Kategorija: Jaunumi Sēlijā

26. septembrī Daugavpilī norisināsies Sēlijas – Latgales kontaktbirža, kurā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” tiksies ar valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, kā arī biedrībām. Tikšanās laikā tiks pārrunātas sadarbības iespējas gan tūrisma un kultūras jomā, gan nevalstisko organizāciju darbā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums, kurā noteikta pilsētu un pagastu piederība katrai vēsturiskajai zemei. Sēlija stiepjas Daugavas kreisajā krastā, iekļaujot nelielu daļu Krāslavas pilsētas un novada, Daugavpils pilsētas Grīvas daļu un vairāk nekā pusi Augšdaugavas novada teritorijas.

Reģionālā identitāte šajā Sēlijas daļā sāk tikai veidoties, bet institūciju uzmanība līdz šim vairāk tika vērsta Latgales virzienā. Lai veicinātu abpusēju sadarbību un izmantotu tuvumā esošās Daugavpils kā reģionālas nozīmes centra priekšrocības, Sēlijas – Latgales kontaktbiržā abu vēsturisko zemju pārstāvji vienosies par tālākajām sadarbības iespējām.

Tikšanās pirmajā daļā piedalīsies Latgales plānošanas reģiona administrācijas un Augšdaugavas novada pašvaldības pārstāvji, ar kuriem paredzēts izstrādāt nodoma protokolu tālākajai sadarbībai. Diskusijā par pilsoniskās sabiedrības un kopienu tūrisma izaicinājumiem tiks meklētas atbildes, kā iesaistīt vietējos Sēlijas austrumu iedzīvotājus kopīgā informatīvajā un kultūras telpā.

Otrajā daļā ar savu darbību iepazīstinās aktīvākās Daugavpils biedrības un Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 konkursa izstrādes grupa. Lai arī šogad notikušajā konkursā uzvarēja Liepāja, darbs pie plašākas Daugavpils kultūras koncepcijas un radošām iniciatīvām turpinās, kas būs vērtīga pieredze arī Sēlijai.

Kontaktbiržā plānotais nodomu protokols ir pirmā šāda veida iniciatīva starp Sēlijas kopienām un Latgales un Daugavpils institūcijām. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” cer, ka tas būs iesākums plašākam sadarbības memorandam ar tuvākajiem kaimiņiem, kas pavērs jaunas iespējas Sēlijas vēsturiskās zemes attīstībā.

Tikšanās tiek rīkota projekta “Sēlijas salas – informācijas un sabiedroto tīkls” ietvaros, ko atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds. Projekts norisinās Sēlijas vēsturiskās zemes robežās līdz 2022. gada 30. oktobrim.

No 12. līdz 15. septembrim Polijas pilsētā Kelcē norisināsies Eiropas Lauku parlaments, kurā spriedīs par lauku attīstību un dzīves kvalitāti lauku reģionos. Latvijas delegācijas sastāvā piedalīsies arī kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Latvijas delegāciju kā oficiālais Eiropas Lauku parlamenta nacionālais partneris vada biedrība “Latvijas Lauku forums” un tai pievienosies lauku attīstības eksperti, pārstāvji no vietējām rīcības grupām, lauku kopienu organizācijām un jauniešu pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem. Sēliju Eiropas līmeņa forumā pārstāvēs kopienu sadarbības tīkla sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.

Jānis Dzimtais atzīst, ka šāds sadarbības tīkls ir unikāls piemērs no Latvijas: “Šobrīd sadarbības tīklā iesaistītas jau ap 40 kopienas no visas Sēlijas vēsturiskās zemes, kuras pārstāv vietējās nevalstiskās organizācijas, kopienu līderi un neformālās lauku iedzīvotāju grupas. Jau šobrīd ar mūsu pieredzi labprāt iepazīstas citi Latvijas reģioni, bet Eiropas Lauku parlaments ir lieliska iespēja to izstāstīt visas Eiropas līmenī. Tāpat šī ir lieliska iespēja iegūt jaunus sadarbības partnerus un uzklausīt, kā lauku kopienu sadarbība funkcionē citās valstīs.”

Šajā gadā Eiropas Lauku parlaments notiek pēc trīs gadu pārtraukuma. Vairāk nekā 400 dalībnieki no 39 valstīm kopā ar Eiropas mēroga organizācijām, nacionāla un Eiropas mēroga politikas veidotājiem un zinātniekiem varēs dalīties pieredzē, izzināt aktuālo informāciju un vienoties par darbības plānu nākamajiem diviem gadiem.

Par dalības mērķiem biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka saka: “Latvijas delegācijas uzdevums ir ne vien dalīties ar savu pieredzi, bet arī rast atbildes un izzināt prakses, kas būtu īstenojamas Latvijas laukos, lai mēs spētu pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus un, izmantojot inovatīvas pieejas, ieviest jaunus risinājumus esošo izaicinājumu mazināšanai.”

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir nevalstiska organizācija, kas apvieno Sēlijas mazpilsētu un lauku apdzīvoto vietu kopienas un aktīvākās nevalstiskās organizācijas. Tās darbības mērķi ir veicināt Sēlijas atpazīstamību, vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšanu un lauku dzīves kvalitāti, kā metodes izmantojot projektu piesaisti, kopienu informatīvo atbalstu un lauku tūrismu. Šī ir plašākā nevalstiskā organizācija, kas apvieno iedzīvotājus Sēlijas vēsturiskajā zemē.

Eiropas Lauku parlaments ir unikāla partnerība starp 41 nacionālās pilsoniskās sabiedrības organizāciju un 6 Eiropas mēroga darbības tīkliem, kuri strādā, sekmējot lauku attīstību un dzīves kvalitāti. Partnerība aptver lielāko daļu Eiropas, sākot no Islandes līdz Turcijai un no Portugāles līdz Ukrainai, ar plašu ikdienas darbu ikkatrā no valstīm ar ciematu un kopienu jautājumiem.

Šajā gadā ceļotājus gaida 27 gardas adreses “Mājas kafejnīcu dienās” visā Sēlijas vēsturiskajā zemē. Uz vienu vai divām dienām pie sevis aicina improvizētas kafejnīcas lauku sētās un tūrisma galamērķos, kas sarūpējušas arī plašu kultūras programmu.

Sēlis ir vienpatis – mežu, purvu un pļavu cilvēks. Nogurušam ceļiniekam viņš aizdos savu mēteli, uzvārīs siltu zupu un nosēdinās pie sprakšķošas malkas plīts, lai kopīgi paklusētu par lielām lietām. “Mājas kafejnīcu dienas” ir iespēja ikvienam palūkoties tuvāk, kā tad sēļi dzīvo un kas tās par salām bez jūras.

Daudzas Sēlijas mājas kafejnīcas priecēs ar savās saimniecībās audzētiem un pašu rokām gatavotiem produktiem. Sēlpils pagasta “Boļānos” saimniece galdā cels pašas ceptu rupjmaizi. “Šēderē pie upes” varēs baudīt svaigu meža ogu desertu. Vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dārzā piedāvās dolmas krējuma mērcē, bet Elkšņu pagasta “Dzelmītēs” būs iespēja atcerēties, kā garšo cigoriņu kafeja.

Sēlijas dārzos nogatavojusies jaunā rudens raža un daudzās no kafejnīcām varēs ne vien izbaudīt gardu maltīti, bet arī iegādāties lauku labumus – medu, zāļu tējas, ābolus un svaigus dārzeņus. Subatē līdztekus mājražojumu tirdzniecībai norisināsies arī Krāmu tirdziņš, bet Bebrenes dzirnavās tirgos gan austus audumus, gan melno keramiku.

Sēlijas salas parūpējušās arī par plašu kultūras programmu. Kalna pagasta “Pilskalnos” tiks iegriezta vinila ballīte, bet Sunākstē muzicēs grupa zaļumballes noskaņās un varēs doties braucienos ar zirga pajūgu. Savukārt Ērberģes muižā uz ekskursijām aicina pats barons fon Hāns un viņa baronese.

Visās kafejnīcās apmeklējums obligāti iepriekš jāpiesaka! Norēķināšanās kafejnīcās tikai skaidrā naudā. Visa informācija par vietām, dalībniekiem un ēdienkartēm katrā Sēlijas mājas kafejnīcā atrodama kartē ej.uz/kafejnicasselija, bet plašāk par akciju var uzzināt vietnē majaskafejnicas.lv.

Māju kafejnīcu dienas ir reģionāla tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākums, kas šogad notiek jau ceturto gadu dažādos Latvijas reģionos no jūlija līdz oktobrim. Sēlijā tās organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” sadarbībā ar Augšdaugavas, Jēkabpils un Aizkraukles novada tūrisma informācijas centru.

Ceļotāju ievērībai:

• Plānojot maršrutu, obligāti piesakiet savu apmeklējumu!Kontaktinformāciju atradīsiet Sēlijas salu mājas kafejnīcu kartē, atverot konkrēto piedāvājumu.
• Dažas kafejnīcas uzņem 1 dienu, citas 2 dienas. Pievērsiet uzmanību datumam un laikam!
• Visi akcijas dalībieki ir noklausījušies Pārtikas un Veterinārā Dienesta lekciju par higēnas normām pārtikas apritē.
• Atcerieties, ka šīs nav “īstas” kafejnīcas un saimniekiem var nebūt iepriekšējas pieredzes viesu apkalpošanā. Mājas kafejnīcu būtība ir ciemošanās un mājās gatavota ēdiena baudīšana.
• Sēlijā “Mājas kafejnīcās” norēķini būs iespējami tikai skaidrā naudā.

Paplašinot kopienu sadarbības tīklu, četrās Sēlijas austrumu kopienās – Augšdaugavas novada Pašulienē un Salienā, kā arī Krāslavas novada Kaplavā un Varnavičos – tiek īstenots projekts “Derība ar savu zemi”, lai iekļautu daudznacionālās kopienas vienotas Sēlijas informatīvajā un kultūras telpā.

Pirmā projekta aktivitāte, kopienas seminārs, aizvadīta 26. augustā Salienas kultūras namā, bet drīzumā klātienes semināri notiks arī Pašulienē, Kaplavā un Varnavičos. Visas šīs kopienas vieno daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs un ikdienas saziņā dominējošā krievu valoda, kas tās atšķir no vairuma Sēlijas kopienu.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne uzsver, cik nozīmīgi ir uzrunāt arī Sēlijas austrumu iedzīvotājus: “Šajās kopienās jūtama lielāka nepieciešamība pēc konsultatīva un praktiska atbalsta gan līdzekļu piesaistē un sadarbības attīstīšanā, gan identitātes veidošanā. Tomēr kaut kādā mērā pastāv valodas barjera, lai veiksmīgi uzrakstītu projektu pieteikumus latviešu valodā. Taču arī šeit iedzīvotāji nākotnē cer attīstīt pašpietiekamas kopienas un ļoti mīl savu vēsturisko zemi.”

Visām četrām vietām tiks izstrādātas identitātes zīmes, lai 2023. gada sākumā sava unikālā Sēlijas kopienu identitātes zīme būtu jau 42 Sēlijas kopienām. Zīmes, drukātas uz plāksnes, redzamas visā Sēlijā pie atpazīstamiem tūrisma objektiem, kopienu centriem vai kādā zīmīgā pagasta vietā. Savukārt četros video „Es stāstu par savu kopienu” varēs iepazīt dzīvi šajos ciematos no vietējo jauniešu skatupunkta.

Novembrī Kaldabruņā norisināsies latviskajām tradīcijām veltīts Sēlijas kopienu pasākums „Novembra derība”, savukārt 2023. gada februārī Sēlijas kopienas tiks aicinātas uz Vecsalienas pagastu, kur Červonkas pilī svinēs „Gada gaismu austrumos”, iepazīstoties ar slāvu kultūras mantojumu Sēlijas teritorijā.

Projekts “Derība ar savu zemi”, projekta numurs 2022.LV/MTSP/4, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.