstāsies Jēkabpils novada pašvaldības referente nevalstisko organizāciju darba jautājumos Agita Pleiko.

Dažādus sadarbības risinājumus foruma dalībnieki centīsies atrast darba grupās. Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes locekle Santa Šmite teic, ka šajā gadā lauku un pilsētu sinerģijai tika veltīta īpaša uzmanība: “Varas centralizācijas un migrācijas dēļ arvien lielāku lomu pakalpojumu saņemšanā ieņem pilsētas, kas Sēlijā atrodas tālu. Ir būtiski veidot pašpietiekamas kopienas, vienlaikus meklējot risinājumus, kā veiksmīgi izmantot lielo pilsētu iespējas.”

Šī gada laikā kopienu sadarbības tīklam pievienojušās astoņas jaunas kopienas – Ancene, Asare, Jaunjelgava, Lielzalve, Kalkūni, Slate, Sunākste un Šēdere. Veiksmīgi, ka arī šoreiz sadarbības tīkls ģeogrāfiski izplešas, aptverot visu Sēlijas vēsturisko zemi no rietumiem līdz pat Daugavpils pievārtei. Visas jaunās kopienas foruma laikā saņems Sēlijas kopienu identitātes zīmes un īpaši katrai kopienai izstrādātu identitātes paleti.

Forums noslēgsies ar konkursa “Sēlijas sudrabs” apbalvošanas ceremoniju. Pirmajā konkursa gadā saņemti 20 pieteikumi par aktīviem un radošiem Sēlijas cilvēkiem, kas nesavtīgi, un lielākoties arī brīvprātīgi, strādā savas lauku kopienas labā. Ceremonijā, kura sāksies 15.00, tiks pasniegtas biedrības “Ūdenszīmes” stikla darbnīcā tapušas īpaša dizaina balvas.

Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu organizē vadošā Sēlijas salu nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes” projekta “Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

26. septembrī Daugavpilī norisināsies Sēlijas – Latgales kontaktbirža, kurā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” tiksies ar valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, kā arī biedrībām. Tikšanās laikā tiks pārrunātas sadarbības iespējas gan tūrisma un kultūras jomā, gan nevalstisko organizāciju darbā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums, kurā noteikta pilsētu un pagastu piederība katrai vēsturiskajai zemei. Sēlija stiepjas Daugavas kreisajā krastā, iekļaujot nelielu daļu Krāslavas pilsētas un novada, Daugavpils pilsētas Grīvas daļu un vairāk nekā pusi Augšdaugavas novada teritorijas.

Reģionālā identitāte šajā Sēlijas daļā sāk tikai veidoties, bet institūciju uzmanība līdz šim vairāk tika vērsta Latgales virzienā. Lai veicinātu abpusēju sadarbību un izmantotu tuvumā esošās Daugavpils kā reģionālas nozīmes centra priekšrocības, Sēlijas – Latgales kontaktbiržā abu vēsturisko zemju pārstāvji vienosies par tālākajām sadarbības iespējām.

Tikšanās pirmajā daļā piedalīsies Latgales plānošanas reģiona administrācijas un Augšdaugavas novada pašvaldības pārstāvji, ar kuriem paredzēts izstrādāt nodoma protokolu tālākajai sadarbībai. Diskusijā par pilsoniskās sabiedrības un kopienu tūrisma izaicinājumiem tiks meklētas atbildes, kā iesaistīt vietējos Sēlijas austrumu iedzīvotājus kopīgā informatīvajā un kultūras telpā.

Otrajā daļā ar savu darbību iepazīstinās aktīvākās Daugavpils biedrības un Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 konkursa izstrādes grupa. Lai arī šogad notikušajā konkursā uzvarēja Liepāja, darbs pie plašākas Daugavpils kultūras koncepcijas un radošām iniciatīvām turpinās, kas būs vērtīga pieredze arī Sēlijai.

Kontaktbiržā plānotais nodomu protokols ir pirmā šāda veida iniciatīva starp Sēlijas kopienām un Latgales un Daugavpils institūcijām. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” cer, ka tas būs iesākums plašākam sadarbības memorandam ar tuvākajiem kaimiņiem, kas pavērs jaunas iespējas Sēlijas vēsturiskās zemes attīstībā.

Tikšanās tiek rīkota projekta “Sēlijas salas – informācijas un sabiedroto tīkls” ietvaros, ko atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds. Projekts norisinās Sēlijas vēsturiskās zemes robežās līdz 2022. gada 30. oktobrim.

No 12. līdz 15. septembrim Polijas pilsētā Kelcē norisināsies Eiropas Lauku parlaments, kurā spriedīs par lauku attīstību un dzīves kvalitāti lauku reģionos. Latvijas delegācijas sastāvā piedalīsies arī kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Latvijas delegāciju kā oficiālais Eiropas Lauku parlamenta nacionālais partneris vada biedrība “Latvijas Lauku forums” un tai pievienosies lauku attīstības eksperti, pārstāvji no vietējām rīcības grupām, lauku kopienu organizācijām un jauniešu pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem. Sēliju Eiropas līmeņa forumā pārstāvēs kopienu sadarbības tīkla sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.

Jānis Dzimtais atzīst, ka šāds sadarbības tīkls ir unikāls piemērs no Latvijas: “Šobrīd sadarbības tīklā iesaistītas jau ap 40 kopienas no visas Sēlijas vēsturiskās zemes, kuras pārstāv vietējās nevalstiskās organizācijas, kopienu līderi un neformālās lauku iedzīvotāju grupas. Jau šobrīd ar mūsu pieredzi labprāt iepazīstas citi Latvijas reģioni, bet Eiropas Lauku parlaments ir lieliska iespēja to izstāstīt visas Eiropas līmenī. Tāpat šī ir lieliska iespēja iegūt jaunus sadarbības partnerus un uzklausīt, kā lauku kopienu sadarbība funkcionē citās valstīs.”

Šajā gadā Eiropas Lauku parlaments notiek pēc trīs gadu pārtraukuma. Vairāk nekā 400 dalībnieki no 39 valstīm kopā ar Eiropas mēroga organizācijām, nacionāla un Eiropas mēroga politikas veidotājiem un zinātniekiem varēs dalīties pieredzē, izzināt aktuālo informāciju un vienoties par darbības plānu nākamajiem diviem gadiem.

Par dalības mērķiem biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka saka: “Latvijas delegācijas uzdevums ir ne vien dalīties ar savu pieredzi, bet arī rast atbildes un izzināt prakses, kas būtu īstenojamas Latvijas laukos, lai mēs spētu pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus un, izmantojot inovatīvas pieejas, ieviest jaunus risinājumus esošo izaicinājumu mazināšanai.”

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir nevalstiska organizācija, kas apvieno Sēlijas mazpilsētu un lauku apdzīvoto vietu kopienas un aktīvākās nevalstiskās organizācijas. Tās darbības mērķi ir veicināt Sēlijas atpazīstamību, vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšanu un lauku dzīves kvalitāti, kā metodes izmantojot projektu piesaisti, kopienu informatīvo atbalstu un lauku tūrismu. Šī ir plašākā nevalstiskā organizācija, kas apvieno iedzīvotājus Sēlijas vēsturiskajā zemē.

Eiropas Lauku parlaments ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.