Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Līdz 1. februārim ikvienam bija iespēja pieteikt savas vērtības Sēlijas kultūras kanonam. Tiešsaistes anketu aizpildījuši 86 respondenti, kas kopā ar 2025. gadā klātienes fokusgrupās fiksētajiem viedokļiem veidos Sēlijas kultūras kanona sarakstu. Ar to varēs iepazīties 2026. gada rudenī.

Sēlijas kultūras kanona anketu tiešsaistē aizpildījuši 86 respondenti, kas sastāda 0,25% no Sēlijas vēsturiskās zemes mazpilsētu un pagastu iedzīvotāju skaita. Sniegtas atbildes uz 37 vaicājumiem, tādējādi kopumā ar anketas palīdzību iegūtas 3145 atbildes.

58,1% uzskata, ka ir ļoti nepieciešams izveidot Sēlijas kultūras kanonu – viņi atzīmē, ka ir būtiski stiprināt Sēlijas iedzīvotāju pašapziņu un celt Sēlijas prestižu Latvijas kultūras telpā. Vēl 29,1% pauž viedokli, ka tas ir nepieciešams, jo palīdzēs pašiem apzināties Sēlijas vērtības. Kā bezjēdzīgu vai mazsvarīgu to novērtējuši vien 5,8% respondentu.

Kā nozīmīgākās nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iedzīvotāji minējuši savējo sadarbību, kad pakalpojumi Sēlijā tiek sniegti tad, kad pazīstams starpnieks piesaka apmeklējumu (23,3%), dabas baznīcu, uzsverot sēļu pagāniskās tradīcijas ārpus kristīgās baznīcas ēkām (23,3%), kā arī dzīvošanu “salās” – apdzīvojuma struktūru viensētu grupās un skrajciemos izcēluši 22,1% respondentu.

Ceturtā daļa jeb 26,7% šo dzīvošanu “salās” minējuši arī kā galveno elementu, kas palīdzējis saglabāt Sēlijas reģionālo identitāti. Tam pievienojas 20,9% atbilžu, norādot, ka identitāti ļāvusi saglabāt pati Sēlijas daba – meži, purvi, pauguri un applūstošas pļavas, kas dzīvošanai un lauksaimniecībai derīgo zemi sadala nelielās “salās”. Savukārt 22,1% min, ka Sēlijas vēsturiskās zemes dabiskās robežas – Daugava, Taurkalnes mežu masīvs, robeža ar Baltkrieviju un Lietuvu – ir tās, kas ļāvušas noturēties novada savpatībai.

Par izcilākajām Sēlijas personībām vēsturē visbiežāk minēts vācbaltiešu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš un medicīnas profesors Pauls Stradiņš. Bet atsevišķi respondenti norādījuši arī Aspaziju, Dainu Alužāni un pat Krievijas ķeizarieni Katrīnu Lielo.

Kā nozīmīgākos mūsdienu sabiedriskos procesus iedzīvotāji minējuši vienotas Sēlijas informatīvās telpas veidošanu, kas svarīga 33,7% cilvēku, kā arī publisku Sēlijas karoga lietojumu – to norādījuši 22,1%. Kā svarīgāko gada notikumu vairāk nekā ceturtdaļa izcēluši Mājas kafejnīcu dienas Sēlijas salās, kā arī tautas mākslas svētkus “Sēlija rotā”, kas tiek svinēti katru otro gadu.

Visi iedzīvotāju paustie viedokļi tiks analizēti un būs par pamatu Sēlijas kultūras kanona sarakstam. Pirmo reizi tas tiks prezentēts Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā 2026. gada rudenī, kā arī brīvi pieejams ikvienam Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Sēlijas kultūras kanonu veido biedrība “Ūdenszīmes” projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” ietvaros. Tā izveidi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

27. janvārī Ilūkstes kultūras un mākslas centrā notika pirmā tautas mākslas svētku “Sēlija rotā” plānošanas sanāksme. Šogad svētki notiks 18. jūlijā Ilūkstē, pulcējot ap 1200 dalībnieku no Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada.

Galvenie svētku rīkotāji šogad ir Augšdaugavas novada kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu. 27. janvārī Ilūkstē notikušajā plānošanas sanāksmē piedalījās gan novadu kultūras pārvalžu vadītāji un kultūras centru speciālisti, gan nevalstiskās organizācijas un novadu politiskā vadība.

Sanāksmi atklāja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, simboliski atgādinot, ka par Sēlijas dziesmu un deju svētkiem dēvētie svētki pirmo reizi norisinājās tieši Ilūkstē un arī desmitā “Sēlija rotā” jubilejas reize atkal atgriežas svētku pirmsākumu vietā. Ar plānoto svētku scenāriju klātesošos iepazīstināja Inta Uškāne, Augšdaugavas novada kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja.

Svētku lielkoncerta režisore būs Līga Balode. Viņa informēja, ka par svētku simbolu izraudzīts staltbriedis. Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī ietvertā brieža ragi katru gadu atjaunojas un vairākkārt sazarojas. Simboliski tas sasaucas ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, tāpēc galvenajam lielkoncertam piešķirts nosaukums “Augšanas spēks”.

Koru mākslinieciskā vadītāja būs Agita Rimšēviča, savukārt deju kolektīvu mākslinieciskā vadītāja Aija Daugele. Šobrīd dalībai desmitajos Sēlijas tautas mākslas svētkos pieteikušies 74 amatiermākslas kolektīvi no Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada, kopumā ap 1200 dalībnieki. Tieši lielkoncertā, kas ap 19.00 sāksies Ilūkstes estrādē, uzstāsies 9 kori un 28 deju kolektīvi, uz skatuves vienojot ap 800 dalībnieku. Kā soliste piekritusi uzstāties dziedātāja Ieva Akuratere, kuras dzimtas saknes meklējamas tagadējā Ābeļu pagastā Sēlijā.

Svētku norisēs plānots iesaistīt arī vokālos ansambļus, pūtēju orķestrus, folkloras kopas, amatierteātrus, amatniekus, rokdarbniekus, kulinārā mantojuma pratējus un nevalstiskās organizācijas. Visas dienas garumā koncerti un teātra izrādes notiks dažādās Ilūkstes vietās gan iekštelpās, gan pilsētvidē – Jauniešu kvartālā, Zirga skvērā, Tiltiņu parkā un citviet.

Pilsētas centrā Stadiona ielā norisināsies tradicionālais Sēlijas gadatirgus. Kastaņu skvērā no rīta iecerētas radošās aktivitātes ģimenēm ar bērniem, savukārt vairākās Ilūkstes kultūras iestādēs būs skatāmas tautas lietišķās mākslas izstādes.

Jau trešo reizi šajos svētkos notiks Sēlijas kopienu sarunu studija, kurā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” sarunāsies ar aktīvākajiem nevalstisko organizāciju un lauku kopienu pārstāvjiem. Par jaunumiem no dažādām Sēlijas vietām varēs uzzināt gan klātienē, gan vērojot tiešraidi tīmeklī.

Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā” tiek rīkoti kopš 2012. gada, kad šo tradīciju Ilūkstē aizsāka toreizējā Sēlijas novadu apvienība. Svētku mērķis ir nodrošināt dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanu un pilnveidošanu Sēlijā, kā arī stiprināt Sēlijas iedzīvotāju piederības izjūtu savai vēsturiskajai zemei.

Otrie tautas mākslas svētki notika 2014. gadā Sēlpilī, trešie 2015. gadā Jaunjelgavā, bet ceturtie 2016. gadā Aknīstē. Piektie svētki “Sēlija rotā” norisinājās 2017. gadā Viesītē, 2018. gadā tos uzņēma Nereta, bet 2019. gadā Ābeļi. Šobrīd nostabilizējusies tradīcija svētkus rīkot katru otro gadu – 2022. gadā svētki bija Sēlpilī, 2024. gadā Jaunjelgavā, bet 2026. gada 18. jūlijā desmitie tautas mākslas svētki “Sēlija rotā” notiks Ilūkstē.

Foto: Kārlis Ieviņš, Aizkraukles novada pašvaldība.

Iznācis informatīvā izdevuma “Sēlijas salu ziņas” 2026. gada pirmais numurs. Jau piekto gadu ik mēnesi tas vēstīs par pilsoniskās līdzdalības norisēm Sēlijas lauku un mazpilsētu kopienās.

Janvāra numurā var iepazīties ar gaidāmajiem notikumiem 2026. gadā, pērnā gada nogalē īstenotajiem projektiem, kā arī informāciju par šobrīd aktuālajiem projektu konkursiem biedrībām. Vietējiās ziņas apkopotas no Bebrenes, Mazzalves, Medumiem, Subates un Viesītes.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts Nr. 2025.LV/NVOF/MAC/017/L16 “Savienota un dzīva Sēlija”. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Iznāk elektroniski vienu reizi mēnesī. Redakcijas kontakti: info@selija.com

Izdevumu PDF formātā varat atvērt kā pielikumu: Sēlijas salu ziņas Nr. 1 (48).

Lai lasītu ierīcē šķirstāmā veidā, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” atzīmē piecu gadu pastāvēšanas gadadienu un turpina strādāt Sēlijas vēsturiskās zemes labā. Šī gada pavasarī notiks virkne izglītojošu semināru dažādās Sēlijas vietās, savukārt rudenī gaidāmas Mājas kafejnīcu dienas un Nevalstisko organizāciju forums.

Februāra un marta sestdienās dažādās Sēlijas vietās klātienē notiks projektu koprakstīšanas darbnīcas. Tajās būs iespēja apgūt projektu pieteikumu sagatavošanu, sagatavot budžeta tāmi un saņemt bezmaksas konsultācijas. Darbnīcas notiks 14. februārī bijušajā Elkšņu skolā, 28. februārī Bebrenes Kultūras namā, kā arī 14. martā Neretas Tūrisma informācijas punktā.

Tāpat notiks ikgadējās pilsoniskās līdzdalības apmācības tiešsaistē. Tās plānotas februāra, marta un aprīļa pēdējā trešdienā 13.00 ZOOM platformā. Šī gada mācībās varēs apgūt gan praktiskus rīkus kopienu aktīvistiem, gan domāt par iedzīvotāju politisko atbildību.

Četrās Sēlijas kopienās pavasarī notiks kultūrvides veidošanas semināri, kuros varēs gan paplašināt zināšanas par kultūru un pasākumu režiju, gan praktiski apgūt vides noformēšanu profesionālu floristu vadībā.

22. maijā jau otro gadu tiks svinēta Sēlijas diena. Atzīmējot šo dienu, Sēlijas Tūrisma tirgus šogad notiks 23. maijā Kalkūnes pagastā, Raiņa mājā Berķenelē. Bet dienu iepriekš, 22. maijā, tiešraidē notiks ikgadējā Sēlijas Tūrisma konference.

Desmito reizi Sēlijas dziedātāji, dejotāji, amatnieki un citu amatiermākslas kolektīvu dalībnieki pulcēsies tautas mākslas svētkos “Sēlija rotā”. Svētki tiek rīkoti reizi divos gados un šoreiz tie notiks 18. jūlijā Ilūkstē, pulcējot vairāk nekā tūkstoti dalībnieku no visiem Sēlijas novadiem.

Arī šogad norisināsies tradicionālie reģionālas nozīmes pasākumi. Kaldabruņā 27. jūnijā notiks Sēlijas kopienu diena, septembra otrajā nedēļas nogalē viesus gaidīs Mājas kafejnīcu dienas, kā arī rudenī plānots ikgadējais Sēlijas Nevalstisko organizāciju forums un konkursa “Sēlijas sudrabs” apbalvošanas ceremonija.

Pasākumus, kas notiek Sēlijas vēsturiskajā zemē, ikviens var publicēt Sēlijas pasākumu kalendārā, kas skatāms portālā selija.com. Anketa pieejama tiešsaistē ej.uz/selijaspasakumi, bet vēlāk tie tiek ievietoti kalendārā. Citus jaunumus, pasākumu afišas un ieteikumus ikviens aicināts sūtīt e-pastā info@selija.com.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2021. gadā. Viens no tās darbības mērķiem ir veidot spēcīgu, savstarpēji atbalstošu Sēlijas kopienu sadarbības tīklu, stiprināt pilsoniskās sabiedrības vērtības un demokrātijas kultūras kvalitāti laukos. Šobrīd sadarbības tīklā iesaistījušās 42 lauku un mazpilsētu kopienas no visas Sēlijas vēsturiskās zemes.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par sabiedrībai nozīmīgām sociālās dzīves un kultūras norisēm mūsdienu Sēlijā un noteiktu vispārīgas kultūras vērtības, tiek veidots Sēlijas kultūras kanons. Līdz 1. februārim ikviens var pieteikt savas vērtības, aizpildot tiešsaistes anketu.

Topošo kanonu veido 9 sadaļas – nemateriālais kultūras mantojums, materiālais kultūras mantojums, kulinārais mantojums, vide un ainava, valodas, literatūra, personības, konkurss “Sēlijas sudrabs” un mūsdienu sabiedriskie procesi Sēlijā. Iedzīvotāji aicināti domāt ne tikai par jau pazīstamām un stabilām vērtībām, bet arī mūsdienu notikumiem un personībām.

2025. gada laikā jau notikušas klātienes fokusgrupas Dunavā, Medumos, Ritē, Sunākstē un Zasā, noskaidrojot iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas kultūras vērtībām un simboliem. Bet līdz 2026. gada 1. februārim to var izdarīt ikviens, aizpildot tiešsaistes anketu – ej.uz/selijaskanons.

Klātienes fokusgrupās un tiešsaistes anketā noteiktās vērtības veidos Sēlijas kultūras kanona sarakstu. Sabiedrībai tas tiks prezentēts Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā 2026. gada rudenī, kā arī publicēts Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Sēlijas kultūras kanonu veido biedrība “Ūdenszīmes” projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” ietvaros. Tā izveidi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.