Jaunumi Sēlijā Archives - Page 21 of 37

Sēlijas bibliotēkās veidos pilsoniskās līdzdalības atbalsta punktus

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļu Sēlijas bibliotēkās veidos pilsoniskās līdzdalības atbalsta punktus, kas nākotnē varētu kļūt par pamatu iedzīvotāju padomju izveidei lauku kopienās.

Vairākās pašvaldībās Latvijā ieviesta prakse veidot lauku bibliotēkas kā klientu centrus. No 2024. gada 1. janvāra arī Jēkabpils novada pašvaldības pakalpojumi tiek sniegti bibliotēkās, pārņemot pienākumus no līdzšinējiem pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem pagastos.

Lauku bibliotēkām, atrodoties tālu no administratīvā centra, ir cieša saikne ar vietējo kopienu un atšķirīgas darba metodes, salīdzinot ar pilsētu bibliotēkām. To apliecina vairākas “Sēlijas salu” kopienas, kuras iesaistījušās sadarbības tīklā tieši caur vietējās bibliotēkas darbinieku vēlmi līdzdarboties pilsoniskās līdzdalības procesos. Tāda ir Sunākstes bibliotēka Aizkraukles novadā, Rites bibliotēka Jēkabpils novadā, Kaplavas bibliotēka Krāslavas novadā un citas.

Šī gada laikā vietējās bibliotēkas Sēlijā tiks attīstītas kā atbalsta punkti un bibliotekāriem tiks nodotas prasmes un zināšanas iedzīvotāju padomju darbībā, nevalstisko organizāciju jomā, kā arī dialoga veidošanā ar pašvaldību. Apmācības notiks tiešsaistē katra mēneša pēdējā trešdienā no janvāra līdz aprīlim. Mācību noslēgumā bibliotēkām tiks izsniegti informatīvie plakāti, koncentrēti vēstot par dažādām līdzdalības iespējām.

Jau trešo gadu Skrudalienas pagasta Ilgu muižā norisināsies klātienes apmācības. Tajās tiksies esošo Sēlijas kopienu un nevalstisko organizāciju līderi, kuriem šogad pievienosies jauni dalībnieki no bibliotēku vidus. Mācībās no 1. līdz 3. martam pastiprināta uzmanība tiks veltīta iedzīvotāju padomju izveides iespējām, kas Sēlijā tā arī nav sākušas darboties.

Sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļu septembrī gaidāms forums “Līdzdalības bibliotēkas Sēlijas salās”. Forumā pulcēsies gan bibliotekāri no visas Sēlijas, gan nevalstisko organizāciju biedri un pašvaldību speciālisti. Tajā tiks skaidrota bibliotēku iespēja būt par pilsoniskās līdzdalības centru savā kopienā.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” turpinās nodrošināt regulāru informācijas apriti par visām pilsoniskās sabiedrības norisēm Sēlijā gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos tīklos. Tāpat arī šajā gadā iznāks elektroniskais ikmēneša informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas”, kas tiek publicēts Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com.

Projektu “Pilsoniskās līdzdalības atbalsta punkti Sēlijā” īsteno biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta aktivitātēm piešķirti 11000 € un tās tiek īstenotas Sēlijas vēsturiskās zemes robežās līdz 2024. gada 31. oktobrim.

11Jan

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Valsts prezidents oficiāli apstiprinājis Sēlijas karogu

Stājies spēkā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča 2024. gada 10. janvāra rīkojums Nr. 1 “Par latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karogu”, kas 11. janvārī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tajā noteiktas karoga proporcijas un precīzi krāsu kodi.

Sēlijas karoga krāsas ir ar trim horizontālām svītrām secībā no augšas – sarkans, balts, zaļš. Rīkojumā tās apzīmētas vienā vārdā – karmīnsarkanbaltsūnzaļš. Horizontālo svītru attiecības ir 2:1:2, platuma un garuma attiecība ir 1:2.

“Latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karoga karmīnsarkanā krāsa atbilst “Pantone 201C”, baltā krāsa “Pantone White”, sūnzaļā krāsa “Pantone 378C” krāsas kodam,” precizēts rīkojuma pielikumā.

Pirmo reizi karogs iesvētīts I Sēlijas kongresa laikā 1999. gada 20. maijā Sunākstes luterāņu baznīcā, Viesītes pagastā. Kopš tā laika karogs kļuvis par nozīmīgu Sēlijas iedzīvotāju identitātes simbolu un arvien biežāk redzams gan pie sabiedriskām ēkām, gan privātmājām visā Sēlijā.

Divas no Sēlijas karoga krāsām saskan ar Latvijas valsts karogu, kam jau izsenis apstiprināti oficiāli krāsu kodi. Taču šo gadu laikā bieži bijušas neskaidrības par zaļo krāsu, kas atainota dažādos toņos. Lai ieviestu vienotu standartu, 2018. gadā Viesītes muzeja “Sēlija” speciālisti veica precīzu krāsu toņu noteikšanu.

Šajā iniciatīvā iesaistījās arī Viesītes muzeja “Sēlija” krājuma glabātāja Valija Fišere: “Akadēmiķis Jānis Stradiņš savās publikācijās minēja, ka zaļajai krāsai jābūt sūnzaļai. Tas atbilst arī 1880. gadā dibinātās studentu korporācijas “Selonija” krāsām, kas bija par pamatu karoga izveidei.”

Atbilstoši laikmeta iespējām, 1999. gadā pirmie Sēlijas karogi tika austi stellēs ar rokām. Karoga iesvētītais oriģināls šobrīd aplūkojams muzeja “Sēlija” ekspozīcijā. “Karogu izgatavotāji mums norādīja, ka šādu vilnas dzijas toni ir visai sarežģīti precīzi atdarināt. Tas sarežģīja zaļās krāsas noteikšanu. No visiem variantiem tika izvēlēts tonis, kas vistuvāk atbilda pirmā iesvētītā karoga oriģinālam,” stāsta Valija Fišere.

Konsultējoties ar karogu ražotājiem, 2018. gada decembrī Viesītes muzejs “Sēlija” pieņēma lēmumu par precīziem krāsu kodiem. Tieši šie kodi iekļauti arī prezidenta rīkojuma pielikumā, kurā uzrakstīts latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas karoga apraksts.

Šobrīd savi oficiāli apstiprinātie karogi Latvijā ir trim no piecām latviešu vēsturiskajām zemēm. 2023. gada 19. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprinājis Latgales karogu. Tas ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru. Savukārt 2023. gada 29. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprinājis Zemgales karogu – tumši zaļu ar baltu horizontālu svītru vidū.

Foto: Aizkraukles novads.

28Dec

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Uzstādītas Sēlijas vēsturiskās zemes robežzīmes

Īsi pirms Ziemassvētkiem uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem uzstādītas pirmās ceļazīmes ar latviešu vēsturisko zemju nosaukumiem. Zīmes ar uzrakstu “Sēlija” uzstādītas piecās vietās.

Ceļazīmes, kas norāda vēsturisko zemju robežas, izgatavotas uz brūna fona. Šādas zīmes jau iepriekš izmantotas tūrisma objektu un kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu norādēs. Informatīvās zīmes uzstādītas ceļa labajā pusē braukšanas virzienā, vēstot par iebraukšanu kādā no vēsturiskajām zemēm.

Pirmās Sēlijas robežzīmes uzstādītas pie tiltiem pār Daugavu, iebraucot Sēlijā no Latgales puses. Tās redzamas Krāslavas pilsētā (GPS koordinātas: 55.894257, 27.154171) un Jēkabpils pilsētā (GPS: 56.497846, 25.878228), kā arī uz Daugavpils apvedceļa A14 Sventes pagastā (GPS: 55.939272, 26.427318). Uz Sēlijas un Zemgales robežas zīmes uzstādītas uz reģionālajiem autoceļiem P87 Jaunjelgavā (GPS: 56.608080, 25.049878) un P73 Mazzalves pagasta Krastos (GPS 56.450217, 24.900429).

Papildus šīm zīmēm Ziemeļkurzemē uzstādītas apdzīvoto vietu un upju nosaukumu ceļazīmes lībiešu valodā. Savukārt Latgalē tiek nomainītas ceļazīmes, papildinot tās ar apdzīvoto vietu, pilsētu vai ciemu nosaukumiem latgaliešu rakstu valodā.

Kopumā visā valsts autoceļu tīklā tiks uzstādītas 54 vēsturisko zemju robežu zīmes, bet Kurzemē arī trīs kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” robežas zīmes.

Zīmju vietas izvēlējās darba grupa, kurā darbojās Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Latvijas Valsts ceļu pārstāvji. Par līgumsummu 13 630 € (ar PVN) zīmes uzstāda VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

Vēsturisko zemju robežzīmes ir daļa no Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā 2022.-2027.gadam ietvertajiem pasākumiem Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanai. Šo nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu uz septiņiem gadiem apstiprina Ministru kabinets, balstoties uz “Latviešu vēsturisko zemju likuma”, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, 5. pantā ietvertajām normām.

18Dec

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Noslēgusies Sēlijas kultūras programmas 2023 darbība

2023. gadā Latvijas vēsturē pirmo reizi izsludināja Sēlijas kultūras programmu un Sēlijas kopienu ļaudis ir bijuši šī vēsturiskā mirkļa liecinieki. Programma tiek īstenota visā Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā, kāda tā noteikta “Latviešu vēsturisko zemju likumā”, kas stājies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tā aptver Daugavas kreiso krastu Krāslavas, Augšdaugavas, Jēkabpils un Aizkraukles novadā.

Līdz šim reģionu kultūras projekti no Sēlijas tika iesniegti Latgales un Zemgales kultūras programmā, atbilstoši plānošanas reģionu robežām. Lai īstenotu dzīvē Latviešu vēsturisko zemju likumā ietvertās normas, kuru mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību, kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, kopš 2023. gada reģionu kultūras programmas darbojas vēsturisko zemju robežās.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Sēlijas kultūras programma 2023” administrē “Partnerība “Kaimiņi”” ar kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” informatīvo atbalstu. Programma darbību uzsāka 1. jūnijā un pilnībā visu projektu īstenošana noslēgsies 15. decembrī, tomēr jau 2. decembrī Rubenes pagasta Kaldabruņā projektu īstenotāji pulcējās uz programmas izvērtēšanas sarīkojumu.

Šis ir pirmais gads, kad paši Sēlijas iedzīvotāji – biedrības, uzņēmēji, vietējās kopienas – var tik būtiski ietekmēt kultūrvidi. Šobrīd ir ļoti svarīgi objektīvi palūkoties uz šo ietekmi. Mums ir nepieciešams analizēt un saprast, vai esam sasnieguši tieši to, ko vēlējāmies sev un Sēlijas vēsturiskajai zemei. Jo ar šīs programmas atbalstu mēs visi vistiešākajā veidā tagad esam atbildīgi par kultūrvidi Sēlijā.

Kultūras programmas mērķis ir veicināt profesionālās kultūras pieejamību sabiedrībai un attīstīt jaunradi Sēlijā, kā arī veicināt Sēlijas kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību. Programmas noslēgumā mums ir iespēja pārdomāt, vai mūsu katra paveiktais ceļ Sēlijas prestižu citu acīs? Vai tas sniedz paliekošas vērtības nākotnei un rada vilkmi arī citiem līdzdarboties kultūras un pilsoniskās līdzdalības procesos?

Ar programmas finansiālo atbalstu īstenotie projekti aptvēra visdažādākās kultūras un kopienu iniciatīvu jomas. Tomēr, jāsaka godīgi, ne visi atbalstītie projekti sasniedza vēlamo kvalitātes un profesionālās mākslas līmeni. Protams, cik projekta autoru, tik viedokļu par kvalitāti. Bet no administrētāju puses raugoties, gribas cerēt, ka nākošajā programmas īstenošanas gadā vairāk uzmanības tiks veltīts saturam, nevis izklaidei projekta īstenošanas aktivitātēs.

Kopumā šajā gadā tika iesniegti 79 projekti no visas Sēlijas par kopējo summu 248 456,18 €. Pieprasījums trīs reizes pārsniedza pieejamo konkursa budžetu, kas šogad bija 91 000 €. Vērtēšanai tika nodoti 78 projekti, kurus izskatīja žūrija sešu cilvēku sastāvā – trīs Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāvji, divi Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un viens Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis.

Par kopējo summu 91 000 € šogad atbalstīti 40 projekti, kas ģeogrāfiski pārklāja visu Sēliju. Viens projekts īstenots Krāslavas novadā, divpadsmit projekti Augšdaugavas novadā, četrpadsmit projekti Jēkabpils novadā, astoņi projekti Aizkraukles novadā, bet pieci projekti aptver plašākas ieceres Sēlijas vēsturiskās zemes mērogā. Interesanti, ka projektu ģeogrāfiskais sadalījums proporcionāli saskan ar iedzīvotāju skaitu Sēlijas pašvaldībās.

Izvērtējuma pasākumā 2023. gada 2. decembrī Kaldabruņā noritēja klātienes balsojums par visiem četrdesmit šogad īstenotajiem projektiem. Galveno simpātiju balvu – šalli ar programmas logo sēļu vilkapēdas rakstā – ieguva Sunākstes pagasta biedrība “Saules aka” par projektu “Dziedāšanas svētkiem Sunākstē 150”. Šim projektam bija gan ļoti liela kultūrvēsturiska nozīme, gan plaša atsaucība kā no vietējās kopienas, tā no pašvaldības.

Programmas administrēšanai ik gadu tiek izsludināts jauns konkurss. 2023. gadā šīs tiesības ieguva biedrība “Partnerība “Kaimiņi””, noslēdzot konsorcija līgumu ar kopienu sadarbības tīklu “Sēlijas salas”. Kāda programma izskatīsies nākošgad un kurš to administrēs, pašlaik nav zināms, ber pilnīgi noteikti programma savu darbību turpinās.

06Dec

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Iznācis informatīvā izdevuma "Sēlijas salu ziņas" decembra numurs

Iznācis ikmēneša elektroniskais izdevums “Sēlijas salu ziņas”, kas vēsta par pilsoniskās līdzdalības jaunumiem Sēlijas vēsturiskajā zemē. Lasāmi gan biedrību īstenotie projekti, gan decembra notikumu kalendārs.

Decembrī apkopoti jaunumi no Asares, Bebrenes, Gārsenes, Seces, Sunākstes, Šēderes un Viesītes. Publicēti kopienu sadarbības tīkla jaunumi un nevalstisko organizāciju sektora ziņas.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots projekta „Kopienu kompetences – stipram sadarbības tīklam”, projekta numurs 2023.LV/NVOF/MIC/027/27, ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2023. gada 31. oktobrim

.Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

27Nov

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Izvērtēs pirmo Sēlijas kultūras programmas īstenošanas gadu

2. decembrī Kaldabruņā, biedrības “Ūdenszīmes” mājvietā, izvērtēs pirmo Sēlijas kultūras programmas darbības gadu. Izvērtējuma noslēgumā skanēs Latvijas Mākslas akadēmijas kora “Senais kalns” koncerts.

2023. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē īstenots Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkurss “Sēlijas kultūras programma”. Ar programmas atbalstu īstenoti 40 projekti visā Sēlijā par kopējo summu 91 000 €.

Sēlijas kultūras programmas administratore, biedrības “Partnerība “Kaimiņi”” koordinatore Inga Krekele ir gandarīta par šogad paveikto: “Šis ir pirmais gads, kad mēs paši varam tik būtiski ietekmēt savu kultūrvidi. Patiesi priecē gan projektu iesniedzēju, gan saturiskā dažādība. Veikti pētījumi Sēlijas vēsturē, attīstīta mākslinieciskā jaunrade un sarīkoti augstvērtīgi kultūras pasākumi laukos.”

Par veiksmīgu atzīts arī kultūras programmas administrēšanai noslēgtais konsorcijs ar kopienu sadarbības tīklu “Sēlijas salas”. “Šī bija jauna pieredze, administrējot projektu konkursu tik plašā teritorijā. Līdz šim partnerība ir darbojusies tikai Augšdaugavas novada robežās. “Sēlijas salu” plašā atpazīstamība un informatīvais atbalsts ir ļāvis sasniegt auditoriju visā Sēlijas vēsturiskajā zemē,” atzīst Partnerības “Kaimiņi” koordinatore Inga Krekele.

Programmas izvērtējumu pulksten 11.00 atklās Latvijas Nacionālā Kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Jana Vērdiņa. Kultūras programmas administrētāji iepazīstinās ar veiksmīgākajiem piemēriem un pastāstīs par biežākajām īstenotāju pieļautajām kļūdām. Tāpat klātesošie varēs sīkāk uzzināt par triju dažādu mērogu un tēmu projektu īstenošanas pieredzi, kas palīdzēs labāk sagatavoties nākošā gada konkursam.

Kultūras programmas izvērtējums noslēgsies 13.50 ar Latvijas Mākslas akadēmijas kora “Senais kalns” muzikālu sveicienu. Diriģentu Eināra Verro, Zanes Kažēnas un koncertmeistares Sintijas Šteinkopfas vadībā skanēs adventa laika mūzika un kora iemīļotākie skaņdarbi.

Izvērtējums notiks 2. decembrī no pulksten 11.00 Jēkabpils novada Rubenes pagastā bijušajā Kaldabruņas skolā. Visu programmā atbalstīto projektu īstenošana pilnībā noslēgsies 15. decembrī. Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursu “Sēlijas kultūras programma 2023” administrē biedrība “Partnerība “Kaimiņi”” ar kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” informatīvo atbalstu.

Sēlijas kultūras programmas izvērtējuma PROGRAMMA:

11.00–11.20 Pasākuma atklāšana. Vietas identitāte kultūrā. Latvijas Nacionālā Kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Jana Vērdiņa.

11.20–11.40 Kultūras projektu saturs – izklaide pret kultūru. Ieva Jātniece.
11.40–12.10 Kultūras projekti no programmas administrētāja organizācijas skatpunkta– lielākās veiksmes un klupšanas akmeņi. Partnerība “Kaimiņi”, Baiba Vucenlazdāne un Inga Krekele.

12.10–12.30 Vienota Sēlijas kultūrtelpa, vienots attīstības vektors. Daina Alužāne.
12.30–12.50 Trīs īstenoto projektu pieredze un rezultāti. Dažāda mēroga un tēmu pētniecības projekti.
12.50–13.00 Kultūras projektu ietekme – maģistra darba pētījuma kopsavilkums. Māra Multiņa.

13.00–13.45 Pusdienas. Klātienes balsojums “Skatītāju simpātija” par šī gada projektiem.
13.45–13.50 “Skatītāju simpātijas” balvas pasniegšana.

13.50–14.30 Latvijas Mākslas akadēmijas kora “Senais kalns” muzikāls sveiciens. Diriģenti Einārs Verro un Zane Kažēna, koncertmeistare Sintija Šteinkopfa.

14.30 Neformālas sarunas un tīklošanās.