Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Publicēts izpētes dokuments, kurā veikta statistikas datos balstīta analīze par esošo situāciju Sēlijas vēsturiskās zemes robežās. Šis reģionālas attīstības plānošanas dokuments būs daļa no Sēlijas viedā reģiona stratēģijas.

Piecdesmit piecu lappušu biezajā dokumentā izstrādāta Sēlijas SVID analīze un esošās sociāli ekonomiskās situācijas novērtējums. Apkopotie statistikas dati atspoguļo situāciju tieši Sēlijas vēsturiskās zemes robežās. Tāpat arī apzinātas būtiskākās attīstības problēmas un norādītas īpašās pozitīvās parādības jeb “zelta kārtis”.

Biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja, kopienu sadarbības tīkla ”Sēlijas salas” stratēģiskā plānotāja Ieva Jātniece min, ka veiktā izpēte būs saistoša vairākām interešu grupām: “Šī analīze noderēs visiem savas kopienas, pašvaldības vai reģiona attīstības virzītājiem. Tā izmantojama dažādu mērogu projektu, līdzdalības budžeta ideju un citu iniciatīvu izstrādē.”

Jaunākie statistikas dati iepazīstina ar iedzīvotāju skaitu un migrāciju Sēlijas pagastos un mazpilsētās, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un izglītības līmeni. Resursu analīzē līdzās esošās situācijas aprakstam doti ieteikumi, kā nākotnē tos varētu tos pielietot ar augstāku pievienoto vērtību. Dokuments lasāms Sēlijas kopienu un tūrisma portālā selija.com.

Ieva Jātniece atgādina, ka stratēģijas izstrādē var iesaistīties ikviens pilsoniski aktīvs iedzīvotājs: “Pirmos priekšlikumus jau uzklausījām Sēlijas kopienu apmācībās šī gada martā. Taču mēs priecāsimies saņemt ieteikumus viedā reģiona stratēģijas izstrādei līdz pat nākamā gada rudenim, kad tiks pabeigts viss dokuments.”

SVID analīze ir iekšējās vides — stipro (S) un vājo (V) vietu — un ārējo apstākļu — iespēju (I) un draudu (D) — izpēte un vērtējums. Tas ir viens no stratēģiskās plānošanas posmiem, ar kura palīdzību nosaka organizācijas darbības efektivitāti, konkurētspēju, kā arī analizē stratēģiju. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei tiks publicēta 2024. gada oktobrī.

Projektu „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei” īsteno Sēlijas salu vadošā nevalstiskā organizācija “Ūdenszīmes”. Tas tiek īstenots visā Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. oktobrim. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pieaugot pašvaldības varas un resursu centralizācijai, Sēlijas kopienas pašas meklē iespējas uzlabot vietējās informācijas pieejamību. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji izveidojuši vairākas sociālo tīklu ziņu lapas, kurās apkopo lokālus jaunumus pagastā vai mazpilsētā.

Pēc 2021. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības resursi tiek koncentrēti novada centrā, radot nomales efektu. Lielajos novados iedzīvotāji attālinās no lēmējvaras un pietiekoši nesaņem informāciju. Izteikts lokālās informācijas trūkums pašvaldības informatīvajā telpā apdraud lauku attīstību un samazina vietas piederības izjūtu.

Šāda situācija informatīvajā telpā uzliek arvien lielāku atbildību pašiem iedzīvotājiem. Lai arī iemeslus ir radījusi negatīva varas un resursu centralizācija, no pilsoniskās sabiedrības viedokļa Sēlijā novērojama ļoti pozitīva tendence. Pēdējo gadu laikā visā Sēlijā tapušas vairākas sociālo tīklu ziņu lapas, kurās apkopo tieši vietējai kopienai aktuālus notikumus.

2022. gadā pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas izveidotas lapas sociālā tīkla Facebook platformā – aprīlī Dvietes un Dignājas kopienas lapa, maijā “Viesītes vēstis” un “Aknīste&Asare&Gārsene”. Kopienu tūrisma veicināšanai pērn oktobrī atklātas lapas Dunavai un Ērberģes muižai. Izmantojot kopienu apmācībās iegūtās zināšanas, jaunas informatīvās lapas sociālā tīkla Facebook platformā tapušas arī 2023. gadā.

Pilskalnes pagasta biedrība “Upmales mantinieki” izveidojusi lapu “Gricgales krogs”, kurā publicē kultūras un pilsoniskās līdzdalības aktivitātes biedrības pārvaldītajā senajā krogā. Savu ziņu lapu atklājusi Eglaines pagasta biedrība “Stendera novadnieki”, Prodes pagasta biedrība “Prodes mantinieki” un šogad dibinātā Sunākstes biedrība “Saules Aka”. Visas šīs lapas nodrošina ne vien lokālas informācijas pieejamību, bet arī ceļ Sēlijas informatīvās telpas kvalitāti. Tāpat tās veicina pilsoniskās sabiedrības darbību un kopienu tūrisma atpazīstamību.

Līdztekus vietējo kopienu aktivitātēm, kopienu sadarbības tīkls ik mēnesi turpina izdot informatīvo izdevumu “Sēlijas salu ziņas”, vēstot par pilsoniskās līdzdalības norisēm visā Sēlijā. Elektroniskais izdevums iekļauts Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumā, kā arī lasāms portālā selija.com.

Projekts „Kopienu kompetences – stipram sadarbības tīklam” tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””.

21. oktobrī III Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā Medumos apbalvoti konkursa “Sēlijas sudrabs 2023” balvas ieguvēji. Trīs līdzvērtīgi spožas galvenās balvas – sudraba rotadatas ar vilka siluetu – devās uz Kalkūnes, Leimaņu un Pilskalnes pagastu.

Šajā gadā konkursam saņemti divdesmit seši pieteikumi no Silenes līdz Ērberģei, pārstāvot visu Sēlijas vēsturisko zemi. Tos izskatīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā, vērtējot katra pretendenta darbu ilgtermiņā, kā arī novērtējot devumu ne tikai savas salas, bet arī visas vēsturiskās zemes labā.

Konkursā tika sumināti ne vien galvenās balvas saņēmēji, bet arī visi nominanti un pieteikumu autori. Atbilstoši konkursa nolikumam, pieteikumi iesniegti gan dzejas formā, gan stāstu un eseju veidā. Sudraba atzinību šogad saņēma ļaudis no Aknīstes, Ancenes, Berķeneles, Bebrenes, Cīruļiem, Eglaines, Elkšņiem, Ērberģes, Gārsenes, Jēkabpils, Leimaņiem, Lones, Medumiem, Neretas, Pilskalnes, Silenes, Subates, Sunākstes un Viesītes.

Galveno “Sēlijas sudrabu” 2023. gadā saņēma Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa vada Raiņa māju Berķenelē, kas kļuvusi par atpazīstamu kultūrvietu ne tikai novadā, bet arī visā Latvijā. Līdztekus pētniecības darbam Raiņa biogrāfijā un daiļradē, Inese aktīvi iesaistās kultūras un mākslas veicināšanā. Te regulāri notiek profesionālās mākslas plenēri, skolēnu skatuves runas konkursi, literārie vakari un radošās darbnīcas. Viņas ilggadējo veikumu novērtēja pieteikuma autori – biedrība “Stendera novadnieki” un Ilūkstes Kultūras un mākslas centra vadītāja Indra Madarniece.

“Sēlijas sudraba” galveno balvu ieguva Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas. Biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja, kādreizējā Pilskalnes pamatskolas skolotāja turpina aktīvi darboties pagasta un Sēlijas labā. Lidija Ozoliņa ir vairāk nekā desmit grāmatu par Sēlijas un Neretas puses vēsturi autore un līdzautore. Jau vairāku gadu garumā ar biedrību atdzīvina Gricgales krogu, uzņemot viesus no tuvām un tālām vietām. Konkursā pateicība tika izteikta arī pieteikuma autorei Monika Pavlovičai.

Titulu “Sēlijas sudrabs” ieguva arī Inita Lāce no Leimaņu pagasta, ko konkursam izvirzīja novadpētniece Ina Sēle. Biedrības ,,Akācija Plus’’ vadītāja jau 24 gadu garumā spēj ap sevi pulcēt pagasta aktīvākos ļaudis. Viņas vadībā izveidots Latvju zīmju parks, kas kļuvis par Leimaņu ciema vizītkarti visā Sēlijā. Biedrības darbība pēdējos gados strauji paplašinājusies, izveidojot amatu māju “Rūķīši” senās Pormaļa tirgotavas ēkā. Te biedrība izveidojusi pagasta vēstures ekspozīciju, bet Initas vadībā notiek sēļu rupjmaizes cepšana. Leimaņi kļuvuši par tūrisma objektu gan Latvijas, gan nu jau arī Baltijas apceļotājiem.

Konkurss dod iespēju pateikties līdzcilvēkiem, kuri ar savu darbu, vārdu vai dzīvesveidu ikdienā spodrina Sēlijas vēsturisko zemi, kā arī piešķir sudraba mirdzumu ierastām lietām un mazām vietām. Konkursu rīko biedrība „Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta „Savienojums. Viedā reģiona stratēģija Sēlijas vēsturiskajai zemei.” ietvaros. Tā norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

No 16. līdz 18. oktobrim Briselē tiksies Eiropas minoritāšu pārstāvniecības projektu īstenotāji, kuru vidū Sēlijas pierobežas un nepilsoņu iedzīvotāju intereses pārstāvēs “Sēlijas salas”. Šo dienu laikā notiks arī “PILnet” pasaules juristu un advokātu forums, kurā varēs saņemt konsultācijas tiesību jomā.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” turpina darbu Eiropas līmeņa projektā “Mūsu balsis” (“Voices for Votes”), kas atbalstīts Eiropas Savienības minoritāšu pārstāvniecības grantu programmā. Šajā nedēļā notiek pieredzes apmaiņa pie projekta partneriem Horvātijā, bet no 16. oktobra projektu īstenotāji no visas Eiropas tiksies Beļģijas galvaspilsētā Briselē.

Triju dienu laikā Sēlijas pierobežas iedzīvotāju un nepilsoņu interešu aizstāvībai būs iespēja tikties ar Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem, apmeklēt Eiropas parlamentu un iegūt pieredzi no starptautiska līmeņa nevalstiskajām organizācijām. Bet 18. oktobrī Briselē norisināsies “PILnet” pasaules forums, kurā pievienosies vizītes dalībnieki.

“PILnet” pasaules forumā ik gadu pulcējas 400 juristu un advokātu no visas pasaules, lai izstrādātu kopīgas stratēģijas un veidotu starptautiskus nolīgumus pilsoniskās sabiedrības un kopienu aizstāvībai. Ik gadu forums norisinās citā pasaules pilsētā un tā dalībnieki sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas tiesību jomā, ko noteikti izmantos arī “Sēlijas salas”.

Sēliju Briselē pārstāvēs kopienu sadarbības tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Dzimtais, kura galvenais darba vaicājums būs par iedzīvotāju padomēm. “Lai arī Pašvaldību likums, kas stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz konsultatīvās iedzīvotāju padomes, nevienā no Sēlijas pašvaldībām tādas vēl nav izveidotas. Turklāt vienā no pašvaldībām ir pat klaji negatīva nostāja,” teic Jānis Dzimtais.

“Nepilsoņiem, kuriem nav tiesību piedalīties vēlēšanās, šādas padomes būtu vienīgā iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā dzīvesvietā. Tāpēc Briselē centīšos noskaidrot, vai pašvaldības drīkst ignorēt likumu, ja tam ir tikai rekomendējošs raksturs, bet iedzīvotāju vairākums to pieprasa,” informē Dzimtais.

Projekta noslēgumā tiks publicēts rekomendējošs dokuments, kurā valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijām būs apkopotas metodes darbam ar vietējām kopienām. Rezolūcijā tiks ietverta iedzīvotāju padomju veidošana un visu grupu interešu pārstāvība. Savukārt kopienas saņems ieteikumus saliedētībai, savas identitātes veidošanai un izvērtētu risku analīzi.

Informācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par informācijas saturu atbild biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Informācija nepauž Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Minority Rights Group Europe (MRGE) grant “Minorities, Accontability, Rights, Independence, Organisational Development” project “Voices for Votes”, Nr. LV012023