Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Vasaras vidū iznācis “Sēlijas salu ziņu” jūlija numurs, kurā lasāmi gan Sēlijas vietējo biedrību, gan kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” jaunumi. Tāpat publicētas citas nevalstiskajām organizācijām svarīgas ziņas.

Vasaras vidū apkopotas norises Berķenelē, Červonkā, Elkšņos, Ilzē, Jaunjelgavā, Neretā, Rubeņos un Viesītē. Publicētas Sēlijas kultūras prorammas atbalstītās aktivitātes un Sēlijas notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

.Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

Jūnija “Sēlijas salu ziņās” apkopoti aktuālie projektu konkursi nevalstiskajām organizācijām, ar Sēlijas kultūras programmas atbalstu īstenotās aktivitātes, kā arī vietējo biedrību jaunumi.

Vasaras pirmajā 2024. gada numurā publicētas ziņas no Gārsenes, Jaunjelgavas, Medumiem, Neretas, Seces, Šēderes un Zasas. Lasāmi vēsturisko zemju attīstības padomes jaunumi un Sēlijas notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

.Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

29. jūnijā – Pēterdienā – Jaunjelgavā tiks svinēti tradicionālie IX Sēlijas Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”. Tie notiks jau devīto reizi un šoreiz svētku vadmotīvs ir “Spēlēsim kāzas Sēlijā”.

Dižais sēlis Rainis lugā “Pūt, vējiņi” karstgalvīgā Ulda mutē ielicis vārdus: “Meitas, kāzas spēlēsim! Man gribas jokoties, kamēr vēl jaunā puisī”. “Vai Raiņa iespaidā, vai vasaras saulgriežu gaidās dzimusi šī ideja, bet, cerams, tā piepildīs šo svētku trauku ar mīlestību, sēliskā humora dzirksti, vasaras skaistumu, vieglumu, sirsnību un kopā būšanas prieku. Izspēlēsim šos svētkus tā, lai katrs var būt klāt ar to, ko prot un var, lai kopā savijas tradicionālais ar mūsdienīgo un vecais ar jauno,” teic svētku tēmas idejas autore, Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne.

Sēlijas vārtos, senajā Jaunjelgavā, pulcēsies kori, vokālie ansambļi un tautas deju kolektīvi, amatierteātri, folkloras kopas, pūtēju orķestri, tautas lietišķās mākslas studijas – kopā 1245 dalībnieki no visas Sēlijas vēsturiskās zemes.

Šoreiz svētku stāsts gan nav balstīts kādās noteiktās kāzu tradīcijās, bet iecerēts to ritināt kā cilvēcīgu attiecību saspēli tautas mūzikā, dejā un mākslā, krāsās un garšās, sajaucoties gadsimtiem un pieskaroties mūžīgajai tēmai – mīlestībai.

2024. gada “Sēlija rotā” svētku programma ir ļoti plaša. Diena sāksies ar Sēlijas asociācijas rīkotu konferenci. Visas dienas garumā norisināsies amatnieku un mājražotāju tirgus un “pūra izrādīšana.” Jaunjelgavas baznīcās muzicēs vokālie ansambļi, bet pusdienlaikā Daugavmalā notiks līgavas lūkošana, kurā likteņupes krastus pieskandinās folkloras kopas un kapelas, izdziedot Sēlijā pierakstītas dziesmas. Kāzu vedēju godā iejutīsies folkloristi Iveta un Vidvuds Medeņi, kas visu dienu vadīs plašo svētku programmu.

No 12.00 līdz 14.00 kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas Salas” vadīs kopienu sarunu studiju Jaunjelgavas kultūras centra logos jeb stikla studijā, lai tiešraidē pārrunātu aktualitātes Sēlijā. Amatierteātru mākslu varēs baudīt Jaunjelgavas kultūras centra lielajā zālē un pilsētas ielās. Teātra skatuves godā tiks celts pat vecais Magdalēnas ielas šķūnis.

Dienas vidū Jaunjelgavas Vecpilsētas laukumā vairāku stundu garumā tiks izdejots svētku deju lielkoncerts “Spēlēsim kāzas Sēlijā!”. Pēc tā, tauru skaņām viļņojot gaisu, pūtēju orķestri uzsauks laba vēlējumus jaunajam pārim.

18.45 Vecpilsētas parkā pulcēsies visi IX Sēlijas Tautas mākslas svētku dalībnieki, lai plašā un līksmā gājienā jau pulksten 19.00 iesoļotu Liepu parka estrādē un baudītu svētku lielkoncertu “Mīlestības jūrā”. Svētku lielkoncerta autore un virsdiriģente – Agita Rimšēviča. Koncertu vadīs diriģents Ints Teterovskis un dziedātāja Ieva Parša, bet jaunā pāra lomā iejutīsies Līva un Ēvalds Ābelskalni no vidējās paaudzes deju kolektīva “Augšzeme”. Protams, kāzu spēlēšanā neiztikt bez jaunā pāra mičošanas un zaļumballes, ko spēlēs postfolkloras grupa “Rikši”.

Svētki tiek rīkoti ar Sēlijas pašvaldību un Sēlijas kultūras programmas finansiālu atbalstu. Visi pasākumi bez maksas.

Foto: Aizkraukles novada pašvaldība.

Piederības izjūta savai kopienai un Latvijas valstij ir vienlīdz stipra kā Sēlijas austrumos, tā rietumos, apliecina ģimeņu paustie viedokļi video intervijās. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ar četriem video stāstiem no Ērberģes, Salienas un Vecsalienas pagasta turpina veicināt pozitīvu informatīvo tēlu par Sēlijas lauku kopienām.

Video stāstos par dzīvi savā pagastā un Sēlijā stāsta ģimenes no ģeogrāfiski pretējām kopienām. Zeltiņu un Ādamu ģimene dzīvo Mazzalves pagastā pašos Sēlijas rietumos, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši. Keivišu ģimene dzīvo Salienas, bet Tajevsku ģimene Vecsalienas pagastā. Šajā Sēlijas pusē iedzīvotāju vairākumu veido dažādu tautību cilvēki, kas ikdienas saziņa izmanto krievu valodu.

Visas ģimenes, neatkarīgi no viņu etniskās piederības un mājās lietotās valodas, vieno piederības izjūta Latvijas valstij. Video intervijas laikā Ļubova Tajevska no Vecsalienas pagasta saka: “Latviešu valodu šeit ir grūti dzirdēt un lietot, jo sarunvaloda gandrīz visur ir krievu. Bērni skolā mācās latviešu valodu, māca arī mūs. Palēnām apgūstam. Saprotam, bet grūti runāt. Cenšamies, jo šeit ir Latvija, kurā valsts valoda ir latviešu.”

Ierasti lauku kopienās īpaša ir piederības izjūta savai vietai. “Paši mēs veidojam savu vidi ap sevi – visi kustoties, darbojoties un iesaistoties. Ir forši būt kopā un darīt tādā lielā kopienā,” par savu Ērberģes kopienu teic Zeltiņu ģimene no Mazzalves pagasta. 

Ģimeņu intervijas publicētas kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” YouTube kontā. Līdztekus video stāstu filmēšanai, šajā pavasarī notikuši arī divi skolu sadraudzības pasākumi. Mazzalves pamatskolas un Salienas vidusskolas skolēni viesojās katrā no skolām, lekcijās un āra aktivitātēs apliecinot savu piederību Sēlijai. Tāpat projekta gaitā veikta medijpratības aptauja, noskaidrojot dažādu tautību Sēlijas iedzīvotāju viedokli.

Video filmēti Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas projekta ietvaros. Projektu “Piederības salas meklējot” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Sēlijas iedzīvotāji jaunums par norisēm vietējā pašvaldībā, valstī un pasaulē lielākoties uzzina sociālajos tīklos un ziņu portālos, noskaidrots medijpratības aptaujā. Par norisēm Sēlijā un savā pašvaldībā interesējas visi iedzīvotāji neatkarīgi no etniskās piederības, liecina aptaujas rezultāti.

Aptaujā piedalījies 101 Sēlijas vēsturiskās zemes iedzīvotājs no Aizkraukles, Augšdaugavas, Jēkabpils un Krāslavas novada, pārstāvot lielāko daļu pagastu un mazpilsētu. No visiem respondentiem 50 norādījuši tautību “latvietis”, veidojot pusi no aptaujas rezultātiem. Citu tautību respondentu skaits aptuveni atbilst etniskajai situācijai Sēlijas austrumos – aptauju aizpildījuši 26 krievi, 11 poļi, 9 lietuvieši un 5 baltkrievi.

Vairums iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā regulāri seko līdzi vietējās pašvaldības jaunumiem – 58 dažādu tautību Sēlijas iedzīvotāji. Vismazāk par vietējās varas norisēm interesējas poļi – no 11 respondentiem to atzinis tikai 1. Tāpat visu tautību iedzīvotāji seko līdzi aktualitātēm Sēlijā un kopienu sadarbības tīkla ziņām.

Pārliecinoši lielākā daļa jaunumus uzzina sociālajos tīklos un nacionāla līmeņa ziņu portālos. Reģionālos laikrakstus un vietējās radiostacijas kā ziņu avotu vairāk izmanto latviešu tautības respondenti. No 50 latviešiem 27 atbildējuši, ka lasa “Brīvo Daugavu”, “Ezerzemi”, “Latgales laiku” vai “Staburagu”, savukārt 26 krievu vidū tādu ir tikai 2. Taču Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir zems pieprasījums visu tautību iedzīvotāju vidū. 

Līdztekus iedzīvotāju medijpratībai un ziņu avotiem, aptaujā noskaidrota arī piederības izjūta. No visiem respondentiem 28 atzinuši piederības izjūtu, pirmkārt, Sēlijas vēsturiskajai zemei. Tā atbildējuši 38% latviešu, 33,3% lietuviešu, 22,2% poļu, bet krievi tikai 15,4% un no baltkrieviem neviens. Plašāk ar visiem aptaujas jautājumiem un to rezultātiem iespējams iepazīties portālā selija.com.

Aptauja veikta Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas projekta ietvaros. Projektu “Piederības salas meklējot” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Maija “Sēlijas salu ziņas” vēsta par Sēlijas kultūras programmas rezultātiem, nevalstisko organizāciju pavasara forumu un vietējo biedrību notikumiem.

Šī gada piektajā numurā apkopoti jaunumi no Ābeļiem, Kaldabruņas, Leimaņiem, Seces, Sērenes un Šēderes. Publicēti aktuālie projektu konkursi un gaidāmo notikumu kalendārs.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā”, projekta numurs 2024.LV/NVOF/MIC/026/01, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2024. gada 31. oktobrim

.Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.