Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" novembra numurs
By in

Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" novembra numurs

Iznācis informatīvā izdevuma “Sēlijas salu ziņas” novembra numurs. Tajā var iepazīties ar Sēlijas kultūras programmas izvērtēšanas pasākuma programmu, gaidāmo Ziemassvētku tirdziņu Aknīstē un vietējo biedrību jaunumiem.

Novembrī publicētas ziņas no Aknīstes, Ancenes, Dignājas, Dunavas, Ilūkstes, Medumiem, Seces, Subates, Šēderes un Viesītes. Lasāmi Sēlijas kultūras programmas jaunumi un aktualitātes interešu pārstāvībā.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/017/L16 „Savienota un dzīva Sēlija”. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Iznāk elektroniski vienu reizi mēnesī. Redakcijas kontakti: info@selija.com

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 11 (46).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Sēlijas salu ziņas, 11, 2025
Mājas kafejnīcu dienas Sēlijas salās 2025. gadā apmeklējuši 4070 viesu
By in

Mājas kafejnīcu dienas Sēlijas salās 2025. gadā apmeklējuši 4070 viesu

Pirms mēneša 13. un 14. septembrī Sēlijas salās norisinājās “Mājas kafejnīcu dienas”, uzņemot viesus 33 improvizētās kafejnīcās. Pārspējot iepriekšējā gada statistiku, piektajā akcijas gadā divu dienu laikā uzņemti 4070 viesu. Lielākais viesu skaits apkalpots Dvietē, Neretā un Sunākstē.

Akcijas pirmajā 2021. gadā viesus uzņēma 13 kafejnīcas, 2022. gadā 27 kafejnīcas, bet 2023. un 24. gadā 28 kafejnīcas. Pērn Sēlijā viesojās 3 700 apmeklētāju. Šogad 2025. gadā bijis gan rekordliels atvērto kafejnīcu skaits – 33, gan sasniegts rekords apmeklētāju skaita ziņā – divās dienās Sēlijā paēdināti 4070 izsalkušie.

Nemainīgi otro gadu pēc kārtas lielāko apmeklētāju skaitu sagaidījusi Gunita Leite Neretā. Viņas organizētajā šī gada kafejnīcā “Sajūtu pļava” Neretā, kas notika vienu dienu, ieradās ap 600 viesu. Kafejnīcas tapšanā piedalījās ne vien ģimene un draugi, bet arī visi kaimiņi, radot īpašu pastaigu ielu, kas pārsteidza apmeklētājus. “Bija dažādi apmeklētāji, ģimenes, kas pie mums pavadīja visu dienu, vairākas kompānijas svinēja dzimšanas dienas. Apmeklētājiem visvairāk patika tieši atmosfēra – visi bija sajūsmā par vietu un dekorācijām, ļoti patika gājēju iela, kas radīja tādu ārzemju sajūtu,” par mājas kafejnīcu dienu sajūtām stāsta Gunita Leite.

Dvietes pagasta mājas kafejnīcā “Divas Vīnogas “Sarmās”” uzņemti 350 ciemiņi. Līdzīgi kā pērn, arī šogad bija sagatavota īpaša kultūras programma, kuru veidoja saimnieču draugi no Dvietes pagasta pašdarbības kolektīviem. Apmeklētāji priecēti ar dziesmām, dejām un teātra izrādi. Kafejnīcā varēja sajust bērnības garšu Sēlijā – saimnieces Dace Tamane un Viktorija Rītiņa pagatvojušas vairāk nekā 500 biezpiena bumbiņas un vārījušas 20 litru turnepša zupas.

Kafejnīcā “Bišu godi Jaunupītēs” Sērenes pusē viesojušies 48 viesi no Preiļiem, Dobeles, Talsiem, Baldones, Rīgas un Sērenes. Neskatoties uz nelielo viesu skaitu, saimniece Iveta Krievāne atzīst, ka apmeklētāji izbaudījuši laiku: “Cilvēki ir izslāpuši pēc vienkāršām lietām, miera un harmonijas. Viesi izmantoja iespēju mierīgi visu izstaigāt, apskatīt vai vienkārši pasēdēt uz soliņa un pavērot, kā virs Daugavas lidinās paraplāni. Visvairāk garšojis vienkāršais, bet neparastais ēdiens – kartupeļu desas.”

Pēc lietainās vasaras siltie septembra laikapstākļi, kā arī saimnieku sarūpētie gardie ēdieni un svētku atmosfēra piepildīja ciemus un mazpilsētas teju visā Sēlijā. Akcija Sēlijas salās arī nākošgad norisināsies ierastajā laikā – septembra otrajā nedēļas nogalē, kas būs 12. un 13. septembris. Savukārt dalībnieku pieteikšanās sāksies 2026. gada martā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informē, ka visā Latvijā šogad durvis vēra 584 māju kafejnīcas 40 galamērķos, pulcējot vairāk nekā 81 000 apmeklētāju. Šogad visvairāk kafejnīcu bijis tieši Sēlijā – 33. Viesu skaita rekords vienā kafejnīcā Latvijā uzstādīts Ventspils novada Tārgales pagastā – kafejnīcā “Emīla nedarbi Mazdēnavās” apkalpoti 1200 viesu.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas notiek visā Latvijas no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" oktobra numurs
By in

Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" oktobra numurs

Iznācis informatīvā izdevuma “Sēlijas salu ziņas” oktobra numurs. Tajā var uzzināt jaunumus Sēlijas interešu pārstāvībā, vietējo biedrību notikumus un gaidāmos pasākumus Sēlijā.

Oktobrī publicētas ziņas no Aknīstes, Červonkas, Dvietes, Gārsenes, Jaunjelgavas, Leimaņiem, Pilskalnes pie Ilūkstes, Sērenes un Sventes. Lasāmi Sēlijas kultūras programmas jaunumi un skatāms gaidāmo notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/017/L16 „Savienota un dzīva Sēlija”. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Iznāk elektroniski vienu reizi mēnesī. Redakcijas kontakti: info@selija.com

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 10 (45).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Sēlijas salu ziņas, 10, 2025
Paziņoti apbalvojuma “Sēlijas sudrabs 2025” ieguvēji
By in

Paziņoti apbalvojuma “Sēlijas sudrabs 2025” ieguvēji

Viesītes kultūras centrā “Sēlija” 11. oktobra pēcpusdienā svinīgā apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonijā godināti trīs līdzvērtīgi spoži galvenās balvas saņēmēji. Sudraba rotadatas ar vilka siluetu šogad mirdz Bebrenē, Ilūkstē un Slatē.

Kopumā konkursam šogad tika iesniegti 23 pieteikumi, izceļot 20 personas, divas ģimenes un vienu kolektīvu. Pieteikumus vērtēja žūrija piecu cilvēku sastāvā, kurā darbojas gan divi konkursa patroni, gan trīs rīkotāju organizācijas pārstāvji. Vērtēts tika gan pretendenta paveiktais pēdējo gadu laikā, gan arī paveiktā ietekme savā kopienā un Sēlijas vēsturiskajā zemē kopumā.

Galveno balvu – sudraba rotadatu ar vilka siluetu – šogad saņēma Stefans Rāzna no Bebrenes pagasta, Vanda Rimša no Ilūkstes un Daina Alužāne no Rubenes pagasta Slates. Konkurss notika jau ceturto gadu un kopumā šo gadu laikā galveno balvu ieguvuši divpadsmit izcili spilgti Sēlijas ļaudis.

Galvenās balvas saņēmējs Stefans Rāzna no Bebrenes pagasta ir uzņēmējs, zemnieks un kādreizējais politiķis. 16 gadus bijis Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs. Kā Latvijas Augstākās Padomes deputāts 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Savā politiskajā un sabiedriskajā darbībā vienmēr iestājies par Latvijas lauku un Sēlijas interesēm. Dažādos politiskajos līmeņos centies panākt Sēlijas atzīšanu līdzvērtīgi citām vēsturiskajām zemēm. Arī šobrīd Stefans Rāzna turpina darboties Sēlijas labā “Stendera biedrībā”. Par savu darbu saņēmis trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

Galveno “Sēlijas sudraba” balvu saņēma Vanda Rimša no Ilūkstes. Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra direktore jau 35 gadu garumā centra telpās brīvprātīgi veido seno lietu krātuvi “Sēļu istaba”. Krājumu pedagoģes vadībā aizsāka novadpētniecības pulciņa dalībnieki 1980. gados un šobrīd tajā savākti simtiem rokdarbu, darbarīku, dokumentu un citu etnogrāfisku priekšmetu no šīs Sēlijas puses. Visus eksponātus dāvinājuši vietējie iedzīvotāji, atsaucoties Vandas Rimšas entuziasmam. Vēstures popularizēšanā viņa aktīvi sadarbojas ar Ilūkstes vidusskolu un labprāt vada ekskursijas, sagaidot Ilūkstē gan amatpersonu delegācijas, gan Latvijas un ārzemju viesus.

Galvenās balvas saņēmēja Daina Alužāne no Rubenes pagasta Slates ir kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja. Pēc sākotnējā “Sēlijas salu” izveides projekta 2019. gadā aktivitātes nevis pārtrūka, bet Dainas Alužānes vadībā attīstījās ar jaunu spēku. Mērķtiecīgu darbību rezultātā nu jau 40 Sēlijas lauku kopienas ir iesaistījušās kopienu sadarbības tīklā, kas ir unikāls piemērs Latvijas mērogā. Viņa ir grafiskā māksliniece un dizaina koncepta autore Sēlijas kopienu identitātes zīmēm, Sēlijas Tūrisma tirgus idejas autore un daudzu reģionāla mēroga projektu vadītāja. Par savu darbu Sēlijas labā 2025. gadā saņēmusi Kultūras ministrijas Īpašo Atzinības rakstu.

Augstākais apbalvojums Sēlijas pilsoniskajai sabiedrībai ierasti pateicas ne vien galvenās balvas saņēmējiem, bet arī visiem nominantiem un pieteikumu autoriem. Atzinību ar sudraba vilka pēdas nozīmīti saņēma labo darbu veicēji no Aknīstes, Bebrenes, Dvietes, Ilūkstes, Kalna pagasta, Leimaņiem, Neretas, Pilskalnes pie Neretas, Saukas, Sproģiem, Subates, Sunākstes, Zalves un Zasas.

Apbalvojums “Sēlijas sudrabs” tiek pasniegts kopš 2022. gada. Pērn galveno balvu “Sēlijas sudrabs” saņēma Alberts Kreņevskis no Gārsenes, Ieva Jātniece no Rubenes pagasta Kaldabruņas, Sanita un Aivars Lūši no Saukas pagasta. 2023. gadā balvas saņēma Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles, Inita Lāce no Leimaņu pagasta un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas. 2022. gadā sudraba godalgas saņēma Malaševsku ģimene no Bebrenes pagasta, Inga Krekele no Subates un Andris Šinke no Sunākstes pagasta.

Konkurss dod iespēju pateikties līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu rīko biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” projekta “Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Logo rinda
Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu "Sēlija"
By in

Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu "Sēlija"

2025. gada 9. oktobrī Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu ar Sēlijas ģerboni, tādējādi noslēdzot piecu latviešu vēsturisko zemju 2 eiro piemiņas monētu sēriju.

Kā informē Latvijas Banka, īpašā dizaina 2 eiro monēta “Sēlija” tiks izlaista apgrozības kvalitātē (tas nozīmē, ka nonāks iedzīvotāju makos un ikdienas apgrozībā), kā arī suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektos. Šie numismātikas produkti būs pieejami iegādei tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv.

2023. gadā apstiprināts Sēlijas karogs un heraldiskā mākslinieka Edgara Sima veidotais vēsturiskās zemes ģerbonis, kas attēlots monētas reversā. Līdzīgi kā Kurzemes lauvas un Zemgales aļņa gadījumā, arī Sēlijas ģerbonī ietverta daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes vizuālās identitātes, kas cauri gadsimtiem attēlota dažādi – gan ar alni, gan staltbriedi. Valsts heraldikas komisija izstrādājusi Sēlijas ģerboņa izveides pamatprincipus un atšķirībā no citiem ģerboņiem tas tapis ciešā sadarbībā ar Sēlijas vietējām kopienām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. To rotā cēls dzīvnieks ar bagātīgu ragu kroni un augsti paceltu galvu – sudraba staltbriedis sarkanā laukā.

Monētas “Sēlija” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos – 400 000 eksemplāru (šīs monētas nonāks apgrozībā tāpat kā ierastās 2 eiro monētas ar valstu nacionālajiem simboliem), savukārt Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā – 7000 eksemplāru un apgrozības monētu komplektā – 6000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 12,50 eiro un apgrozības monētu komplektam – 33 eiro.

Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 4 suvenīriesaiņojumi, 1 tīstoklis un 4 apgrozības monētu komplekti.

Monētas “Sēlija” nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, kurš veidojis arī iepriekšējās šīs sērijas 2 eiro piemiņas monētas. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlots Sēlijas ģerbonis. Monētā iekalts arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2025). Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos, apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī – 25 monētas) un apgrozības monētu komplektos tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv – no 9. oktobra plkst. 12.00. Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (apgrozības kvalitātē tīstokļos tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs.

Ikvienai eirozonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām. “Sēlijas” monēta šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas valstīs.

Viesītē notiks piektais Sēlijas nevalstisko organizāciju forums
By in

Viesītē notiks piektais Sēlijas nevalstisko organizāciju forums

2025. gada 11. oktobrī Viesītes kultūras centrā “Sēlija” norisināsies piektais Sēlijas nevalstisko organizāciju forums. Šī gada forumā tiks apspriests, kāda ir cena, ko par pilsonisko līdzdalību maksā aktīvie iedzīvotāji. Savukārt pēcpusdienā notiks apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija.

Pēdējos gados Latvijā plaši attīstītas sabiedrības līdzdalības iespējas. Vairākās pašvaldībās darbu sākušas iedzīvotāju padomes un pieņemts līdzdalības budžets. Lauku iedzīvotājus mudina iesaistīties Viedo ciemu kustībā. Regulāri tiek izsludināti projektu konkursi, sabiedriskās apspriešanas un notiek tiesību aktu uzraudzība.

Uzrunās un diskusijās tiks apspriests, cik izmaksā pilsoniskā līdzdalība un kāda ir alga par šo lielākoties brīvprātīgo darbu. Tāpat tiks pārrunāts, kādi ir lauku iedzīvotāju resursi, lai varētu aktīvi paust savu viedokli. Runātāju vidū būs Elīna Pinto, publiskās pārvaldes speciāliste, pilsoniskā un latviešu diasporas aktīviste, Paula Zvejniece, Kultūras ministres ārštata padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, Monvīds Švarcs, politiķis, ilggadējais Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs un citi pilsoniskie vai politiskie aktīvisti.

Kādēļ piektajam forumam izvēlēta tieši šāda tēma, skaidro viena no rīkotājām, biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece: “Pēdējos gados izteikti jūtam, kā attīstās pilsoniskās līdzdalības mehānismi, piedāvājot gan elektroniskos rīkus, gan dalību sēdēs, darba grupās, diskusijās. Arī resursu kopējais apjoms šobrīd izskatās iespaidīgi. Taču, paraugoties uz situāciju reāli un uzmanīgi, rodas daudz jautājumu. Cik daudz laika pilsoniski aktīvam cilvēkam ir jāiegulda šajā brīvprātīgajā darbā? Vai šie resursi sasniedz darītājus? Un cik maksā nedarīšana? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem diskutēsim forumā.”

Forums notiks 11. oktobrī Viesītes kultūras centrā “Sēlija”. Reģistrācija sāksies 10.30, kuras laikā uzstāsies jaunais “Sēļu dziedāšanas pulciņš” no Sēlijas kultūrtelpas Zasā Ivetas Tāles vadībā. Tāpat foruma laikā būs Sēlijas amatnieku tirdziņš. Uzrunas un paneļdiskusijas norisināsies līdz 15.00. Dalībai forumā vēlams iepriekš reģistrēties tiešsaistē: ej.uz/selijasforums_2025.

Pēc foruma jau ceturto gadu notiks apbalvojuma “Sēlijas sudrabs” pasniegšanas ceremonija, kas sāksies 16.00. Tajā tiks godināti ļaudis, kas ar savu ikdienas darbu spodrina Sēlijas vēsturisko zemi un attīsta kādu no mazajām apdzīvotajām vietām. Ceremonijā muzicēs čellists, komponists, vairāku starptautisku konkursu laureāts Tomass Ančs, 

V Sēlijas Nevalstisko organizāciju foruma PROGRAMMA:

10.30 Reģistrācija, NVO tirdziņš, rīta kafija. Uzstājas Sēlijas kultūrtelpas “Sēļu dziedāšanas pulciņš”.
11.00 Foruma atklāšana.

11.30 Lauku kopienu aktīvista ekselis. Āris Adlers, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas vadītājs.

12.10 Novads bez pilsoniskās līdzdalības – kāds tas izskatītos? Monvīds Švarcs, politiķis, bijis ilggadējs Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.

12.30 Kafijas pauze.

13.00 Paneļdiskusija “Līdzdalības resursi”. Piedalās Uldis Dūmiņš, Paula Zvejniece, Aija Vetere, Elīna Pinto, Agita Pleiko.
14.00 Paneļdiskusija “Līdzdalības alga”. Piedalās Inita Lāce, Jānis Striks, Edīte Osāne, Andra Kantāne, Leons Līdums.

15.00 -16.00 Pusdienlaiks.

16.00-18.00 Konkursa “Sēlijas sudrabs” apbalvošanas ceremonija. Muzicē čellists Tomass Ančs.

Sēlijas nevalstisko organizāciju forumu organizē biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Logo rinda