Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Partnerība “Kaimiņi” uzsāk īstenot trīs diskusiju ciklu “Politikas virtuve”, lai pārrunātu lauku reģionā aktuālus vaicājumus. Septembrī Līksnā un oktobrī Varnavičos un Bebrenē tiksies valsts un pašvaldību politiķi, dažādu jomu speciālisti un vietējo kopienu pārstāvji. 

27. septembrī 14.00 Latgalē, Augšdaugavas novada Līksnā notiks pirmā no “Politikas virtuvēm”. Diskusijas tēma būs lauku un mazpilsētu attīstība kā Latvijas pierobežas drošības jautājums. Diskusiju moderēs Jeļena Žukova, Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes projektu vadītāja, “Mežciema biedrības” aktīviste.

11. oktobrī 14.00 otrā “Politikas virtuve” notiks Krāslavas novada Kaplavas pagasta Varnavičos. Varnaviči ir tālākais ciems Sēlijas austrumos un došanās uz šejieni ir svarīgs politisks žests, tāpēc šī norises vieta izvēlēta apzināti. Šajā reizē diskusijas dalībnieki un iedzīvotāji tiks aicināti sarunāties par Eiropas Savienības ārējo robežu, tās pilsoniskās sabiedrības un identitātes izaicinājumiem. Sarunas Varnavičos moderēs kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.

Noslēdzošā “Politikas virtuve” norisināsies Sēlijā, Augšdaugavas novada Bebrenē 18. oktobrī 14.00 moderatora Āra Adlera vadībā. Āris Adlers ir Latvijas Lauku foruma padomes loceklis un Eiropas Lauku pakta koordinācijas grupas loceklis. Tēma – Sēlijas reģiona tēls un tā veidotāji valsts līmenī – būs iespēja izvērtēt Sēlijas vēsturiskās zemes tēla pozitīvās pārmaiņas, kas pēdējo piecu gadu laikā notikušas tieši pateicoties pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.

Piedalīties klātienē un uzdot savus vaicājumus kā politiķiem, tā dažādu jomu speciālistiem aicināts ikviens iedzīvotājs. Dalība pasākumos bez maksas.

Diskusiju cikls tiek rīkots projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

2024. gada 7. un 8. septembrī notiks Mājas kafejnīcu dienas Sēlijas salās. Izsalkušos viesus uzņems 28 improvizētas mājas kafejnīcas visā Sēlijas vēsturiskajā zemē, piedāvājot plašu kultūras programmu un rudens ražas tirdziņus.

Sēlijas salas kā vienots Mājas kafejnīcu dienu galamērķis startē jau ceturto gadu. Sagaidot ražas nobriešanu Sēlijas laukos un mazpilsētās, saimnieki gatavos ēdienus un dzērienus no pašu izaudzētiem produktiem, kuru receptes balstītas uz senām tradīcijām un jauniem garšu eksperimentiem.

Šajā gadā izsalkušos viesus gaidīs 28 Mājas kafejnīcas no Kaplavas līdz pat Jaunjelgavai 200 km maršrutā cauri visai Sēlijai. Vairākās no kafejnīcām varēs baudīt tieši Sēlijai īpašas receptes. Salas pagastā notiks “Dzīres ābeļdārzā”, kur tiks servētas melleņu klimpas. “Klajumu ķēķis” Kaplavā gatavos baltās kļockas ar pienu. Kalkūnes pagastā kafejnīca “Augšzemes ēdieni Pliekšānu mājās” pasniegs rupjmaizes kārtojumu ar sieru un sīpolu ievārījumu, bet Staburaga kafejnīcā “Pie muižas dīķiem” ceps Daugavas samu.

Šajās dienās saimnieki parūpējušies arī par izklaidi un kultūru. Mājas kafejnīcā “Dzintaru “Mistré Mariné”” muzicēs pazīstamā dziesminieka Āra Ziemeļa ģimene. Rubenes pagasta kafejnīcā “Pie Gulbīša” varēs vērot amatierteātra “Kumode izrādi “Kandža” un lēkt jautros latviešu dančos, bet Bebrenes “Grāfienes stāsts” piedāvās vizināšanos zirga karietē.

Tāpat daudzviet varēs līdzi paņemt Sēlijas lauku labumus. Seces pagasta kafejnīcā “Gardi gan Gundegās” varēs iegādāties vietējā uzņēmēja kūpinātās zivis. Kafejnīcā “MEDUMedus” tirgos bišu produktus, stāstīs par biškopja amatu un varēs pielaikot pilnu biškopja tērpu. Savukārt vietējo ražotāju tirdziņi tiks rīkoti Bebrenē, Kalkūnos, Medumos, Neretā, Rubeņos, Subatē un Sunākstē.

Visās kafejnīcās apmeklējums obligāti iepriekš jāpiesaka! Norēķināšanās kafejnīcās tikai skaidrā naudā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas mājas kafejnīcā ērti atrodama kartē ej.uz/kafejnicas_selijassalas un virtuālajā žurnālā ej.uz/mkd_selijas_salas, bet plašāk par akciju var uzzināt vietnē majaskafejnicas.lv.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas šogad notiek jau piekto gadu dažādos Latvijas reģionos no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Iznācis “Sēlijas salu ziņu” augusta numurs, kurā apkopoti Sēlijas vietējo biedrību jaunumi un  Sēlijas kultūras programmas atbalstītie pasākumi.

Augustā publicētas ziņas no Daudzevas, Dvietes, Kaplavas, Medumiem, Rites, Staburaga, Sērenes un Zalves. Publicēti Sēlijas kultūras programmas pasākumi un gaidāmie sadarbības tīkla notikumi.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 8 (31).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Izsludināta pretendentu pieteikšana konkursam “Sēlijas sudrabs”. Tajā tiek godināti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 13. septembrim, bet apbalvošanas ceremonija notiks 5. oktobrī Viesītē.

Konkursā pieteikumu var iesniegt ikviens Sēlijas iedzīvotājs vai organizācija. Par izvēlēto labo darbu veicēju jāraksta literārs jaunrades darbs brīvā formā (eseja, stāsts, dzejolis, luga vai jebkurš cits žanrs) 1-3 lappušu apmērā.

Konkursa mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar ļaudīm, kas veicina gan visas Sēlijas izaugsmi, gan attīsta kādu no mazajām vietām. Konkursā tiks godināti gan laureāti, kas vispārliecinošāk atbilst konkursa nolikumā minētajām vērtībām, gan pieteikuma autori. Līdzvērtīgu galveno balvu saņems trīs laureāti – sudraba rotadatu ar vilka siluetu, ko speciāli konkursam gatavo juveliere Ranta Roga.

2022. gadā, kad konkurss norisinājās pirmo reizi, “Sēlijas sudrabu” saņēma Inga Krekele no Subates, Malaševsku ģimene no Bebrenes un Andris Šinke no Sunākstes. Taču ne mazāk spoži mirdzēja visi tie divdesmit cilvēki, par kuriem pirmajā gadā tika saņemti pieteikumi.

Pērn, konkursa otrajā gadā, par “Sēlijas sudrabu” kļuva Inese Baravika no Kalkūnes pagasta, Inita Lāce no Leimaņu pagasta un Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas. Savukārt sudraba atzinību saņēma ļaudis no Aknīstes, Ancenes, Bebrenes, Cīruļiem, Eglaines, Elkšņiem, Ērberģes, Gārsenes, Jēkabpils, Lones, Medumiem, Neretas, Silenes, Subates, Sunākstes un Viesītes.

Konkurss “Sēlijas sudrabs” tiek rīkots jau trešo gadu. Šogad apbalvošanas ceremonija notiks 5. oktobrī IV Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā Viesītē, kas notiks kultūras centrā “Sēlija”.

Konkursa pieteikums – literārais darbs – jāiesūta līdz 13 septembrim pulksten 23.59 uz elektroniskā pasta adresi info@selija.com. Ar roku rakstīti darbi jānosūta uz adresi Liepu iela 20, Aknīste, Jēkabpils novads, LV -5208. Pilns konkursa nolikums atrodams portālā selija.com. 

Konkursa patroni, Sēlijas Sudraba etaloni darbos, vārdos un pieredzē – Skaidrīte Medvecka un Jānis Subatiņš. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lai izplatību zināšanas vietējās identitātes Sēlijas kopienas 2024. gada 20. jūlijā uzņēma Lietuvas lauku attīstības organizāciju pārstāvjus. Labās prakses piemēri tika iepazīti intensīvā vienas dienas programmā Sunākstē, Viesītē, Zasā, Kaldabruņā, Bebrenē un Dvietē.

Pārzīmološanas testa braucienā un izvērtēšanas pasākumā tika apmeklētas aktīvākās Sēlijas vidienes kopienas, kas visas iesaistījušās kopienu sadarbības tīklā. Sēlijā viesojās pārstāvji no Rokišķu rajona, Ignalinas rajona un Zarasu–Visaginas reģiona vietējās rīcības grupas, kā arī Kupišķu kultūras centra folkloras kopas “Kupkemis” dalībnieki.

Brauciena laikā tika iepazīts Sēlijas lauku kopienu un nevalstisko organizāciju paveiktais Sunākstē, Viesītē, Zasā, Kaldabruņā un Bebrenē, bet noslēguma izvērtēšana notika Dvietē. Sunākstes saieta namā uzņēma biedrība “Saules aka”, tika izstaigāts ciema centrs un apmeklēta Sunākstes luterāņu baznīca, kā arī Stendera parks.

Viesītes vēsturiskajā centrā sagaidīja biedrība “Āžu miesta rezidence”. Zasā viesi devās uz amatniecības centru “Rūme” un pusdienoja viesu namā un zirgu staļļos “Nyx & Iris”. Kaldabruņā lietuvieši ciemojās biedrībā “Ūdenszīmes” un baudīja mākslu Kaldabruņas luterāņu baznīcā.

Bebrenes kopiena uzņēma Bebrenes dzirnavās, cienājot ar īpašo bebru eliksīru. Dvietē grupa apmeklēja “Šefa uzkodas” un biedrības “Divas vīnogas” atjaunoto muižas kantora māju. Savukārt dienas izvērtējums notika Dvietes dzirnavās ar vietējo saimnieču “Divu vīnogu” gatavotajām vakariņām

Lietuvieši guva lielu iedvesmu, redzot, cik daudz spēj paveikt Sēlijas ļaudis ar tik ierobežotiem resursiem. Taču galvenā dienas atziņa mūsu dienvidu kaimiņiem bija – pats svarīgākais katrā vietā ir cilvēks un cilvēku savstarpējā saskarsme.

Brauciena laikā tika testēta izstrādātā pārzīmološanas metodika “Sēlijas zemes zīmols”. Tajā apkopota Sēlijas piecu gadu pieredze teritorijas tēla pozitīvā transformācijā. Metodiskais materiāls latviešu un angļu valodā publicēts portāla selija.com sadaļā “Dokumenti”.

Testa brauciens notika projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Lai izplatību zināšanas vietējās identitātes un teritorijas tēla veidošanā, izstrādāta pārzīmološanas metodika “Sēlijas zemes zīmols”. Latvijas un starptautiskajai auditorijai veidotais materiāls tiks pārbaudīts praksē 20. jūlijā, organizējot pieredzes apmaiņas braucienu Lietuvas lauku attīstības organizāciju pārstāvjiem.

Kā Sēlija no mazattīstīta pierobežas reģiona pārtop par veiksmīgu piemēru pilsoniskajai līdzdalībai un sadarbībai, interesējas ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai radītu iespēju ar Sēlijas labās prakses piemēru iepazīstināt starptautisku auditoriju, biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” izstrādājusi materiālu, kurā apkopoti metodiski norādījumi lauku kopienu identitātes izveidei un ilgtermiņa attīstībai.

Pēdējo piecu gadu laikā Sēlijas vēsturiskās zemes tēls ir mainījies kardināli. To novērtē arī Anita Seļicka, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore, kura bija iesaistīta pirmo Sēlijas “salu” veidošanā: “Pat bez nacionāla un reģionāla atbalsta infrastruktūras, pakalpojumu un izaugsmes attīstībā sēļi paši ir spējuši neticamā ātrumā stimulēt Sēlijas attīstību. Iepriekš aizmirstas pierobežas kopienas, strādājot kopā, ir atdzīvinājušas visu reģionu, kalpojot par unikālu piemēru iedzīvotāju līdzdalības spēkam ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.”

Mainot zīmola pamatelementus un īpašības, ierasti notiek arī jauna zīmola stratēģijas izstrāde. Šobrīd jau izstrādāta Sēlijas viedā reģiona stratēģijas pirmā daļa, bet pilnībā šis reģionālas attīstības plānošanas dokuments tiks prezentēts 2024. gada 5. oktobrī Viesītē IV Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā.

2024. gada 20. jūlijā notiks pārzīmološanas testa brauciens un izvērtēšanas pasākums. Lai veidotu ciešāku sadarbību ar Sēlijas pārrobežu kaimiņiem, testa braucienā dosies Lietuvas lauku attīstības organizāciju aktīvisti. Ciemos pie sešām Sēlijas kopienām dosies pārstāvji no Rokišķu rajona, Ignalinas rajona un Zarasu–Visaginas reģiona vietējās rīcības grupas, kā arī Kupišķu kultūras centra folkloras kopas “Kupkemis” dalībnieki.

Brauciena laikā tiks iepazīts Sēlijas lauku kopienu un nevalstisko organizāciju paveiktais Sunākstē, Viesītē, Zasā, Kaldabruņā un Bebrenē, bet noslēguma izvērtēšana notiks Dvietē. Sunākstes biedrība “Saules aka” iepazīstinās ar Gotharda Frīdriha Stendera laikā radīto kultūras mantojumu un tā pielietojumu šodienas dzīvē. Rubenes pagasta Kaldabruņā brauciena dalībnieki iepazīsies ar luterāņu baznīcas atjaunošanas stāstu un sociālo uzņēmējdarbību biedrībā. Savukārt Dvietē “Šefa uzkodas” pastāstīs par identitātes ekonomisko efektu mazās uzņēmējdarbības attīstībā.

Kā atzīst kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne, šīs lauku kopienas arī ir Sēlijas galvenā identitāte: “Kopienu tīkls ir būvēts kā zvejnieku, nevis zirnekļa tīkls. Mums vienādi svarīgs ir katrs mezgls tajā. Domājot par lielajām lietām, Sēlija nedrīkst aizmirst savas dzīvās asinis – cilvēkus, kas šeit dzīvo un uztur šo zemi tagad. Tieši tāda Sēlijas identitāte mums būtu jākopj un jāizceļ starp citiem vēsturiskajiem novadiem.”

Metodiskais materiāls latviešu un angļu valodā publicēts portāla selija.com sadaļā “Dokumenti”. Aprakstītā Sēlijas piecu gadu pieredze būs noderīga gan lauku attīstības virzītājiem kopienās un nevalstiskajās organizācijās, gan valsts un pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas speciālistiem.

Metodika izstrādāta projekta “Zemes zīmols. Pilsoniskās sabiedrības spēks teritorijas tēla veidošanā” ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.