Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Piederības izjūta savai kopienai un Latvijas valstij ir vienlīdz stipra kā Sēlijas austrumos, tā rietumos, apliecina ģimeņu paustie viedokļi video intervijās. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ar četriem video stāstiem no Ērberģes, Salienas un Vecsalienas pagasta turpina veicināt pozitīvu informatīvo tēlu par Sēlijas lauku kopienām.

Video stāstos par dzīvi savā pagastā un Sēlijā stāsta ģimenes no ģeogrāfiski pretējām kopienām. Zeltiņu un Ādamu ģimene dzīvo Mazzalves pagastā pašos Sēlijas rietumos, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši. Keivišu ģimene dzīvo Salienas, bet Tajevsku ģimene Vecsalienas pagastā. Šajā Sēlijas pusē iedzīvotāju vairākumu veido dažādu tautību cilvēki, kas ikdienas saziņa izmanto krievu valodu.

Visas ģimenes, neatkarīgi no viņu etniskās piederības un mājās lietotās valodas, vieno piederības izjūta Latvijas valstij. Video intervijas laikā Ļubova Tajevska no Vecsalienas pagasta saka: “Latviešu valodu šeit ir grūti dzirdēt un lietot, jo sarunvaloda gandrīz visur ir krievu. Bērni skolā mācās latviešu valodu, māca arī mūs. Palēnām apgūstam. Saprotam, bet grūti runāt. Cenšamies, jo šeit ir Latvija, kurā valsts valoda ir latviešu.”

Ierasti lauku kopienās īpaša ir piederības izjūta savai vietai. “Paši mēs veidojam savu vidi ap sevi – visi kustoties, darbojoties un iesaistoties. Ir forši būt kopā un darīt tādā lielā kopienā,” par savu Ērberģes kopienu teic Zeltiņu ģimene no Mazzalves pagasta. 

Ģimeņu intervijas publicētas kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” YouTube kontā. Līdztekus video stāstu filmēšanai, šajā pavasarī notikuši arī divi skolu sadraudzības pasākumi. Mazzalves pamatskolas un Salienas vidusskolas skolēni viesojās katrā no skolām, lekcijās un āra aktivitātēs apliecinot savu piederību Sēlijai. Tāpat projekta gaitā veikta medijpratības aptauja, noskaidrojot dažādu tautību Sēlijas iedzīvotāju viedokli.

Video filmēti Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas projekta ietvaros. Projektu “Piederības salas meklējot” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Sēlijas iedzīvotāji jaunums par norisēm vietējā pašvaldībā, valstī un pasaulē lielākoties uzzina sociālajos tīklos un ziņu portālos, noskaidrots medijpratības aptaujā. Par norisēm Sēlijā un savā pašvaldībā interesējas visi iedzīvotāji neatkarīgi no etniskās piederības, liecina aptaujas rezultāti.

Aptaujā piedalījies 101 Sēlijas vēsturiskās zemes iedzīvotājs no Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils un Krāslavas novada, pārstāvot lielāko daļu pagastu un mazpilsētu. No visiem respondentiem 50 norādījuši tautību “latvietis”, veidojot pusi no aptaujas rezultātiem. Citu tautību respondentu skaits aptuveni atbilst etniskajai situācijai Sēlijas austrumos – aptauju aizpildījuši 26 krievi, 11 poļi, 9 lietuvieši un 5 baltkrievi.

Vairums iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā regulāri seko līdzi vietējās pašvaldības jaunumiem – 58 dažādu tautību Sēlijas iedzīvotāji. Vismazāk par vietējās varas norisēm interesējas poļi – no 11 respondentiem to atzinis tikai 1. Tāpat visu tautību iedzīvotāji seko līdzi aktualitātēm Sēlijā un kopienu sadarbības tīkla ziņām.

Pārliecinoši lielākā daļa jaunumus uzzina sociālajos tīklos un nacionāla līmeņa ziņu portālos. Reģionālos laikrakstus un vietējās radiostacijas kā ziņu avotu vairāk izmanto latviešu tautības respondenti. No 50 latviešiem 27 atbildējuši, ka lasa “Brīvo Daugavu”, “Ezerzemi”, “Latgales laiku” vai “Staburagu”, savukārt 26 krievu vidū tādu ir tikai 2. Taču Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir zems pieprasījums visu tautību iedzīvotāju vidū. 

Līdztekus iedzīvotāju medijpratībai un ziņu avotiem, aptaujā noskaidrota arī piederības izjūta. No visiem respondentiem 28 atzinuši piederības izjūtu, pirmkārt, Sēlijas vēsturiskajai zemei. Tā atbildējuši 38% latviešu, 33,3% lietuviešu, 22,2% poļu, bet krievi tikai 15,4% un no baltkrieviem neviens. Plašāk ar visiem aptaujas jautājumiem un to rezultātiem iespējams iepazīties portālā selija.com.

Aptauja veikta Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas projekta ietvaros. Projektu “Piederības salas meklējot” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Maija “Sēlijas salu ziņas” vēsta par Sēlijas kultūras programmas rezultātiem, nevalstisko organizāciju pavasara forumu un vietējo biedrību notikumiem.

Šī gada piektajā numurā apkopoti jaunumi no Ābeļiem, Kaldabruņas, Leimaņiem, Seces, Sērenes un Šēderes. Publicēti aktuālie projektu konkursi un gaidāmo notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

.Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Sēlijas kultūras programmā apstiprināti 29 projekti par kopējo summu 84 000 €, kas ietver visus Sēlijas kultūras programmas izvirzītos mērķus un ģeogrāfiski pārklāj visu Sēlijas vēsturiskās zemes teritoriju.

Kopumā 2024. gada projektu konkursā iesniegti 70 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 256 695 €. Vērtēšanai tika nodoti 69 projekti, kas atbilda projektu konkursa nolikuma prasībām. Projektus izvērtēja 6 ekspertu komisija, kuras sastāvu veido 3 Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāvji, 2 Valsts Kultūrkapitāla fonda pārstāvji un 1 Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis.

Divi no projektiem paredz visu Sēliju aptverošas kultūras akcijas – “Spēlēsim kāzas Sēlijā” tautas mākslas svētkiem “Sēlija rotā” un “Kultūras vainags Sēlijas kongresam”. Gatavojoties pirmo reizi atklāt Sēlijas etnogrāfisko sētu, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs realizēs 3 projektus. Kopumā ar pētniecību un kultūras mantojuma dokumentēšanu šogad saistīti astoņi atbalstītie projekti.

Sekmējot kultūru vietējās kopienās, atbalstīti desmit projekti. To aktivitātes tiks īstenotas Berkeneļos, Eglainē, Jēkabpilī, Kaldabruņā, Kaplavā, Medumos, Neretā, Staburagā, Vecmēmelē un Zasā. Profesionālās mūzikas koncerti iecerēti Červonkā, Dignājā, Ērberģē, Gārsenē, Ilūkstē, Jaunjelgavā, Neretā, Sēlpilī, Sunākstē un Susējā.

Trīs projekti paredz bērnu un jauniešu iesaisti – skolēnu vokālās un vizuālās mākslas konkurss “Skani, tēvu zeme!”, animācijas filmas “Namīra putni” veidošana un Sēlijas jauno dzejnieku apmācības. Savukārt drukātā Sēlijas kultūras karte nodrošinās plašu informācijas pieejamību un publicitāti par Sēlijas vēsturisko zemi.

Projektu īstenošanas periods ir no 1. maija līdz 15. decembrim. Visiem projektu iesniedzējiem (gan apstiprinātajiem, gan noraidītajiem) tiek nosūtīts personīgs paziņojums par rezultātiem uz projekta pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Apstiprināto projektu ieviesēji un citi interesenti tiek aicināti uz informatīvo semināru pirmdien, 6. maijā pulksten 18.00 tiešsaistes platformā ZOOM.

Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Sēlijas kultūras programma 2024” administrē biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” informatīvo atbalstu.