Autors: Sēlijas salas

Jau par tradīciju kļuvušais Sēlijas Tūrisma tirgus šogad aicina uz Bebreni, kur ceturto gadu pēc kārtas pulcēsies tūrisma pakalpojumu sniedzēji, amatnieki, mājražotāji un kopienu pārstāvji no visas Sēlijas.

Jaunā tūrisma sezona Sēlijā tiks atklāta ar virkni aktivitāšu Bebrenes vēsturiskajā centrā. Tirgošanās un tūrisma pakalpojumu reklāmas pie Bebrenes dzirnavām notiks no 11.00 līdz 16.00. Dienas laikā darbosies bērnu atrakcijas un apmeklētājus priecēs Sēlijas pašdarbības kolektīvu priekšnesumi.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” vadīs nevalstisko organizāciju un kopienu sarunu telti, kurā kopā ar kopienu tūrisma nozares pārstāvjiem spriedīs par gaidāmo tūrisma sezonu, vērtēs esošo tūrisma pakalpojumu kvalitāti un pārrunās citas Sēlijas vēsturiskās zemes aktualitātes.

Pirmo reizi tirgū norisināsies sēļu ēdienu meistarklase, kuru vadīs profesionāls šefpavārs Ēriks Aleksejevs. Bebrenes dzirnavās tiks atklāta mākslinieces Sarmītes Bogdanovičas fotogrāfiju izstāde. Bet pēcpusdienā varēs doties iepazīt Bebreni ar gidu – tiks iedarbinātas gan dzirnavas, gan atvērta Romas katoļu baznīca. Tirgus noslēgsies ar etnokompānijas “Zeidi” no Rīgas koncertu un lustīgiem latviešu dančiem.

Savukārt dienu iepriekš, 12. maijā pulksten 10.00, tūrisma nozares profesionāļi un citi interesenti aicināti pieslēgties Sēlijas Tūrisma konferencei, kas tiks straumēta “Sēlijas salu” Facebook un YouTube kontā. Konferencē varēs uzzināt kopienu tūrisma aktualitātes Sēlijā, Aizkraukles, Augšdaugavas un Jēkabpils novada jaunumus tūrismā un Sēlijas tūrisma uzņēmēju un kopienu pieredzes stāstus.

Tirgum pieteikties aicināti mājražotāji, zemnieki, amatnieki, pārtikas ražotāji, kā arī tūrisma pakalpojumu sniedzēji un kopienas, kas vēlas reklamēt savu objektu vai kopienu tūrisma galamērķi. Tirgus dalībnieku reģistrācija notiek, aizpildot elektronisku anketu.

Ceturto Sēlijas tūrisma tirgu rīko kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, Bebrenes pagasta Tūrisma informācijas punkts un Bebrenes pagasta pārvalde sadarbībā ar Sēlijas pašvaldību tūrisma informācijas centriem, Sēlijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kopienām un Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.

Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei top par jaunu reģionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu, kas būs pirmais pētījums par esošo sociālo un ekonomisko situāciju Sēlijas vēsturiskās zemes robežās. Tas sabiedrībai būs pieejams 2024. gada rudenī.

2023. gada 3.-5. martā notikušajās kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” klātienes apmācībās Ilgu muižā tika sperti pirmie soļi viedā reģiona stratēģijas izstrādē Sēlijas vēsturiskajai zemei. Apmācībās piedalījās 35 Sēlijas kopienu un nevalstisko organizāciju līderi, pārstāvot 16 dažādas Sēlijas apdzīvotās vietas.

Ikvienam no apmācību dalībniekiem bija iespēja izteikt ierosinājumus tālākai vēsturiskās zemes attīstībai, tostarp iekļaujot dažādus priekšlikumus topošās Sēlijas kultūras programmas īstenošanai. Darba grupas izstrādāja katra savu vīziju, kā stiprināt un attīstīt esošo kopienu sadarbības tīklu. Visi apmācību laikā veidotie materiāli būs par pamatu tālākai stratēģijas izstrādei.

Turpmāko divu gadu laikā līdz pat 2024. gada novembrim visā Sēlijā tiks īstenota virkne aktivitāšu, iesaistot vietējos iedzīvotājus gan stratēģijas izstrādē, gan dažādās saliedējošās un izglītojošās norisēs. Lai uzlabotu vietēja līmeņa nevalstisko organizāciju darbību, dažādās vietās notiks sešas projektu koprakstīšanas darbnīcas. Biedrībām būs pieejams interaktīvs “Savienojuma dokuments”, kurā tiks apkopoti nevalstiskajām organizācijām un kopienām pieejamie atbalsta rīki.

Turpināsies arī regulāra kopienu tīklošanās – pirmā Sēlijas kopienu diena notiks vasaras saulgriežos, 22. jūnijā Sēlpils pagasta viesu namā “Sprīdīši”. Savukārt rudenī gan šajā, gan nākošajā gadā Sēlijas pilsoniskās sabiedrības līderi pulcēsies Sēlijas Nevalstisko organizāciju forumā un konkursa “Sēlijas sudrabs” apbalvošanas ceremonijā.

Paralēli visām iepriekš minētajām aktivitātēm notiks darbs pie Viedā reģiona stratēģijas Sēlijas vēsturiskajai zemei izstrādes. Tā kā Sēlijas vēsturiskā zeme ir sadalīta četru novadu un vienas valstspilsētas pašvaldībā, no kurām visas Sēlijā atrodas tikai daļēji un ietilpst divos atšķirīgos plānošanas reģionos, līdz šim no valsts un pašvaldību puses nav veikta vienotas Sēlijas teritorijas izpēte. Izstrādātā stratēģija ar plašu pētījumu par esošo sociālo un ekonomisko situāciju būs pirmais šāda līmeņa dokuments un tas būs saistošs gan visām Sēlijas pašvaldībām, gan valsts pārvaldes institūcijām.

Projektu „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei” īsteno Sēlijas salu vadošā nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes”. Tas tiek īstenots visā Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. oktobrim. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” no 3. līdz 5. martam Skrudalienas pagasta Ilgu muižā organizē klātienes apmācības, kurās tiksies aktīvākie kopienu un nevalstisko organizāciju līderi no visas Sēlijas.

Mācībās būs iespējams stiprināt kopienu zināšanas nevalstisko organizāciju darbā un pilsoniskās līdzdalības jomā. Šo dienu laikā notiks gan intensīvs mācību process lekcijās un praktiskajos darbos, gan tīklošanās un citu Sēlijas kopienu iepazīšana neformālās aktivitātēs. Šāda veida mācības notiks jau otro gadu, pateicos Sabiedrības integrācijas fonda finansiālam atbalstam.

Mācībās piedalīsies arī biedrības “Cirkuži” vadītāja, Dignājas kopienas aktīviste Inga Stūrmane: “Pērnā gada Sēlijas salu apmācībās ieguvu lielu motivāciju un stimulu, ka nedrīkst apstāties. Mums pašiem jāveido kodols pagastā, kas uz vietas iekustina procesus. Enerģijas lādiņš bija arī satiktie citu Sēlijas kopienu aktīvisti, tādēļ šogad ceru atkal iegūt jaunus kontaktus.”

Projekta vadītāja Santa Šmite novērtē, ka pēc apmācībām rezultāts ir acīmredzams: “Pagājušais gads patīkami pārsteidza ar lielu kopienu rosību. Sociālajos tīklos atvērtas vairākas jaunas kopienām veltītas ziņu lapas. Arvien biežāk Sēlijas kopienas savstarpēji sadarbojas – aicina iesaistīties savos pasākumos, dodas ciemos. Lielā mērā aktīvākās ir tieši tās kopienas, kas piedalās apmācībās vai citos kopienu sadarbības tīkla pasākumos.”

Kā atzīst Inga Stūrmane, lielu pamudinājumu radīja arī Dignājai pasniegtā Sēlijas kopienu identitātes zīme: “Zīme uzlika mums atbildību, ka nevaram to nolikt kaut kur plauktā. Tai jābūt publiski redzamai. 2022. gada vasarā īstenojām pašvaldības atbalstītu projektu “Dignājietis Sēlijā” un pagasta centrā Vandānos uzstādījām Sēlijas karoga mastu, identitātes zīmi un tūrisma informācijas kastīti.”

Projekts „Kopienu kompetences – stipram sadarbības tīklam” tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta galvenās aktivitātes ir 4 apmācības tiešsaistē, klātienes apmācību cikls “Ziemas nometne” un divas pilsoniskās līdzdalības kontaktbiržas. Bezmaksas aktivitātēs aicināti iesaistīties gan nevalstisko organizāciju, gan kopienu biedri no visas Sēlijas vēsturiskās zemes pagastiem un mazpilsētām.

Šonedēļ notikušajā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sēdē tika apspriesti vairāki Sēlijai būtiski jaunumi. Daži no tiem – reģionālā kultūras programma un ceļazīmes – varētu tikt īstenotas jau drīzumā.

2023. gada 21. februārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi. Tajā piedalījās arī Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāvji – Sēlijas pašvaldību pārstāvis, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns un Sēlijas sabiedrības pārstāve Ieva Jātniece, biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja un kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja.

Kopš 2008. gada Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē darbojas Valsts kultūrkapitāla fonda reģionālās kultūras programmas,. Šogad pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē tiks uzsākta Sēlijas reģionālā kultūras programma ar mērķi veicināt kultūras pieejamību sabiedrībai tieši Sēlijas vēsturiskajā zemē. Līdz šim projektu pieteikumi no Sēlijas tika iesniegti Latgales vai Zemgales kultūras programmās atbilstoši plānošanas reģionu robežām, kas nozīmēja nevienlīdzīgu konkurenci ar atšķirīgām reģionālajām kultūrtelpām.

Ieva Jātniece atzīst, ka pārstāvēt Sēlijas vēsturisko zemi padomē ir liels gods: “Mums kā jaunajai vēsturiskajai zemei tiek veltīta pastiprināta uzmanība. Līdz ar to arī mums kā Sēlijas iedzīvotājiem ir jābūt gataviem izmantot jaunās iespējas – īpaši gaidāmo Sēlijas kultūras programmu. Noteikti vērts atzīmēt arī to, ka Sēlija izceļas ar vienotu kopienu sadarbības tīklu. Teritoriāli daudz plašāko vēsturisko zemju kopienas interesējas par mūsu pieredzi.”

No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā notiks XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Arī šajā gadā svētku atklāšanas gājienā dalībnieki no Sēlijas dosies vienoti zem sarkanbaltzaļā karogā. Pirmo reizi izskanējusi doma svētku laikā izvietot latviešu vēsturisko zemju teltis, kurās būs iespējas uzzināt plašu informāciju gan par Sēliju, gan citām vēsturiskajām zemēm.

Kā informējusi Satiksmes Ministrija, jau šajā gadā paredzēts uzstādīt 16 norādes par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežām pie galvenajām satiksmes maģistrālēm uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daugavu no Vidzemes un Latgales puses pa ceļu iespējams šķērsot 5 vietās, bet no Zemgales puses uz Sēliju ved 2 reģionālie autoceļi. Pagaidām nav zināms, kurās tieši vietās Sēlijas zīmes plānots uzstādīt.

Pasniegtas jaunākās Sēlijas kopienu identitātes zīmes – tās Sēlijas kopienu dienā 2023. gada 18. februārī Salienas kultūras namā saņēma četras Sēlijas austrumu kopienas Eglaine, Kaplava, Pašuliene un Saliena.

Zīmes veidojusi māksliniece, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne. Tajās attēloti grafiskie simboli, kuri noskaidroti gan vietējo iedzīvotāju intervijās, gan apkopojot citu Sēlijas kopienu viedokļus. Katrai kopienai izstrādāta sava unikālā zīme, bet tās visas vieno piederības apliecinājums “Šeit dzīvo sēļu cilts”, kas novietots zīmes apakšā.

Eglaines zīmē attēloti gotiskie burti kā atsauce uz pagastā dzimušā mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera nozīmīgo devumu kultūrā. Eglaines kopienas pārstāvis, biedrības “Stendera novadnieki” valdes loceklis Miervaldis Brodovs zīmes saņemšanas brīdī jutās saviļņots: “Es nebiju domājis, ka, saņemot šo zīmi, būs tik liels satraukums. Beidzot ir atgriezusies vēsturiskā patiesība un Eglaine pilntiesīgi apvienojas ar citām Sēlijas kopienām.”

2021. gada rudenī Sēlijas kopienu identitātes zīmes saņēma 26 Sēlijas kopienas, tostarp vairākas no Sēlijas austrumiem – Demene, Medumi, Skrudaliena un Vecsaliena. 2022. gada oktobrī kopienu identitātes zīmes ieguva vēl 8 Sēlijas kopienas, kam pievienojas četras jaunākās zīmes. Šobrīd visā Sēlijas vēsturiskajā zemē savu identitātes zīmi ir ieguvušas jau 38 kopienas, apliecinot piederību sēļu ciltij un kopienu sadarbības tīklam.

Projekts “Derība ar savu zemi” tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.