Kategorija: Jaunumi Sēlijā

30. aprīlī Viesītes muzejā “Sēlija” norisināsies jau trešais Sēlijas tūrisma tirgus, kurā varēs satikt amatniekus, ražotājus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus no visas Sēlijas.

Sagaidot jauno ceļošanas sezonu, sestdien, 30. aprīlī no 10.00 līdz 16.00 Viesītes muzejā “Sēlija” norisināsies trešais Sēlijas tirgus. Tirgū savus produktus un tūrisma galamērķus reklamēs gan uzņēmēji un mājražotāji, gan pašvaldību objektu pārstāvji un nevalstiskās organizācijas.

Tūrisma tirgus viesus priecēs Jēkabpils novada tautas deju ansambļi, Eiropas deju kopa “Daugavietes”, folkloras kopa “Lauce” no Jaunjelgavas un grupa “Laimīgs gadījums” no Sunākstes. Savus līdzpaņemtos tūrisma čemodānus prezentēs Sēlijas kopienas – iecienītākie tūrisma galamērķi.

Pēcpusdienā tirgus apmeklētājiem muzejs “Sēlija” piedāvās ekskursijas pa Viesītes pilsētu. 13.00 gida pavadībā būs iespējams izstaigāt Viesīti kājām un apmeklēt muzeju “Paula Stradiņa skola”, bet no 14.00 varēs doties braucienos ar Viesītes elektrobānīti.

Trešo Sēlijas tūrisma tirgu rīko Viesītes muzejs ”Sēlija”, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, Aizkraukles novada un Kokneses Tūrisma informācijas centrs, Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centrs, Augšdaugavas novada tūrisma, atpūtas un kultūras iestāde “TAKA” sadarbībā ar Sēlijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz 2022. gada 17. maijam aicina nevalstiskās organizācijas pieteikt pretendentus Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei (6 vietas), informē centra pārstāvji. Pretendentus var izvirzīt nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar attiecīgās kopienas kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstību. 

Darbam padomēs izvirza pretendentu, kurš atbilst šādiem kritērijiem: pieredze attiecīgās latviešu vēsturiskās zemes vai kopienas kultūras tradīciju saglabāšanā un kultūras dzīves veicināšanā, pieredze projektu vadīšanā un ieviešanā, kas saistīti ar kultūras tradīciju saglabāšanu un kultūras attīstību, kopienas aktivizēšanu vai sabiedrības līdzdalības veicināšanu, pieredze sadarbības veidošanā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras jomā. Detalizētākus kandidātu atlases kritērijus skatīt Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes kandidātu vērtēšanas komisijas nolikumā.

Pieteikumu, dzīvesgaitas aprakstu (Europass formātā) un kandidātu pieteikušās nevalstiskās organizācijas statūtu kopiju aicinām iesniegt LNKC personīgi, sūtot pasta sūtījumā (adrese: Pils laukums 4, Rīga, LV-1050) vai elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu, lnkc@lnkc.gov līdz 2022. gada 17. maijam.

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome izveidota ar mērķi koordinēt valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Sēlijas austrumos, Augšdaugavas novada Demenē 22. aprīlī notiks trešā diskusija ciklā “Politikas virtuve” par valsts ārējo un iekšējo drošību. Saeimas, pašvaldības, robežsardzes un bruņoto spēku pārstāvji kopā ar nevalstisko organizāciju līderiem un vietējiem iedzīvotājiem spriedīs, cik droši šobrīd ir dzīvot pie Eiropas Savienības ārējās robežas.

Diskusija notiks Demenes pagastā, kas ir simboliska vieta – šeit satiekas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robeža. Lai arī valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies, joprojām Latvijas–Baltkrievijas robežas tuvumā esošajās pašvaldībās ir spēkā ārkārtējā situācija, kas šobrīd pagarināta līdz 2022. gada 10. maijam.

Diskusijā tiks skarti gan jautājumi, kas attiecas uz izsludināto ārkārtējo situāciju, gan šobrīd aktuālie jautājumi par karadarbību Ukrainā un Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu pierobežā. Īpaši tiks pievērsta uzmanība jautājumiem par saliedētas sabiedrības lomu un vienotas Sēlijas identitātes telpu.

Demenes pagasts atrodas Sēlijas austrumos – daudznacionālā un daudzkonfesionālā teritorijā, kur ikdienā dominē krievu valoda. Vietējiem iedzīvotājiem ir spēcīga pagasta vai ciema identitātes apziņa, bet diskusijā tiks meklētas atbildes, kāds ir valsts un pašvaldības atbalsts valstiskuma piederības apziņas veidošanā Latvijas-Baltkrievijas pierobežas pagastos.

Diskusijā piedalīsies bijušais jūras kara flotes virsnieks, viceadmirālis, Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, 13. Saeimas deputāte, Saeimas Ārlietu komisijas sekretāre Krista Baumane un 13. Saeimas deputāti Ilga Šuplinska, Rihards Kozlovskis, Aldis Adamovičs. Savu dalību apstiprinājis arī Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks robežkontroles un imigrācijas jautājumos pulkvežleitnants Juris Kusiņš, kā arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.

Nevalstisko sektoru pārstāvēs Ilūkstes un Daugavpils novadu lauku partnerības „Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele un Demenes pagasta uzņēmējs, mednieku biedrības vadītājs Aivars Friliņš. Klausītāju pusē piedalīsies arī Demenes, Medumu, Kalkūnes un Skrudalienas pagastu iedzīvotāji.

Diskusija notiks klātienē 22. aprīlī pulksten 12.00 Demenes pagasta pārvaldes ēkā (Briģenes ielā 2, Demenē, Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā). Bet noslēdzošā diskusija ciklā “Politikas virtuve” notiks 29. aprīlī Viesītē, muzejā “Paula Stradiņa skola”, kurā pārrunās tūrisma politiku Sēlijā.

Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija”, projekta numurs Nr.2022.LV/NVOF/MAC/012/028, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.

Foto: Ieva Ābele / Saeima.

Diskusiju ciklā “Politikas virtuve” 1. aprīlī Kaldabruņā notiks sarunas par ekonomiku un Sēlijas lauku attīstību, kurās piedalīsies arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, vairāki Saeimas un pašvaldību pārstāvji.

Sēlijā turpinās diskusiju cikls ar valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un vietējo iedzīvotāju līdzdalību par nākotnes attīstības iespējām laukos. Otrajā diskusijā spriedīs par ekonomiku un lauku attīstības iespējām.

Diskusijā tiks pārrunāti jautājumi par intensīvu lauksaimniecību un lauku apdzīvotību, atbalsta iespējām mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kā arī ieskatīsies nākotnes tendencēs, sagaidot nākošo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu. Diskusiju otrajā daļā tiks meklētas konkrētas atbalsta iespējas Sēlijai – viena no nevalstisko organizāciju iniciatīvām ir izskanējusi par speciālās ekonomiskās zonas vai programmas veidošanu Sēlijā.

Savu dalību Kaldabruņā pieteicis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, 13. Saeimas deputāte Anda Čakša, 13. Saeimas deputāts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs, kā arī 13. Saeimas demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks.

Vietējās Sēlijas pašvaldības pārstāvēs Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, bijušais Saeimas, pašreiz Augšdaugavas novada domes deputāts Vitālijs Aizbalts un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags. Tāpat diskusijās piedalīsies arī Valsts lauku tīkla, Sēlijas nevalstisko organizāciju un vietējo kopienu pārstāvji.

Diskusijas notiks klātienē 1. aprīlī pulksten 12.00 Kaldabruņas biedrības “Ūdenszīmes” Pļavas muzejā (Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā). Klausītājiem savu dalību iespējams pieteikt pa tālruni 29548967.

Nākošā diskusija ciklā “Politikas virtuve” tiks veltīta Valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tā notiks 22. aprīlī pulksten 12.00 Demenē, Demenes pagasta pārvaldē (Briģenes ielā 2, Demenē, Augšdaugavas novadā). Savu dalību diskusijā apstiprinājis Aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Projekts “Kopienas izaugsmes katalizators. Empātija”, projekta numurs Nr.2022.LV/NVOF/MAC/012/028, tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild “Sēlijas salu” vadošā nevalstiskā organizācija biedrība „Ūdenszīmes”.

2022. gada 17. martā Latvijas pašvaldību savienības rīkotajā seminārā par Sēlijas pašvaldību pārstāvi Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē izvirzīts Maigurs Krievāns, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.

Maigurs Krievāns darbam padomē izvirzīts no triju Sēlijas pašvaldību pārstāvju vidus – Augšdaugavas novada, Jēkabpils novada un Aizkraukles novada. Savukārt Krāslavas novads un Daugavpils pilsēta, kuru neliela pašvaldības daļa arī atrodas Sēlijā, savus kandidātus Sēlijas pārstāvniecībai neizvirzīja.

Maigurs Krievāns līdz 2021. gada pašvaldību reformai ieņēmis Ilūkstes domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, kā arī joprojām saimnieko zemnieku saimniecībā Dvietes pagastā. “Protams, ir gandarījums, ka padomē iekļuva pārstāvis no Ilūkstes puses. Uzskatu, ka tieši Ilūkste ir daudz paveikusi Sēlijas atdzimšanā.”

Vaicāts, vai ir kāda nevalstiskā organizācija, kas būtu cienīga darboties kopā attīstības padomē, Maigurs Krievāns atbild izvairīgi: “Sēlijā ir daudz nevalstisko organizāciju, tāpēc šobrīd nevaru pateikt, kuri būtu tie labākie pārstāvji. Bet es ceru uz aktīvu sadarbību ar nevalstisko sektoru un īpaši ar vietējiem pagastiem.”

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes nolikumā noteikts, ka savus kandidātus var izvirzīt arī nevalstiskās organizācijas. Latvijas Nacionālais kultūras centrs informē, ka drīzumā plānots izsludināt pieteikšanos uz darbu padomē nevalstiskajām organizācijām un kopienām. Sabiedrības pārstāvis tiks apstiprināts uz trim gadiem.

Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi veidos Ministru Kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību izvirzīti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvji. Padomes sastāvu plānots izveidot līdz 2022. gada aprīlim.

Foto: Maigurs Krievāns. Augšdaugavas novada pašvaldība.