Kategorija: Jaunumi Sēlijā

Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu 2022. gada janvārī uzsāk projekta “”Sēlijas salas” – informācijas un sabiedroto tīkls” īstenošanu.

Projektā iekļautās aktivitātes paredz daudzpusīgu darbošanos visas vēsturiskās zemes robežās: interešu pārstāvniecību Sēlijas kopienu tūrisma jautājumu risināšanai, sadarbības veicināšanu ar Latgales reģionu un Kurzemes nevaldības organizācijām,  kopienu sadarbības tīkla stiprināšanu. Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir regulāras informatīvās aprites nodrošināšana. Lai to īstenotu, Sēlijas salas uzsāk jauna ikmēneša informatīvā izdevuma izdošanu.

Informatīvais izdevums “Sēlijas salu ziņas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par izdevuma saturu atbildīga ir biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas””. Projekts tiek īstenots līdz 2022, gada 31. oktobrim.

Lai lasītu, spiediet uz attēla zemāk un lapas pāršķiriet ar peles klikšķi uz lapas.

 

Visaktīvākā ir Sēlija – tā secinājusi Kultūras Ministrija, apkopojot ideju talkā iesniegtos ierosinājumus. Ņemot vērā plašo iedzīvotāju atsaucību, līdz 31. janvārim pagarināta iespēja iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānam.

2022. gada 20. janvārī notika Sēlijai veltīti divi tiešsaistes semināri, kuros Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji informēja par līdz šim iesniegtajiem priekšlikumiem un tālāko darbu pie attīstības plāna izstrādes. Semināros piedalījās kā valsts un Sēlijas pašvaldību darbinieki, tā arī nevalstiskā sektora aktīvisti.

Kopumā no visas Latvijas līdz 20. janvārim iesniegti 276 priekšlikumi, no tiem vislielākais skaits tieši no Sēlijas – 67 priekšlikumi. Kā seminārā atzina Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, tas liecina par augstu patriotisma līmeni Sēlijā: “Prieks, ka Sēlijas pilsoniskā sabiedrība ir bijusi tik aktīva. Daudzas no idejām vērtējamas kā konceptuālas – tajās paustās idejas var tikt attiecinātas arī uz citām vēsturiskajām zemēm.”

Lielākā daļa no Sēlijai veltītajiem priekšlikumiem saistīti ar kultūru (23 no 67), bet 17 idejas iesniegtas tūrisma un uzņēmējdarbības jomā. Tāpat priekšlikumi iesniegti arī kopienu stiprināšanas, izglītības un citās jomās.

Lai arī daudzas problēmas Latvijas novados ir līdzīgas, atsevišķas idejas bijušas unikālas tieši Sēlijai. Piemēram, dabas aizsardzības un tūrisma attīstībai rosināts Sēlijas vidienes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apvienot, veidojot jaunu Nacionālo parku. Pētniecības iespēju paplašināšanai ieteikts izveidot Sēlijas digitālo bibliotēku ,,Selonika”, bet uzņēmējdarbības sekmēšanai noteikt visu Sēliju kā speciālo ekonomisko zonu (šobrīd šāds statuss ir Sēlijas austrumos, kas ietilpst Latgales Plānošanas reģionā).

Kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits informēja, ka idejas var iesniegt joprojām: “Jo vairāk ideju tiks iesniegts, jo grūtāks, taču reizē arī vērtīgāks, būs darba grupas uzdevums tās izvērtēt. Visi iesniegtie priekšlikumi tiks sadalīti pa nozarēm. Tam, vai vienu un to pašu ideju ir iesniegušas vairākas personas, nav izšķirošas nozīmes. Tās visas tiks skatītas pēc būtības.”

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2022. gada 31. janvārim. Savas idejas darba grupai ikviens var iesniegt, aizpildot tiešsaistes anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Sēlijas semināra prezentācija un iesniegto priekšlikumu piemēri skatāmi Latvijas Nacionālā Kultūras centra mājaslapā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Foto: Kultūras Ministrijas prezentācija.

 

Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina Latvijas valsts institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu plāna izstrādē. 2022. gada 20. janvārī notiks Sēlijai veltītais tiešsaistes seminārs, kurā interesenti tiks iepazīstināti ar likuma plāna mērķiem, kā arī aicināti sniegt savas idejas plāna izstrādē, informē LNKC pārstāvji.

Kopumā no 18. līdz 26. janvārim notiks pieci semināri – katrs veltīts noteiktai vēsturiskajai zemei: 18. janvārī – Zemgale, 20. janvārī – Sēlija, 21. janvārī – Latgale, 25. janvārī – Kurzeme, 26. janvārī – Vidzeme un Rīga. Pieteikties iespējams līdz 2022. gada 17. janvārim. Pieteikuma anketa pieejama ŠEIT.

Vēl pēdējo dienu līdz 15. janvārim ikvienam ir iespēja sniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei, piedaloties ideju talkā un aizpildot anketu ŠEIT. Anketa sastāv no trim daļām – paša priekšlikuma vai ieceres, ziņām par tās īstenošanu un informācijas par pieteicēju (lai plāna veidotāji nepieciešamības gadījumā varētu sazināties un precizēt anketā norādīto informāciju).

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

 

Īsi pirms Ziemassvētkiem apgādā “Laika grāmata” iznākusi Sēlijas novadpētnieces Lidijas Ozoliņas grāmata “Mikus Skruzītis – nepiedodami aizmirstais”. Faktos daļēji balstītajā stāstā ietvertas etnogrāfa atziņas, darbu skices un piezīmes uz lappušu malām.

Mikus Skruzītis (biežāk zināms kā Skruzīšu Mikus) (1861–1905) dzimis Sēlijā, Neretas pagasta “Stanānos”. Bijis latviešu etnogrāfs un folkloras pētnieks, viens no pirmajiem latviešu tautastērpu pētniekiem, kā arī Latviešu literārās biedrības loceklis.

1889. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija izdeva Mikus Skruzīša grāmatu „Sēļi – Kurzemes augšgala senči”, kurā apkopoti tobrīd pieejamie rakstītie avoti par sēļiem, kā arī autora paša Sēlijas vietvārdu vākums. Šis darbs uzskatāms par vienu no pirmajiem latviešu tautības autora izdevumiem par Latvijas vēsturi un etnogrāfiju un pirmais zinātniskais darbs, kurā apzināti pētīti Sēlijas latvieši. Par šo darbu 1889. gadā saņēmis K. Valdemāra un F. Brīvzemnieka dibināto Reinberga prēmiju, ko piešķīra publikācijām par Latvijas vēsturi.

Grāmatas autore Lidija Ozoliņa teic: “Mikus Skruzītis ir īsts Neretas pusē dzimis sēlis. Kaut nodzīvojis vien 44 gadus, viņš atstājis milzīgu jaunlatviešu laika veikumu pūru. Rosīgi darbojies novadpētniecībā, dabas zinībās un vēstures pētīšanā, taču līdz šim vienkāršam lasītājam maz pazīstams.”Kā atzīst pētniece, šī grāmata nav autobiogrāfija vai zinātnisks pētījums: “Es nepretendēju uz pilnīgu Mikus Skruzīša atstātā materiāla izpēti un precīzu viņa dzīves izklāstu. Šis ir neliels ieskats lielas un sarežģītas personības veikumā, lai ar to iepazīstinātu plašāku sabiedrību.”

Grāmatas autore Lidija Ozoliņa dzimusi un dzīvo Pilskalnes pagastā pie Neretas. Novadpētniece, sabiedriskā darbiniece un biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja. Vairāk nekā desmit grāmatu par Sēlijas un Neretas puses vēsturi autore un līdzautore. Presē publicējusies kopš 1989. gada.

 

Kultūras ministrija tiešsaistes mediju pasākumā informējusi par darba uzsākšanu pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes. Līdz 2022. gada 15. janvārim ikviens aicināts iesniegt savus priekšlikumus Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšanai sabiedrībā.

2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā Valsts prezidenta rosinātais un Saeimas apstiprinātais “Latviešu vēsturisko zemju likums” ar mērķi aizsargāt un stiprināt Latvijas kultūras un valodas savdabību un daudzveidību. Šis ir pirmais normatīvais akts Latvijas Republikā, kurā oficiāli pieminēta Sēlija un precīzi definēta tās kultūrvēsturiskā teritorija.

Lai īstenotu likumā ietvertās normas, šobrīd uzsākts darbs pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes, par ko 15. decembra pasākumā informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis un Kultūras Ministrijas pārstāvji. Plāna izstrādē iesaistīti valsts un pašvaldību institūciju, nevalstiskā sektora, uzņēmējdarbības pārstāvji, kā arī vietējo kopienu ļaudis. Tā kā darbs pie plāna izstrādes ir tikko aizsākts, ikviens interesents ir aicināts iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšlikumus darba grupai var iesniegt līdz 2022. gada 15. janvārim, aizpildot anketu ieej.lv/Ideju-Talka. Turpmāko darbu pie plāna izstrādes veiks Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome. Padomes nolikumu un sastāvu apstiprinās Ministru kabinets, bet šobrīd tās sastāvs pilnībā vēl nav zināms. Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas” ir izteicis gatavību iesaistīties padomes sastāvā.

Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāve Ieva Jātniece uzsver, ka tieši priekšlikumu iesniegšanas posms ir pats būtiskākais visā plāna izstrādē: ”Laiks no šodienas līdz 15. janvārim ir Sēlijas lielo domu portāls. Tieši mūsu priekšlikumi iedzīvinās Latvijas vēsturisko zemju likumu. Tā, kā mēs paši to vēlamies, un varam darīt ar prieku, nevis sakostiem zobiem. Lai pēc gadiem mēs varam lepoties ar sevi savā zemē un katrā intervijā vairs nejautātu, kas ir sēļi vai kur ir Sēlija. Visi to jau zinās.”

Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns Ministru kabinetam jāapstiprina līdz 2022. gada 1. jūnijam. Plāns ir nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments uz septiņiem gadiem. Tā izstrādi nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un latviešu vēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem. Finansējumu plāna īstenošanai paredz ikgadējā valsts budžeta likumā.

Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts kanceleja.