Autors: Sēlijas salas

Šajā gadā ceļotājus gaida 27 gardas adreses “Mājas kafejnīcu dienās” visā Sēlijas vēsturiskajā zemē. Uz vienu vai divām dienām pie sevis aicina improvizētas kafejnīcas lauku sētās un tūrisma galamērķos, kas sarūpējušas arī plašu kultūras programmu.

Sēlis ir vienpatis – mežu, purvu un pļavu cilvēks. Nogurušam ceļiniekam viņš aizdos savu mēteli, uzvārīs siltu zupu un nosēdinās pie sprakšķošas malkas plīts, lai kopīgi paklusētu par lielām lietām. “Mājas kafejnīcu dienas” ir iespēja ikvienam palūkoties tuvāk, kā tad sēļi dzīvo un kas tās par salām bez jūras.

Daudzas Sēlijas mājas kafejnīcas priecēs ar savās saimniecībās audzētiem un pašu rokām gatavotiem produktiem. Sēlpils pagasta “Boļānos” saimniece galdā cels pašas ceptu rupjmaizi. “Šēderē pie upes” varēs baudīt svaigu meža ogu desertu. Vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dārzā piedāvās dolmas krējuma mērcē, bet Elkšņu pagasta “Dzelmītēs” būs iespēja atcerēties, kā garšo cigoriņu kafeja.

Sēlijas dārzos nogatavojusies jaunā rudens raža un daudzās no kafejnīcām varēs ne vien izbaudīt gardu maltīti, bet arī iegādāties lauku labumus – medu, zāļu tējas, ābolus un svaigus dārzeņus. Subatē līdztekus mājražojumu tirdzniecībai norisināsies arī Krāmu tirdziņš, bet Bebrenes dzirnavās tirgos gan austus audumus, gan melno keramiku.

Sēlijas salas parūpējušās arī par plašu kultūras programmu. Kalna pagasta “Pilskalnos” tiks iegriezta vinila ballīte, bet Sunākstē muzicēs grupa zaļumballes noskaņās un varēs doties braucienos ar zirga pajūgu. Savukārt Ērberģes muižā uz ekskursijām aicina pats barons fon Hāns un viņa baronese.

Visās kafejnīcās apmeklējums obligāti iepriekš jāpiesaka! Norēķināšanās kafejnīcās tikai skaidrā naudā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas mājas kafejnīcā atrodama kartē ej.uz/kafejnicasselija, bet plašāk par akciju var uzzināt vietnē majaskafejnicas.lv.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas šogad notiek jau ceturto gadu dažādos Latvijas reģionos no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” sadarbībā ar Augšdaugavas, Jēkabpils un Aizkraukles novada tūrisma informācijas centru.

Ceļotāju ievērībai:

• Plānojot maršrutu, obligāti piesakiet savu apmeklējumu!Kontaktinformāciju atradīsiet Sēlijas salu mājas kafejnīcu kartē, atverot konkrēto piedāvājumu.
• Dažas kafejnīcas uzņem 1 dienu, citas 2 dienas. Pievērsiet uzmanību datumam un laikam!
• Visi akcijas dalībieki ir noklausījušies Pārtikas un Veterinārā Dienesta lekciju par higēnas normām pārtikas apritē.
• Atcerieties, ka šīs nav “īstas” kafejnīcas un saimniekiem var nebūt iepriekšējas pieredzes viesu apkalpošanā. Mājas kafejnīcu būtība ir ciemošanās un mājās gatavota ēdiena baudīšana.
• Sēlijā “Mājas kafejnīcās” norēķini būs iespējami tikai skaidrā naudā.

Paplašinot kopienu sadarbības tīklu, četrās Sēlijas austrumu kopienās – Augšdaugavas novada Pašulienē un Salienā, kā arī Krāslavas novada Kaplavā un Varnavičos – tiek īstenots projekts “Derība ar savu zemi”, lai iekļautu daudznacionālās kopienas vienotas Sēlijas informatīvajā un kultūras telpā.

Pirmā projekta aktivitāte, kopienas seminārs, aizvadīta 26. augustā Salienas kultūras namā, bet drīzumā klātienes semināri notiks arī Pašulienē, Kaplavā un Varnavičos. Visas šīs kopienas vieno daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs un ikdienas saziņā dominējošā krievu valoda, kas tās atšķir no vairuma Sēlijas kopienu.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne uzsver, cik nozīmīgi ir uzrunāt arī Sēlijas austrumu iedzīvotājus: “Šajās kopienās jūtama lielāka nepieciešamība pēc konsultatīva un praktiska atbalsta gan līdzekļu piesaistē un sadarbības attīstīšanā, gan identitātes veidošanā. Tomēr kaut kādā mērā pastāv valodas barjera, lai veiksmīgi uzrakstītu projektu pieteikumus latviešu valodā. Taču arī šeit iedzīvotāji nākotnē cer attīstīt pašpietiekamas kopienas un ļoti mīl savu vēsturisko zemi.”

Visām četrām vietām tiks izstrādātas identitātes zīmes, lai 2023. gada sākumā sava unikālā Sēlijas kopienu identitātes zīme būtu jau 42 Sēlijas kopienām. Zīmes, drukātas uz plāksnes, redzamas visā Sēlijā pie atpazīstamiem tūrisma objektiem, kopienu centriem vai kādā zīmīgā pagasta vietā. Savukārt četros video „Es stāstu par savu kopienu” varēs iepazīt dzīvi šajos ciematos no vietējo jauniešu skatupunkta.

Novembrī Kaldabruņā norisināsies latviskajām tradīcijām veltīts Sēlijas kopienu pasākums „Novembra derība”, savukārt 2023. gada februārī Sēlijas kopienas tiks aicinātas uz Vecsalienas pagastu, kur Červonkas pilī svinēs „Gada gaismu austrumos”, iepazīstoties ar slāvu kultūras mantojumu Sēlijas teritorijā.

Projekts “Derība ar savu zemi”, projekta numurs 2022.LV/MTSP/4, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.

Sēlijas rietumos plānots izveidot jaunu starptautisku militāro bāzi un poligonu, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas un nodrošinātu NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Vietējie iedzīvotāji sagaida, ka pagastos tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas.

Par plānoto Zalves poligonu otrdien, 5. jūlijā, informēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”). Poligonā atradīsies NATO sabiedroto spēku bāze un notiks mācību treniņi. Kā skaidroja ministrs, vieta izvēlēta kā mazapdzīvots apvidus, kur pēc iespējas mazāk traucētu valsts iedzīvotājiem. Poligons radītu jaunu infrastruktūru un veicinātu reģiona ekonomiku, kā arī dotu jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Poligona teritorija atradīsies Zalves, Saukas, Viesītes, Daudzevas un Seces pagasta teritorijā. Lielākā daļa no īpašumiem pieder Latvijas valsts mežiem, bet 81 zemes vienība 1072, 78 hektāru platībā tiks atsavināta no privātīpašniekiem, kurā vairs nedrīkstēs veikt saimniecisko darbību,

Sunākstes pagasta pakalpojumu centra vadītāja Ināra Vītola pagaidām ir piesardzīgi pozitīva: “Ceram, ka visas darbības notiks lielajā meža masīvā un iedzīvotāju dzīve netiks traucēta. Līdz ar poligona izveidi varētu uzlaboties vietējo ceļu stāvoklis. Tieši ceļa dēļ pagastā ir strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, nupat februārī slēgts vienīgais pagasta veikals.” Viņa arī atzīst, ka noteikti vēlēsies sarīkot sabiedrisko apspriedi tieši Sunākstē, ja vien būs iespēja ietekmēt lēmumu par norises vietu.

Sunākstes pagasta zirgkopes Simonas Jeluškinas saimniecība atradīsies vien 1 km attālumā no iespējamā poligona. “Ļoti iespējams, tas ietekmēs mūsu saimniecisko darbību. Līdz šim tuvējo mežu izmantojām ar zirgiem un piedāvājām turp braukt zirgu pajūgā. Domāju, ka sabiedriskā apspriešana ir vajadzīga Sunākstē, lai iedzīvotāji uzzinātu, kur tieši atradīsies militārā teritorija,” saka zemniece.

Savukārt Zalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Dzintra Noreika saka, ka vietējie iedzīvotāji ir nedaudz satraukti: “Zemnieki ir uztraukušies, ka atņems zemi. Mēs pagastā jau pārrunājām savā starpā šo ziņu. Varbūt būs darbavietas pavāriem vai apkopējām, bet grūti šobrīd pateikt.”

Tomēr pārsteigums bijis tas, ka šo informāciju pagastā uzzināja tikai no plašsaziņas līdzekļiem. “Mēs esam tik mazs pagasts! Ap 540 iedzīvotāju vien palicis. Es neticu, ka pie mums kāds sarīkos sabiedrisko apspriešanu. Lai gan pareizi taču būtu, ja tāda notiktu pie mums uz vietas,” atzīst pagasta pakalpojumu centra vadītāja.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” uzsver, ka sarunas ar iedzīvotājiem ir nozīmīgs demokrātijas instruments, lai gūtu kopienu atbalstu un izpratni Nacionāla un Starptautiska līmeņa objekta realizēšanā. Tā kā plānotā teritorija aptver 5 Sēlijas pagastus un vēl plašāku teritoriju skar netieši, jācer, ka sabiedriskās apspriešanas tiks rīkotas vairākos pagastos.

Lai pārliecinātos, vai vietējiem iedzīvotājiem piederošais zemes īpašums atrodas plānotajā Zalves poligona teritorijā, no 2022. gada 6. jūlija līdz 1. decembrim darba dienās laikā no plkst. 9.00 līdz 17.00 iespējams zvanīt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram pa tālruni 26177070.

Foto: Kaspars Dambis.

2022. gada 27. jūnijā notika pirmā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sēde, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Sēlijas pašvaldības tajā pārstāvēja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns, bet Sēlijas sabiedrību – Ieva Jātniece, biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja un kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja.

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome izveidota ar mērķi koordinēt valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Padomes sēdi atklāja kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Latviešu vēsturisko zemju likuma mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Ikviens novads, ikviena liela vai maza kultūrtelpa dod savu artavu Latvijas kopējās daudzveidīgās identitātes veidošanā, tāpēc mūsu valodas un kultūras savdabība ir sargājama un arī attīstāma, lai arī nākotnē mēs būtu tikpat bagāti un stipri kā šodien. Tas, cik sekmīgi izdosies sasniegt likumā iecerēto, ir atkarīgs no ikkatra, kurš ikdienā kopj un glabā Latvijas valodas un kultūras bagātību.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte informēja Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi par tās funkcijām un pienākumiem, kā arī sekretariātu. Savukārt Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš padomei ziņoja par Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna projektu.

Padomes sastāvā darbojas tās priekšsēdētājs, Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, priekšsēdētāja vietnieks, izglītības un zinātnes ministra padomnieks juridiskajos jautājumos, Jānis Ozols, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, finanšu ministra padomniece Karina Ploka, ekonomikas ministre Ilze Indriksone, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, tieslietu ministra padomnieks Aldis Bukšs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons, kā arī vēsturisko zemju un kopienu pārstāvji.

Sēliju pārstāv Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns un Sēlijas vēsturiskās zemes sabiedrības pārstāve Ieva Jātniece. Pārstāvji padomē ievēlēti uz 3 gadiem un darbojas brīvprātīgi.

Foto: Reinis Oliņš.