Tā kā sabiedrības iespējas ietekmēt ģerboņa simbola izvēli ir beigušās, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” noslēdz viedokļu kampaņu Sēlijas ģerboņa izstrādē. Kampaņas noslēgumā publicēts ceturtais video, kurā ģerboņa simbolisko nozīmi skaidro semiotikas pētniece Lolita Ozoliņa.
Sabiedriskās apspriedes par Sēlijas vēsturiskās zemes ģerboni ir aizvadītas un šobrīd norit darbs Valsts heraldikas komisijas iekšienē. Drīzumā tiks noskaidrots, kāds simbols būs redzams Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī. Taču par to, vai šis simbols saskanēs ar sabiedriskajās apspriedēs izskanējušajiem iedzīvotāju vairākuma viedokļiem un atspoguļos sēļu identitāti, pašlaik nav zināms.
Semiotikas pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Lolita Ozoliņa skaidro: “Ģerboņu izcelsme ir viduslaiki un tie vienmēr ir reprezentējuši identitāti – gan saistība ar dzimtu, gan vietu, no kuras ir konkrētā ģerboņa nesējs. Ģerbonis ir viena no senākajām zīmēm, kurai ir sistemātiska un ļoti ietilpīga nozīme.” Taču, kā atzīst pētniece, ģerbonis viens pats nebūs dzīvotspējīgs, ja tam nebūs savas leģendas. “Ģerboņa simbolisko nozīmi veidos tā stāsts un izcelsme, kā arī iekļautās zīmes. Bet ja tas kļūst tikai par dekorāciju, sabiedrībai tas var šķist attālināts. Tam ir jābūt ikdienas komunikācijas sastāvdaļai,” saka pētniece.
1930. gada 26. aprīlī tika pieņemti “Noteikumi par Latvijas apgabalu ģerboņiem” (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā), kuros ietverts Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes ģerbonis. Šie noteikumi sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus. Šie paši ģerboņi no jauna valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguva ar īpašu likumu, ko 2012. gadā izsludināja toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un apstiprināja Saeima.
Sēlijas ģerbonis neparādās ne 1930. gadā, ne 2012. gada noteikumos. Pirmo reizi Latvijas Republikas normatīvo aktu vēsturē Sēlijas vārds ir parādījies vien 2020. gadā, kad Valsts prezidents Egils Levits Saeimai iesniedza Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, ko Saeima gadu vēlāk arī apstiprināja.
Taču Lolita Ozoliņa uzskata, nekad nav par vēlu strādāt pie savas vietas simboliem – ģerboņiem, logotipiem, vai zīmēm, jo tas viss veido komunikāciju. “Šis ir nozīmīgs brīdis, kurā ir svarīgi izvērtēt, kas reprezentē Sēliju. Svarīgi ir domāt ilgtspējīgi, saprotot, kas ir šie simboli, kas vēstīs nākamajām paaudzēm par Sēlijas īpašo mantojumu. Zināmā mērā Sēlijai tā ir priekšrocība, salīdzinot ar citām vietām, kurām jāatjauno vai jāstiprina esošo simbolu nozīmes,” atzīst Ozoliņa.
Sēlijas simbols tiek meklēts laikā, kad tikko kā aizvadīta administratīvi teritoriālā reforma. Arī jaunajās pašvaldībās tiks veidota jauna kopīgā identitāte un meklēti jauni simboli. Sabiedrības iesaiste Sēlijas ģerboņa simbola izvēlē ir vairojusi ticību demokrātijas procesiem. Šī gada laikā īstenotā sabiedrības viedokļu kampaņa, cerams, būs kā paraugs šādu procesu īstenošanai arī valsts un pašvaldību sektorā.
Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.
