Jaunumi Sēlijā Archives - Page 35 of 37

Noslēgušās sabiedriskās apspriedes par Sēlijas ģerboni

Visas vasaras garumā kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” apkopoja iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas simboliem, vērtībām un to, kam būtu jāparādās topošajā Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonī. Iedzīvotāju viedokļi publicēti otrajā kampaņas video.

Noslēgušās klātienes sabiedriskās apspriedes 7 Sēlijas vietās – Gricgalē, Viesītē, Jaunjelgavā, Leimaņos, Ilūkstē, Medumos un Aknīstē, kurās tika uzklausīti Sēlijas iedzīvotāju viedokļi par to, kas ir Sēlijas simboli un kādas vērtības ir nozīmīgas pašiem sēļiem.

Līdztekus klātienes apspriedēm, sociālo tīklu platformās un reģionālajā presē tika publicēti viedokļu raksti, kuros par simboli dziļāko jēgu savas domas pauda ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas puses sēļu mākslinieki. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Sēlijas identitātes vaicājumi ir būtiski ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, kurā iekļāvušās 2/3 no senās sēļu cilts zemēm.

Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, Valsts Heraldikas komisijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas pašvaldību savienībai ir iesniegts apjomīgs darba kopsavilkums. Tāpat Valsts Heraldikas komisijai iesniegts Sēlijas vēsturisko zemju ģerboņa simbolu koncepts (projekts), ko sagatavojusi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, semiotikas pētniece Lolita Ozoliņa.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir saņēmis oficiālu Valsts Heraldikas komisijas apstiprinājumu, ka tās locekļi iepazīstas ar šiem materiāliem un vērtēs tos atbilstoši kopējiem principiem. Sēlijas ģerbonim ir vizuāli jāiekļaujas jau četru esošo vēsturisko zemju ģerboņu “saimē”. Būtiska ir vēsturiskā loģika, jo ideja par Sēlijas kā vēsturiskās zemes izdalīšanu Latviešu vēsturisko zemju likumā un tam sekojošais lēmums par Sēlijas ģerboņa izveidi balstās uz minētās zemes vēsturiskuma komponenti, no kuras izriet. Tiks vērtēta arī heraldiskās simbolikas izvēle un vizuālais risinājums.

Vērtēšanas principi ir norādīti Valsts Heraldikas komisijas vēstulē, ko tā ir nosūtījusi visām organizācijām, kas iesniegušas oficiālus priekšlikumus Sēlijas ģerboņa izstrādē – Kopienu sadarbības tīklam “Sēlijas salas”, “Stendera biedrībai” un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Šobrīd nav zināms, kad tieši tiks pieņemts gala lēmums par to, kas būs Sēlijas vēsturiskās zemes simbols tās ģerbonī, kā arī – kad ģerbonis varēs tikt uzskatīts par “gatavu” un apstiprināts ar visu tā ideoloģisko un likumisko spēku. Bet Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija rakstiski ir informējusi “Sēlijas salas”, ka Valsts prezidenta kanceleja organizēs klātienes tikšanos, kurā tiks uzaicinātas piedalīties ieinteresētās institūcijas un organizācijas. Tas varētu notikt oktobra pirmajā dekādē.

Iedzīvotāju domas par Sēlijas simboliem un sabiedrības iesaisti vēsturiskās zemes ģerboņa izstrādē skatāmas otrajā publicitātes kampaņas video. Intervijas veiktas pirmajā ģerboņa sabiedriskās apspriešanas laikā 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgalē, kur pulcējas ap 35 interesentiem.

Projekts “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” tiek īstenots līdz 2021. gada 31. augustam. Tā kopējais finansējums ir 9960,96 €. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.-2021. gadam Aktīvo iedzīvotāju fonda Latvijā programmas “Demokrātijas kultūra” ietvaros, projekta līgums Nr. AIF/2020/R/26. Par materiāla saturu atbildīgs ir Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”.

Foto: Imants Kaziļuns/Staburags.

05Jūl

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Turpinās sabiedriskās apspriešanas par Sēlijas ģerboni

Dažādās Sēlijas vietās turpinās vietējo iedzīvotāju diskusijas par Sēlijas ģerboni. Rosinot domāt par Sēlijas vēsturiskās zemes simboliem, “Sēlijas salas” publicē pirmo no četriem viedokļu kampaņas video.

Jau notikušas pirmās sabiedriskās apspriešanas klātienē Pilskalnes pagasta Gricgalē, Viesītē un Jaunjelgavā, publicēti pirmie viedokļu raksti un nupat klajā nācis pirmais kampaņas video. Visas līdzšinējās aktivitātes ir apliecinājušas, cik svarīgi ir runāt ne tikai par Sēlijas ģerboņa izstrādi, bet par Sēlijas simboliem kopumā.

Kā atzinuši daudzi diskusiju dalībnieki, ir grūti pateikt, kas ir Sēlijas simboli. Visbiežāk iedzīvotāji min pārāk vispārīgus jēdzienus – cilvēku rakstura īpašības, pašus Sēlijas cilvēkus, mežus un neskarto dabu, ko grafiski attēlot vai paņemt līdzi kā suvenīru ir neiespējami. Viedokļu kampaņas laikā tiek meklēti jēdzieni un lietas kas līdztekus Sēlijas karogam un drīzumā gaidāmajam ģerbonim, varētu tikt uzskatīti par Sēlijas simboliem.

Drīzumā tiks publicēts otrais video, kurā būs redzami iedzīvotāju viedokļi par Sēlijas simboliem un sabiedrības iesaisti ģerboņa izstrādes procesā. Intervijas tika veiktas pirmajā ģerboņa sabiedriskās apspriešanas laikā 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgalē, kur pulcējas ap 35 interesentiem.

Nākamās klātienes diskusijas notiks 13. jūlijā Medumos pulksten 10.00 un Ilūkstē pulksten 15.00, 14. jūlijā Aknīstē pulksten 10.00 un Leimaņos pulksten 14.00. Savu redzējumu par Sēlijas ģerboni un simboliem kopumā var paust ikviens, piedaloties klātienē vai sūtot savas domas uz e-pastu info@selija.com (vēlams ne vairāk kā 1 A4 lapa).

19Jūn

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Trīs Sēlijas kopienas saņem atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”

16. jūnijā Latvijas Lauku kopienu parlamenta ietvaros pirmo reizi Latvijā tika paziņoti 12 Latvijas ciemi un kopienas, kuras ir ieguvušas atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”. To saņēma arī trīs aktīvākās “Sēlijas salu” kopienas – Bebrene, Gārsene un Kaldabruņa.

Kopumā atpazīstamības zīmei tika pieteiktas 38 Latvijas kopienas, no tām septiņas Sēlijā – Bebrene, Gārsene, Kaldabruņa, Zasa, Ērberģe, Ancene un Dviete, kas aktīvi darbojas kopienu sadarbības tīklā “Sēlijas salas”. Lielais pieteikumu skaits no Sēlijas ir pierādījums, cik aktīvi darbojas nevalstiskais sektors dažādās Sēlijas vietās un cik svarīgi vietējiem lauku iedzīvotājiem ir gūt nacionāla un pat starptautiska mēroga atzinību.

Kopienu paveikto vērtēja dažādu jomu ekspertu žūrijas komisija, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe, Latvijas Universitātes Telpiskās attīstības plānošanas studiju programmas koordinatore un lektore Gunta Lukstiņa, arhitekts, antropologs un pētnieks Matīss Šteinerts. Komisija lēma “Viedā ciema” statusu piešķirt trim Sēlijas kopienām – Bebrenei, Gārsenei un Kaldabruņai.

Gārsenes kopienas aktīvists, lauksaimnieks Andris Zībergs ir gandarīts par iegūto novērtējumu: “Gārsenes kopienas veidošanās aizsākās jau 1982. gadā ar kopīgām iedzīvotāju talkām, kas ir gana unikāli pat Latvijas mērogā. Šī atpazīstamības zīme dos mums pārliecību par darbiem, ko darām ikdienā. Patīkami, ka esam pamanīti un novērtēti.” Pārsteigumu vien raisījis fakts, ka visas Sēlijas kopienas, kas ieguva “Viedā ciema” statusu, atrodas netālu cita no citas: “Acīmredzot visām bija spēcīgi pieteikumi. Un droši vien, ka aktīvas kopienas kaimiņos iedvesmo strādāt tikpat labi pie sevis,” spriež Andris Zībergs.

Lai iedvesmotu tālākai attīstībai, īpašu atzinību “Ceļā uz viedo ciemu” saņēma Zasas, Ērberģes un Dvietes kopiena, kas jau līdz šim ir daudz paveikusi vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanā. Bet pateicību par dalību un pieteikuma sagatavošanu ieguva arī Ancenes kopiena no Asares pagasta.

2021. gadā atpazīstamības zīme “Viedais Ciems” Latvijā tika izsludināta pirmo reizi, un tās mērķis ir atzīt un atbalstīt Latvijas lauku kopienu labās prakses ceļā uz viedumu, daudzinot iedzīvotāju centienus un jau ieviestos risinājums, kas īstenoti, lai veidotu aktīvāku, iesaistošāku kopienas dzīvi un inovatīvus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Idejas iniciatori ir publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar projekta partneriem biedrību “Pierīgas Partnerība” un biedrību “Jūras Zeme”, lai veicinātu viedu vietējo attīstību lauku teritorijās.

16Jūn

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

“Sēlijas salas” uzsāk vērienīgu sabiedrības viedokļu kampaņu Sēlijas ģerboņa izstrādē

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu demokrātijas procesu un iesaistītu pēc iespējas plašāku sabiedrību Sēlijas ģerboņa izveidē, “Sēlijas salas” uzsāk plaša mēroga Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītu projektu ar mērķi noskaidrot Sēlijas iedzīvotāju viedokli ģerboņa piedāvājumā.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” jau iepriekš informēja par demokrātijas trūkumu Sēlijas ģerboņa izveides procesā. Lai novērstu šos sabiedrībai būtiskos trūkumus, projekta gaitā tiks īstenota virkne aktivitāšu, kas iesaistīs gan pilsonisko sabiedrību, gan dažādu jomu ekspertus un vēstures pētniekus.

Projekta ietvaros tiks īstenota informatīva kampaņa, apkopojot dažādu Sēlijas līderu un nevalstisko organizāciju domas Sēlijas ģerboņa izstrādē. Paralēli tam projekta gaitā norisināsies 7 vietējo iedzīvotāju fokusgrupas dažādās Sēlijas vietās, lai ikvienam iedzīvotājam būtu iespēja izteikt savu redzējumu šajā visai vēsturiskajai zemei nozīmīgajā vaicājumā. Fokusgrupu dalībniekus par simbolu nozīmi teritorijas identitātes attīstībā videolekcijā informēs komunikāciju un zīmolvedības eksperte Lolita Ozoliņa. Kampaņas darba procesa rezultātā tiks sagatavots iesniegums Valsts Heraldikas komisijai, novadu pašvaldībām, Vēsturisko zemju padomei, Latvijas pašvaldību savienībai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ietverot pēc iespējas plašākas sabiedrības pausto viedokli.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne uzsver, ka šis ir viens no līdz šim nozīmīgākajiem projektiem visas vēsturiskās zemes robežās: “Otras iespējas piedalīties lemšanā par tik ļoti nozīmīgu simbolu mums nebūs, tāpēc īpaši svarīga ir kopienu iesaiste. Vēlamies šajā skaistajā līdzdalības procesā apvienot visas Sēlijas teritorijas kopienas, aicinot būt klāt arī to pagastu iedzīvotājus, kuri līdz šim bija Daugavpils novadā”.

Pirmā fokusgrupa norisināsies 26. jūnijā Pilskalnes pagasta Gricgales krogā pie Neretas, kur 14.00 sāksies pirmā sabiedriskā apspriede ar vietējiem iedzīvotājiem par ģerboņa izstrādi. Tikšanās reizē savu viedokli iespējams izteikt ikvienam interesentam, bet aicinām sekot līdzi informācijai par nākošo fokusgrupu norises vietām. Plānots, ka tās tiks organizētas arī Viesītē, Jaunjelgavā, Ilūkstē, Medumos un citviet Sēlijā.

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” apvieno 30 Sēlijas mazpilsētu un lauku apdzīvoto vietu kopienas un aktīvākās nevalstiskās organizācijas, no Jaunjelgavas Sēlijas rietumos, līdz pat Silenei pie Baltkrievijas robežas. Šī ir plašākā organizācija, kas apvieno iedzīvotājus Sēlijas vēsturiskajā zemē.

04Jūn

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Sēlijas tūrisma objekti iekļauti tematiskajos tūrisma maršrutos "Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!"

Izstrādāts jauns tūrisma piedāvājums “Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!”, kura ietvaros izstrādāti trīs tematiskie tūrisma maršruti, kas aptver Latvijas (Zemgales un Sēlijas), Lietuvas (Viļņas un Rokišķu) un Baltkrievijas (Polockas) reģionu amatu prasmju, tradīciju, vēstures liecību un kultūras mantojuma vērtības. Tie ir:

“Atklāj! Izpēti! Iepazīsti! Amatu prasmes un tradīcijas”;
“Atklāj! Izpēti! Iepazīsti! Nemateriālo kultūras mantojumu”;
“Atklāj! Izpēti! Iepazīsti! Izcilas personības, vietas un notikumus”.

Tematiskajā maršrutā “Izcilas personības, vietas un notikumi” var atrast informāciju par Raiņa muzeju “Tadenava” Dunavas pagastā, Pētera Barisona piemiņas istabu Staburaga pagastā, Aleksandra Grīna parku Kalna pagastā, Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi” Neretas pagastā, kā arī Viesītes muzeja “Sēlija” nodaļu “Paula Stradiņa skola”.

Tematiskajā maršrutā “Nemateriālās kultūras mantojuma vērtības” Sēlija pārstāvēta ar Mazzalves brīvdabas estrādi, kur dažādas atrakcijas piedāvā Ērberģes muižas gidi. No Sēlpils pagasta iekļauta bioloģiskā un apskates saimniecība “Boļāni”, no Leimaņu pagasta Latvju zīmju parks, bet Rubenes pagastā var apskatīt sēļu lauku sētu “Gulbji” un Kaldabruņas Pļavas muzeju.

Savukārt tematiskajā maršrutā “Amatu prasmes un tradīcijas” Sēlijā var doties uz amatniecības centru “Rūme” Zasas pagastā, Viesītes Amatniecības centru un podnieces Zanda Rageles keramikas darbnīcu Neretas pagastā.

Brošūras būs pieejamas Zemgales un Sēlijas tūrisma informācijas sniegšanas vietās. To digitālās versijas iespējams lejupielādēt ŠEIT (latviešu, lietuviešu, baltkrievu, krievu, angļu valodā).

17Apr

By Sēlijas salasin Jaunumi Sēlijā

Tiešraidē notiks Sēlijas kopienu interešu diena

Šī gada 23. aprīlī tiešraidē no biedrības “Ūdenszīmes” mājvietas Kaldabruņā tiks pārraidīta Sēlijas kopienu interešu diena “Pirms dzeguze aizkūko”, ko varēs vērot sociālā tīkla Facebook un Youtube platformā.

23. aprīlī Sēlijas un citu Latvijas reģionu interesenti aicināti sekot līdzi Sēlijas kopienu interešu dienai “Pirms dzeguze aizkūko”, kas piedāvās plašu dienas programmu tiešraidē no Kaldabruņas. Kopienu diena tiek rīkota biedrības “Ūdenszīmes” projekta „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” ietvaros, kas no šī gada februāra tiek īstenots visā Sēlijas vēsturiskās zemes teritorijā.

Dienas pirmajā daļā kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne pastāstīs par aktīvas kopienas lomu reģiona pilsoniskās sabiedrības ietvarā. Lekcijā “Kopienas plaukst” būs iespēja uzzināt par visām aktīvākajām Sēlijas kopienām, kas veicina savas vietas izaugsmi un stiprina reģiona identitāti. Savukārt sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais informēs, kāda ir sadarbības tīkla nozīme Sēlijas identitātes veidošanā un kā attīstīt plašāk savas lokālās kopienas un visas Sēlijas atpazīstamību.

Skatītājiem būs iespēja virtuāli ciemoties Subatē, kur vietējā kopiena uzsākusi dažādas vidi saudzējošas iniciatīvas. Pasākuma dienā Subates vēsturiskajā centrā tiks atklāts “Tašiņu koks”, kurš tiks rotāts ar dažādām auduma tašām, kas gatavotas no otrreiz izmantotiem audumiem. Bet pirmās daļas noslēgumā ar sevi iepazīstinās jaunākās Sēlijas kopienas, kas izteikušas vēlmi pievienoties kopienu sadarbības tīklam “Sēlijas salas”.

Projekta vadītāja, biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece novērtē kopienu tīkla attīstību: “Kopienas jēdziens mūsu ikdienas sarunās ir parādījies salīdzinoši nesen, vēl pirms pāris gadiem to lietoja tikai Eiropas Savienības līmeņa plānošanas dokumentos. Tagad mēs ar lielu pārliecību sakām: „Mēs esam Sēlijas kopienas!”. Un jūtam to ikdienā. Man ļoti patīk tēze no kultūras vēstures teorijas – ilgtspējīga ir tā kopiena, kas spēj pārvarēt iekšējo agresiju. Un tagad mēs jau pārliecinoši augam kā ilgtspējīgs kopienu sadarbības tīkls.”

Otrajā dienas daļā dalībnieki tiešraidē pieslēgsies Krapes kopienai Ogres novadā, iepazīstot kopienu pieredzi Vidzemē. Par Krapes kopienas iniciatīvām, veidojot jaunu alternatīvo kultūrvietu un tūrisma klasteri, stāstīs biedrības “Skaņumāja” pārstāvji Sandra Lipska un Ilmārs Pumpurs. Programmas noslēgumā dalībnieki tiks aicināti izteikties diskusijās un darba grupās par lauku kopienu iespējām un nākotnes attīstības virzieniem. Savukārt par projekta „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” tālāko darbību informēs projekta īstenotāji.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne teic, ka dienas programma būs saistoša ne tikai Sēlijas iedzīvotājiem, bet ikvienam, kurš interesējas par savas vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanu: “Šobrīd, kad visā Latvijā gaidāma administratīvi teritoriālā reforma, ir īpaši svarīgi apzināt vietējo kopienu resursus. Lai arī pagaidām nav zināms, kā turpmāk tiks organizēts darbs pagastos un mazākos ciemos, nav šaubu, ka stipra vietējā kopiena būs tā, kas ar savu viedokli spēs ietekmēt lēmumus, kas skar iedzīvotājus konkrētā ciemā vai pagastā. Tam ir vairāki veiksmīgi piemēri ne tikai šeit Sēlijā, bet arī citviet Latvijā, piemēram, Ziemupes kopiena Vērgales pagastā.”

Projektu „Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte.” īsteno vadošā „Sēlijas salu” nevalstiskā organizācija biedrība “Ūdenszīmes” ar Sabiedrības integrācijas fonda administrētās valsts budžeta programmas “NVO fonds” atbalstu. Šis projekts turpina 2020. gadā īstenotā projekta “Kopienas izaugsmes katalizators” uzsāktās darbības, paplašinot tās no 7 Sēlijas kopienām uz visu Sēlijas vēsturisko zemi. Projektu gaitā tiek apzināti lauku kopienu resursi, stiprinot vietējo pašapziņu, veicinot pilsonisko līdzdalību un piederības izjūtu Sēlijai.

Tiešraidi būs iespējams vērot kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” sociālā tīkla Facebook kontā un Youtube kanālā 23. aprīlī no pulksten 11.00 līdz 15.30.